Vēstījums par Bābeli
1 Vārds, ko caur pravieti Jeremiju Kungs runāja par Bābeli, par kaldiešu zemi:
2 “Tautām stāstiet,
lai dzird,
celiet karogu,
lai dzird, neslēpiet!
Sakiet: ieņemta Bābele, apkaunots Bēls!
Satriekts Merodahs!
Apkaunoti tās tēli, satriekti dievekļi!
3 Jo pār viņu nāk tauta no ziemeļiem,
tie pataisa viņas zemi par postažu,
tur neviens nemitīs,
gan cilvēks, gan zvērs – klīdīs un aizies!
4 Tajās dienās un laikā,
saka Kungs,
nāks Israēla dēli un Jūdas dēli –
raudādami nāktin nāks
un meklēs Kungu, savu Dievu!
5 Uz Ciānu tie prasīs ceļu,
vaigu uz Jeruzālemi griezīs:
nākam un esam pie Kunga klāt,
pie mūžīgas derības, kas aizmirsta netiks! –
6 Mana tauta bija pazudušas avis,
viņu gani tās aizvīla no kalniem –
tie gāja no kalna uz augstienēm,
aizmirsa savu mājokli!
7 Ikviens, kas tos atrada, tos rija,
un viņu naidnieki teica:
vainu mēs neuzņemamies,
jo viņi pret Kungu grēkoja,
pret taisnības mājokli
un viņu tēvu cerību Kungu! –
8 Bēdziet! Klīstiet no Bābeles prom
un no kaldiešu zemes!
Ejiet un esiet kā auni,
kas iet pa priekšu avju pulkam!
9 Jo, redzi, es musinu un lieku pret Bābeli nākt
milzu tautu pulkam no ziemeļu zemes,
no turienes tie sataisīsies pret viņu un ieņems,
viņu bultas ir kā varoņi vīri –
tukšā neatgriezīsies!
10 Un kaldieši kļūs par laupījumu,
visi, kas laupīs, gūs sāta,
saka Kungs.
11 Kaut jūs priecājaties,
kaut līksmojat,
mana mantojuma laupītāji,
kā teles spriņģojat,
kā zirgi zviedzat,
12 jūsu māte tiks apkaunota,
pievilsies jūsu radītāja!
Redzi, pēdējā starp tautām,
tuksnesis, izkaltusi zeme un kailatne!
13 Kunga niknuma dēļ tur neviens nemitīs,
viņa visa par izpostījumu kļūs!
Katrs, kas ies cauri Bābelei,
šausmināsies un svilps par viņas brūcēm!
14 Taisieties, ielenciet Bābeli!
Visi, kas spēj atvilkt loku,
šaujiet uz viņu, netaupiet bultas,
jo pret Kungu tā grēkojusi!
15 Kliedziet par viņu visapkārt!
Viņa atdeva savu roku,
viņas pīlāri nogāzušies,
noplēsti viņas mūri!
Tā ir Kunga atriebība!
Atriebiet tai,
dariet viņai, kā darīja viņa!
16 Iznīdējiet Bābelē sējējus
un ražas laikā tos, kas tver sirpi!
Ikviens atgriezīsies pie savas tautas
zobena dēļ, kas apspiež ikkatru,
ikviens aizbēgs uz savu zemi!
17 Israēls ir izdzenātas avis,
ko trenca lauvas –
vispirms viņu rija Asīrijas ķēniņš,
tagad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
skrubina kaulus!
18 Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi tāpat, kā es piemeklēju Asīrijas ķēniņu! 19 Es atvedīšu Israēlu atpakaļ uz viņa ganībām, tas ganīsies Karmelā un Bāšānā, Efraima kalnos un Gileādā viņa dvēsele gūs sātu. 20 Tajās dienās un laikā, saka Kungs, tiks meklēta Israēla vaina, bet neatradīs, un Jūdas grēks, bet neatradīsies! Jo es piedošu tiem, kurus atstāšu!
21 Uz Meratajimas zemi ejiet!
Pie Pekoda iemītniekiem!
Kaujiet un nīdējiet tos,
saka Kungs,
un dariet visu, ko es jums pavēlēju!
22 Šaizemē kara balss
un liels posts!
23 Redzi, kā sasists un sadauzīts
visas zemes āmurs!
Redzi, kā kļuvusi par šausmām
starp tautām Bābele!
24 Es izliku tev cilpas, un tu tiki noķerta, Bābele,
un tu to nezināji,
tu tiki satverta,
jo Kungu tu izaicināji!
25 Kungs atvēra savu krātuvi
un ņēma savas dusmības ieročus, –
tāds ir darbs Kungam, Pulku Kungam,
kaldiešu zemē!
26 Nāciet pret viņu no visām malām,
atveriet viņas klētis,
pārlāpstojiet viņu kā labību
un nopostiet to,
lai viņai nekā nepaliek!
27 Kaujiet visus tās vēršus,
lai tie noiet uz kaušanu!
Vai tiem! Jo pienāca viņu diena laikā,
kad tie ir piemeklēti!
28 No Bābeles zemes glābjas un bēg,
kliedz, stāsta Ciānā
par Kunga, mūsu Dieva, atriebību,
atriebību par viņa templi!
29 Sasauciet pret Bābeli loka šāvējus,
visus, kas spēj novilkt loku,
lai satupst viņai visapkārt,
ka neviens neizbēg!
Atdariet viņai par viņas darbiem,
visu, ko viņa darīja,
to dariet viņai,
jo pret Kungu tā iedrošinājās,
pret Israēla Svēto!
30 Tādēļ viņas jaunekļi kritīs ielās
un visi viņas karavīri todien tiks iznīdēti!” saka Kungs.
31 “Redzi, es pret tevi, tu uzpūtīgā,”
saka Kungs, Pulku Kungs,
“tava diena ir pienākusi
un tavas piemeklēšanas laiks!
32 Klups uzpūtīgā un kritīs,
neviens to nepiecels,
es viņas pilsētās aizdegšu uguni,
un tā rīs tai visapkārt!
33 Tā saka Pulku Kungs:
apspiesti Israēla dēli
kopā ar Jūdas dēliem,
visi viņu gūstītāji tos pārspēkojuši –
liedz tiem iet projām.
34 Viņu Izpircējs ir spēcīgs!
Pulku Kungs ir viņa vārds!
Strīdēt viņš izstrīdēs viņu strīdu,
lai šī zeme rimtu,
bet Bābeles iemītnieki trūktos!
35 Zobens pār kaldiešiem,
saka Kungs,
un pār Bābeles iemītniekiem,
un pār tās augstmaņiem,
un pār tās gudrajiem.
36 Zobens pār pļāpukulēm,
tie paliks muļķos,
zobens pār viņas varoņiem,
tie aizies bojā!
37 Zobens pār zirgiem un ratiem
un pār visām jauktajām tautām,
kas kopā ar viņu cīnās,
tie kļūs par sievām!
Zobens pār viņas dārgumiem,
tos nolaupīs!
38 Zobens pār viņas ūdeņiem,
tie izsīks! – Jo tā ir elku zeme,
un savu briesmekļu dēļ
tie paliks traki!
39 Tādēļ tur mitīs plēsoņas, šakāļi
un strausu mātītes,
nemūžam neviens tur vairs nemitīs
un nepiemitīs līdz paaudžu paaudzei!
40 Kā Dievs apgrieza otrādi Sodomu un Gomoru un blakuspilsētas,
saka Kungs,
tā neviens tur vairs nemitīs,
nepiemitīs tur cilvēka dēls!
41 Redzi, nāk tauta no ziemeļiem,
liela tauta un daudzi ķēniņi
no zemes tālumiem dodas šurp!
42 Loku un bozi tie tver,
tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav,
viņu balss šņāc kā jūra,
uz zirgiem tie jāj,
jau sarindojušies kaujai
pret tevi, Bābeles meita!
43 Bābeles ķēniņš dzirdēja baumas par tiem,
viņam nošļuka rokas,
viņu sakampa sāpes
kā dzemdētāju.
44 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
jo mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
45 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Bābelei,
un viņa nodomus,
ko viņš par kaldiešu zemi ir lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad neizdeldēs to pļavas?!
46 No trokšņa, Bābeli sagrābjot,
notrīcēs zeme,
un viņas kliedzienus
starp tautām dzirdēs!
