Matatija sacelšanās
1 Tajās dienās cēlās Matatijs, Jāņa, Simeona dēla, dēls, priesteris no Joariba pēcnācējiem, un pārcēlās no Jeruzālemes uz Modeīnu. 2 Viņam bija pieci dēli – Jānis, saukts Gadī, 3 Simons, saukts Tasī, 4 Jūda, saukts Makabejs, 5 Elāzārs, saukts Avarāns, Jonāts, saukts Apfuss. 6 Kad Matatijs redzēja zaimošanu, kas notika Jūdā un Jeruzālemē, 7 viņš sacīja: “Vai man! Kādēļ es esmu piedzimis, lai redzētu, kā satriec manu tautu un sagrauj svēto pilsētu, un lai sēdētu šeit, kamēr tā tiek nodota ienaidnieku rokās un svētnīca svešinieku rokās? 8 Tās templis kļuvis līdzīgs vīram, kam laupīts gods , 9 tās godības trauki ir aizvesti trimdā, tās zīdaiņi ir nokauti uz ielām un tās jaunekļi – ar ienaidnieka zobenu. 10 Kura tauta nav sev ieguvusi tās valstību un valdījusi pār tās laupījumu? 11 Viss tās greznums ir paņemts prom, un no brīvās tā tapusi par verdzeni. 12 Un redzi – mūsu svētnīca, mūsu skaistums un gods, ir izpostīta, un citas tautas to ir apgānījušas. 13 Kādēļ gan mums vēl dzīvot?” 14 Un Matatijs un viņa dēli saplēsa savas drēbes un apvilka maisus, un gauži vaimanāja.
15 Tad ķēniņa ļaudis, kas tautai uzspieda atkrišanu, nāca uz Modeīnas pilsētu, lai pienestu upurus. 16 Daudzi no Israēla tiem pievienojās, sanāca kopā arī Matatijs un viņa dēli. 17 Un ķēniņa ļaudis vērsās pie Matatija, sacīdami: “Tu esi vadonis, cienījams un liels šajā pilsētā, ko atbalsta dēli un brāļi, 18 nāc tagad un izpildi ķēniņa pavēli, kā to ir darījuši visi cittautieši un Jūdas vīri, un tie, kas atlikušies Jeruzālemē, un tad būsiet tu un tavi dēli par ķēniņa draugiem, jūs tiksiet pagodināti ar sudrabu un zeltu un dažādām citām dāvanām.” 19 Matatijs tiem skaļā balsī atbildēja: “Ja visas tautas, kas šajā valstī pakļaujas ķēniņa namam, klausīdamas ķēniņam, atkāpušās no savu tēvu ticības un izvēlējušās paklausīt viņa baušļiem, 20 tad nu tomēr mēs – es un mani dēli un mani brāļi – staigāsim savu tēvu derībā! 21 Pasarg' Dievs no tā, ka mēs pamestu viņa bauslību un taisnās tiesas! 22 Mēs nepaklausīsim šim ķēniņa vārdam un nenovirzīsimies no savas ticības ne pa labi, ne pa kreisi.” 23 Un, kad viņš beidza runāt šos vārdus, nāca kāds jūdu vīrs, lai pēc ķēniņa pavēles visu acu priekšā upurētu uz Modeīnas pilsētas ziedokļa. 24 To redzēdams, Matatijs iekvēlojās dedzībā, viņa sirds karsa taisnās dusmās, un viņš pieskrēja klāt pie šī vīra un nokāva to pie ziedokļa. 25 Un ķēniņa vīru, kas viņu mudināja pienest kaujamo upuri, viņš tajā pašā brīdī nogalināja un nopostīja ziedokli. 26 Tā viņš iekvēlojās dedzībā tāpat kā Pinhāss pret Zambriju, Saloma dēlu. 27 Tad Matatijs sauca skaļā balsī pa visu pilsētu: “Ikviens, kas deg bauslības dēļ un pastāv derībā, lai seko man!” 28 Un viņš bēga kalnos, pats un viņa dēli, un atstāja visu, kas tam bija, pilsētā.
29 Tad daudzi, kas meklēja taisnību un tiesu, devās uz tuksnesi, lai tur apmestos – 30 gan viņi paši, gan viņu dēli, gan viņu sievas, gan viņu lopi, jo pār tiem nāca lielas bēdas. 31 Bet ķēniņa vīriem un karaspēkam, kas bija Dāvida pilsētā Jeruzālemē, tika paziņots, ka tie vīri, kas bija nicinājuši ķēniņa pavēli, ir devušies uz slepenām vietām tuksnesī. 32 Tad daudzi dzinās viņiem pakaļ, panāca tos un nostājās viņiem pretī, lai sabatā sāktu ar viņiem kauju. 33 Tad ķēniņa vīri sacīja viņiem: “Kamēr vēl var, nāciet ārā un dariet pēc ķēniņa pavēles, un jūs dzīvosiet!” 34 Bet viņi atbildēja: “Mēs nenāksim ārā un nepildīsim ķēniņa pavēli, tā sagānīdami sabatu.” 35 Tad ķēniņa vīri steigšus sāka kauju, 36 bet viņi tiem neatbildēja pat ne ar akmens sviedienu un arī savus slēpņus viņi neaizdarīja. 37 Viņi sacīja: “Tad lai nu mirstam nevainīgi, debesis un zeme liecina par mums, ka jūs mūs netaisni pazudināt.” 38 Un tie cēlās pret viņiem karot sabata dienās, un mira viņi, viņu sievas, viņu bērni un viņu lopi; tā dzīvību zaudēja gandrīz tūkstoš cilvēku.
39 Kad Matatijs un viņa draugi to atskārta, tie gauži vaimanāja par tiem. 40 Tad vīri sacīja viens otram: “Ja mēs visi darīsim tā, kā mūsu brāļi ir darījuši, un necīnīsimies pret citām tautām par savu dzīvību un savām taisnajām tiesām, tad drīz vien tās izdeldēs mūs no zemes virsas.” 41 Un tie nosprieda tajā dienā: “Pret ikvienu, kurš celsies pret mums karot sabatā, mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu visiem jāmirst, kā mira mūsu brāļi savos slēpņos.” 42 Tad tiem pievienojās hasīdi, israēlieši, kas bija vareni spēkā, ikviens no tiem bija uzticīgi nodevies bauslībai. 43 Un visi, kas bija izbēguši no briesmām, pievienojās viņiem un viņus atbalstīja. 44 Tā tie izveidoja karaspēku un kāva grēciniekus savās dusmās un ļaundarus savā dedzībā; kas no tiem palika dzīvi, tie aizbēga pie cittautiešiem, lai glābtos. 45 Bet Matatijs un viņa draugi devās visapkārt un nopostīja pagānu ziedokļus. 46 Un viņi ar varu spieda apgraizīt visus neapgraizītos puisēnus, ko vien atrada Israēla robežās, 47 tie sāka vajāšanu pret tiem, kas bija lepnībā paaugstinājušies, un viņu roku darbs labi sekmējās. 48 Tā viņi izglāba bauslību no pagānu un ķēniņu rokām un nedeva bezdievjiem augstu celt galvu.
Matatija nāve
49 Kad Matatijam pienāca laiks mirt, viņš sacīja saviem dēliem: “Tagad visapkārt pieaugusi lepnība un bāršanās un ir iestājies posta un dusmu kvēles laiks. 50 Tādēļ tagad, mani bērni, esiet dedzīgi bauslības dēļ un nododiet savu dzīvību par mūsu tēvu derību, 51 un pieminiet darbus, ko darīja tēvi iepriekšējās paaudzēs, un jūs iegūsiet varenu godību un mūžīgu vārdu. 52 Ābrahāms, vai tad ne pārbaudījumā viņš ir atrasts uzticams, un tas viņam ir pieskaitīts par taisnību? 53 Jāzeps spaidu laikā turēja Dieva pavēli un kļuva par Ēģiptes kungu. 54 Pinhāss, mūsu tēvs, iedegās dedzībā un saņēma mūžīgas priesterības derību. 55 Jozua piepildīja vārdu un kļuva par soģi Israēlā. 56 Kālebs liecināja sapulcē un saņēma mantojuma daļu. 57 Dāvids parādīja žēlastību un mantoja mūžīgas valstības troni. 58 Elija iedegās dedzībā bauslības dēļ un ir uzņemts debesīs. 59 Hananja, Azarja un Misaēls palika ticībā un tika izglābti liesmās. 60 Daniēls palika savā nenoziedzībā un tika izrauts no lauvu rīkles. 61 Un to atzīstiet katrā paaudžu paaudzē, ka neviens, kas cer uz viņu, nepaliks nespēcīgs. 62 Nebīstieties ne no viena grēcinieka vārdiem, jo viņa godība taps par mēsliem un tārpiem, 63 šodien viņš tiek paaugstināts, bet rīt tu viņu vairs neatradīsi, jo viņš atgriezīsies atpakaļ pie pīšļiem un viņa nodoms ies bojā. 64 Mani bērni, esiet kā vīri un stiprinieties bauslībā, jo tajā jūs tiksit pagodināti. 65 Un, redzi, Simons, jūsu brālis, es zinu, ka viņš ir vīrs, kas bagāts padomā, viņam klausiet turpmākās dienas, viņš būs jums par tēvu. 66 Un Jūda Makabejs, varens spēkā kopš jaunām dienām, viņš būs jums par karaspēka vadītāju un karos tautas karu. 67 Sapulciniet ap sevi visus bauslības pildītājus un atriebieties par savu tautu, 68 atmaksājiet tautām, ko tās pelnījušas, un turiet bauslības pavēles.” 69 Tad viņš tos svētīja un tika piepulcināts saviem tēviem. 70 Matatijs nomira simt četrdesmit sestajā mūža gadā un tika apglabāts savu tēvu kapos Modeīnā, un viss Israēls viņu apraudāja gaužām vaimanām.
