1 Kad Jēzus bija beidzis mācīt savus mācekļus, viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
Jēzus atbild Jānim Kristītājam
(Lk 7:18–23)2 Jānis, atrazdamies ieslodzījumā, dzirdēja par Kristus darbiem un, nosūtījis pie viņa savus mācekļus, 3 lika viņam jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai mums kāds cits ir jāgaida?” 4 Jēzus tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim visu, ko dzirdat un redzat: 5 akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.”
Jēzus liecība par Jāni Kristītāju
(Lk 7:24–35)7 Kad tie devās prom, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? 8 Ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku smalkās drēbēs? Redzi, kas smalkas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. 9 Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. 10 Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. – 11 Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. 12 No Jāņa Kristītāja dienām līdz pat šim laikam Debesu valstība tiek pakļauta vardarbībai un varmākas cenšas to sagrābt, 13 jo visi pravieši un bauslība ir pravietojuši līdz Jānim. 14 Un, ja gribat to pieņemt, viņš ir Elija, kam bija jānāk. 15 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! 16 Kam lai es šo paaudzi pielīdzinu? Tā pielīdzināma bērniem, kas sēž tirgus laukumā un sauc uz līdzbiedriem: 17 mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs jums dziedājām raudu dziesmu, un jūs nevaimanājāt. 18 Nāca Jānis, viņš nedz ēda, nedz dzēra, bet tie saka: viņā ir dēmons. 19 Nāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un tie saka: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. Bet gudrības darbi ir pareizi. ”
Jēzus norāj Galilejas pilsētas
(Lk 10:13–15)20 Tad Jēzus norāja pilsētas, kur viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, jo tās nebija atgriezušās no grēkiem: 21 “Vai! tev, Horazīna! Vai! tev, Bētsaīda! Ja Tīrā un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši kā pie jums, tie sen jau, maisus apvilkuši un pelnos sēdot, būtu grēkus nožēlojuši. 22 Tiešām es jums saku: Tīrai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums. 23 Un tu, Kapernauma, – vai tu tiksi paaugstināta līdz debesīm? Nē, tu nokāpsi ellē. Ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kādi notika tevī, tad tā būtu vēl šodien. 24 Tiešām es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.”
Aicinājums bēdīgajiem
(Lk 10:21–22)25 Tajā pašā laikā Jēzus sacīja: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis bērniņiem! 26 Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība! 27 Mans Tēvs man ir devis visu, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, nedz Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls vēlas to atklāt. 28 Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. 29 Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; 30 jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.”
XI.
1 Un nūtyka, ka Jezus, pabeidzis sovim divpadsmit mōceklim dūt pamōceibas, aizgōja nu turīnes tōļōk mōceitu un sludynōtu jūs mīstūs.
Jōņa Kristeitōja syutni pi K. Jezus.
2 Tad Jōņs, izdzērdis cītumā par Kristus dorbim, nūsyuteja divejus nu sovim mōceklim, 3 lai pavaicōtu: Vai Tu esi Tys, kam ir jōatnōk, vai mums jōgaida cyts. 4 Jezus jim atbiļdēja: Ejte un pasokit Jōņam tū, kū dzēržat un radzat: 5 oklī redz, klibī staigōj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, myrušī pīsaceļ un nabogim teik sludynōts Evangelijs. 6 Un svēteigs ir tys, kurs nu Manis naīsaļaunoj!
7 Pēc jūs aizīšonas, Jezus sōce runōt ļaužu pulkim par Jōni: Kō vārtūs izgōjat tūksnesī? Vai nīdres, kuru vējs lūka? 8 Bet kō tad vārtūs izgōjat? Vai meikstōs drēbēs gārbta cylvāka? Raug, kuri nosoj meikstas drēbes, dzeivoj kēneņu pilīs. 9 Bet kō gon jyus izgōjat? Pravīša vārtūs? — Jā, Es jums soku: pōrōka par pravīti. 10 Jys ir tadei tys, par kuru ir raksteits:
Raug, Es syutu Tova vaiga prīškā sovu eņgeli,
kurs sagatavōs Tev ceļu.
11 Patīši, Es jums soku: Nivīns lelōks par Jōni Kristeitōju nu sīvītes nav dzimis; bet, tūmār, pats mozōkais dabasu vaļsteibā par jū ir lelōks. 12 Nu Jōņa Kristeitōja dīnom leidz šam laikam dabasu vaļsteiba cīš pōrspāku, un pōrvarātōji jū laupa. 13 Visi tadei pravīši un lykums pravītōja leidz Jōņam. 14 Un, jo gribit pīkrist, jys ir tys Eliass, kam beja jōnōk. 15 Kam ir auss dzērdēšonai, lai klausās.
K. Jezus pōrmat naticeigajim.
16 Kam gon lai Es pīleidzynoju šytū paaudzi? Jei ir leidzeiga bārnim, kuri sādādami uz tērga laukuma, sauc sovejim saceidami: 17 Mes jums stabulējom, bet jyus nadejojat; mes vaimaņōjom, bet jyus naraudōjot.
18 Beja atgōjis Jōņs: ni jys ēde, ni dzēre, bet jī saceja: jamā ir naškeists gors. 19 Atgōja Cylvāka Dāls, — ād un dzer, bet jī soka: Raug, cylvāks, kas mīļoj daudzi ēst un veinu dzērt; jys ir muitinīku un grēcinīku draugs! Un šei gudreiba nu jūs dorbim tyka attaisnōta.
20 Tad Jys sōce pōrmest mīstim, kuramūs beja nūtykuse lelōkō breinumu daļa, ka navaidēja par grākim.
21 Bāda, tev, Koradzain, bāda tev, Betsaida! Jo Tyrā un Sydonā byutu nūtykuši tī breinumi, kas pi jums nūtyka, jau seņ jī maisūs un palnūs byutu vaidējuši par grākim. 22 Tai tad, Es jums soku: Tīsas dīnā Tyrai un Sydonai byus vīgļōk, na kai jums.
23 Un tu, Kafarnaum, vai na leidz dabasim esi paaugstynōts? — Tu nūsleidēsi leidz eļnei. Jo Sodomā byutu nūtykuši tī breinumi, kas tevī nūtyka, jei dzeivōtu vēļ šudiņ. 24 Tai tad, Es jums soku: Sodomas apvydam tīsas dīnā byus vīgļōk, na kai tev.
Pateiceibas lyugšona.
25 Tamā laikā Jezus, jimdams vōrdu, saceja:
Tāvs, dabasu un zemes Kungs,
Es Tevi slaveju,
ka Tu šytū esi paslēpis pret gudrim un prōteigim,
bet atklōjis vīnkōršim.
26 Jā, Tāvs, Tev tai ir labpaticis.
27 Muns Tāvs Maņ vysu ir atdevis,
un nikas cyts napazeist Dāla, vīneigi Tāvs,
un nikas napazeist Tāva, vīneigi Dāls,
un tys, kam Dāls tū gribēs atklōt.
28 Ejte pi Manis visi,
kas cīšat vōrgus, un apgryutynōti esit,
un Es jums atvīglynōšu.
29 Jemit munu jyugu uz sevis
un mōcotēs nu Manis,
Es tadei asmu lānprōteigs un pazemeigu, sirdi;
un jyus atrassit sovai dvēselei mīru.
30 Muns jyugs tadei ir maigs
un muna nosta ir vīgla.
