Ievads un sveiciens
1 Šī ir Jēzus Kristus atklāsme, ko viņam deva Dievs, lai saviem kalpiem rādītu, kam jānotiek drīzumā. To visu Kristus darīja zināmu, sūtīdams savu eņģeli pie sava kalpa Jāņa, 2 kas apliecināja visu, ko viņš redzēja – Dieva vārdu un liecību, ko sniedza Jēzus Kristus. 3 Laimīgs, kas lasa un klausās šos pravietojuma vārdus un kas ievēro visu, kas tur rakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu. 4 Jānis septiņām draudzēm Āzijas provincē: žēlastība un miers jums no tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no septiņiem gariem, kas ir viņa troņa priekšā, 5 un no Jēzus Kristus, kas ir uzticamais liecinieks, pirmdzimtais no mirušajiem un zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm mūs no mūsu grēkiem atbrīvojis 6 un kas darījis mūs par valstību un priesteriem Dievam un savam Tēvam, – viņam lai gods un vara mūžu mūžos! Āmen! 7 Redzi, viņš nāks ar mākoņiem,
un viņu redzēs ikviena acs,
arī tie, kas viņu caurdūra;
par viņu vaimanās visas zemes ciltis, tā būs. Āmen!
8 “Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.”
Kristus parādīšanās Jānim
9 Es, Jānis, jūsu brālis un līdzdalībnieks ciešanās, kā arī Dieva valstībā un izturībā Jēzū, nokļuvu Patmas salā Dieva vārda un Jēzus apliecināšanas dēļ. 10 Tā Kunga dienā es tiku aizrauts garā un dzirdēju aiz sevis skaļu balsi, itin kā tauri atskanam: 11 “To, ko tu redzi, ieraksti rakstu rullī un sūti septiņām draudzēm: Efesā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrās, Sardās, Filadelfijā un Lāodikejā.” 12 Es pagriezos, lai ieraudzītu, kas ar mani runā tādā balsī, un pagriezies ieraudzīju septiņus zelta gaismekļus 13 un šo gaismekļu vidū kādu līdzīgu Cilvēka Dēlam garā tērpā līdz pat zemei un ap krūtīm apjozušos ar zelta jostu. 14 Viņa galva un mati bija balti kā vilna – kā sniegs un viņa acis kā uguns liesmas, 15 un viņa kājas kā kvēlojoša, krāsnī kausēta bronza un balss kā bangainu ūdeņu balss. 16 Labajā rokā viņš turēja septiņas zvaigznes, un no viņa mutes izgāja abpusgriezīgs ass zobens, un viņa vaigs mirdzēja kā saule visā tās spožumā. 17 Viņu ieraudzījis, es nokritu pie viņa kājām kā miris, un viņš uzlika man savu labo roku un teica: nebīsties, es esmu Pirmais un Pēdējais 18 un Dzīvais. Es biju miris, un redzi – es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man pieder nāves un elles atslēgas. 19 Tad nu raksti, ko esi redzējis, kas ir un kas notiks pēc tam. 20 Redzi, noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji pie manas labās rokas, un par septiņiem gaismekļiem – septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.
I.
Īvods.
1 Jezus Kristus atklōšona, kuru Dīvs Jam deve, lai Jys sovim kolpim parōdeitu tū, kam dreizumā jōnūteik. Un jys nūsyuteidams sovu engeli sovam kolpam Jōņam tū pasludynōja. 2 Un tys līcynoj par tū, kū Dīvs ir sacejis un Jezus Kristus atklōjis, par vysu, kū jys redzēja.
3 Svēteigs ir tys, kas pravītōjumus losa, kas jūs vōrdus dzērd un uzgloboj tū, kas tur ir raksteits, jo tys laiks jau ir tyvu.
4 Jōņs septeņom Bazneicom Azijā.
Žēlesteiba un mīrs lai ir jums nu Tō, kas ir, kas beja un kas atnōks un nu septenim gorim, kas ir Jō gūda krāsla prīškā, 5 un nu Jezus Kristus, tō uzticeigō līcinīka, pyrmdzymušō nu myrūnim, un zemes kēneņu valdinīka. Tam, kas myusus mīļoj un myusus caur sovu asni ir izpestejis nu grākim, 6 Tam, kas myusus ir padarejis par vaļsteibu, par prīsterim pi Dīva, sova Tāva, Tam lai ir slava un vareiba myužeigi myužam. Amen.
7 Raug, jys atnōk vērs mōkūņim. Jū redzēs ikvīna acs, arī tī, kas Jū pōrdyure un par Jū vaimaņōs vysas vērszemes ciltis. Tys tai byus. Amen.
8 Es asmu Alfa un Omega (īsōkums un beigas), soka Kungs Dīvs, kas ir, kas beja un atnōks, Tys Vysvareigais,
9 Es, Jōņs, Jyusu brōļs, un leidzdaleibnīks spaidūs, Dīva vaļsteibā un pacīteibā ikš Jezus (Kristus), Dīva vōrda un līceibas par Jezu dēļ, es beju uz Patmos solas. 10 Te es Kunga dīnā beju gorā aizgrōbts un nu aizmugures es dzērdēju stypru bolsu, kai tauri, 11 kurs sauce: Tū, kū tu redzi, saroksti grōmotā un nūsyuti septeņom bazneicom (Azijā): Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatirā, Sardē, Filadelfijā un Laodikejā. 12 Un es atsagrīžu, lai radzātu tū bolsu, kas ar mani runōja.
Un kad atsagrīžu, es īraudzeju septeņus zalta lukturus 13 un (septeņu) lukturu vydā kaut kū leidzeigu cylvāka dālam, apvylktu svōrkā, kurs snēdzēs leidz povōrkšom un ap kryutim apjūstu ar zalta jūstu. 14 Golva un moti jam (beja) bolti kai snīgboltō vylna un jō acis kai guņslīsma, 15 jō kōjas kai krōsnē kyustūšais vars, jō bolss kai yudiņa šņōkšona. 16 Sovā lobajā rūkā jys turēja septeņas zvaigznes un nu jō mutes gōja ōrā oss divesmiņu zūbyns. Jō vaigs beja kai saule, kad jei speid pylnā sovā spākā.
17 Jū īraugūt es nūkrytu pi jō kōjom kai nūmiris. Bet jys uzlyka uz manis sovu lobū (rūku) un saceja: Nasabeisti! Es asmu pyrmais un pādejais, 18 un dzeivais. Es beju nūmiris, bet raug, es dzeivoju myužeigi myužam un man ir nōves un eļnes atslāgas. 19 Tai tad roksti, kū esi redzējis, kas tagad ir un kam pēc tam jōnūteik. 20 Septeņu zvaigžņu, kuras tu redzēji munā lobajā, un septeņu zalta lukturu nūslāpums ir sekūšs: Septeņas zvaigznes ir septeņu bazneicu engeli, un septeni lukturi ir septeņas bazneicas.
