Bagātīgi dāvātā žēlastība
1 “Ak! Visi, kam slāpst,
nāciet pie ūdens,
kam nav sudraba –
nāciet, pērciet un ēdiet,
nāciet un pērciet,
sudraba nevajag –
par velti ņemiet
vīnu un pienu!
2 Kādēļ jums maksāt sudrabu
par to, kas nav maize,
atdot savas pūles par to,
kas nedod sāta?
Klausieties, klausieties uz mani,
tad ēdīsiet krietni,
līksmos treknumā jūsu dvēseles!
3 Pievērsiet man savu ausi
un nāciet pie manis,
klausieties un jūs būsiet dzīvi –
es slēgšu ar jums mūžīgu derību,
Dāvidam dotajai žēlastībai var uzticēt!
4 Redzi, es viņu dodu
par liecinieku tautām,
par vadoni un pavēlnieku tautām!”
5 Redzi, tu sauksi tautas,
ko nepazīsti,
un tautas, kas nepazīst tevi,
skries pie tevis,
jo tavs Dievs ir Kungs
un Israēla Svētais –
viņš cels tevi godā.
6 Meklējiet Kungu,
kamēr viņš atrodams,
piesauciet viņu,
kamēr viņš tuvu!
7 Lai ļaundaris pamet savas gaitas
un nekrietnais savus nodomus,
lai atgriežas pie Kunga,
tad viņš apžēlos to,
nāciet pie mūsu Dieva –
viņa piedošana ir plaša!
8 “Jo manas domas nav jūsu domas
un jūsu gaitas nav manas gaitas,”
saka Kungs.
9 “Cik augstākas debesis par zemi,
tik augstākas ir manas gaitas par jūsu gaitām
un manas domas par jūsu domām.
10 Jo, kā līst lietus
un sniegs krīt no debesīm,
un turp vairs neatgriežas,
bet gan veldzē zemi,
uzplaucē to un diedzē,
dod sēklu sējējam
un maizi ēdējam,
11 tā būs ar manu vārdu,
kas iziet no manas mutes
un nenāk pie manis nepiepildīts,
bet gan dara, ko es esmu gribējis,
paveic to, kādēļ es to sūtījis.”
12 Jo priekā jūs iziesiet
un mierā tiksiet vadīti,
jūsu priekšā kalniem un pakalniem
izlauzīsies gaviles,
un visi lauka koki
sitīs plaukstas!
13 Ērkšķu vietā pacelsies cipreses,
dadžu vietā sliesies mirtes –
Kungam par slavu,
par mūžīgu zīmi,
kas nekad nezudīs!
