Nespriediet par cilvēku pēc izskata!
1 Mani brāļi, ticību uz godības Kungu Jēzu Kristu nesaistiet ar cilvēka ārieni. 2 Ja jūsu sinagogā ienāk vīrs greznās drānās ar zelta gredzeniem pirkstos un ienāk arī nabags noplīsušās drēbēs 3 un jūs, uzlūkodami to, kas greznās drānās, tam sakāt: apsēdies ērti še! – bet nabagam: tu nostājies tur! – vai: sēdies pie mana kājsola! – 4 vai tad tā jūs nesākat viens otru šķirot, kļūdami par tiesnešiem ar aplamiem spriedumiem? 5 Ieklausieties, mani mīļotie brāļi, vai tad Dievs nav izredzējis tos, kas pasaulē nabagi, būt bagātiem ticībā un par tās Valstības mantiniekiem, ko viņš apsolījis tiem, kas viņu mīl? 6 Bet jūs turpretim liekat nabago negodā. Vai tad tie nav bagātie, kas jums uzkundzējas un velk jūs uz tiesām? 7 Vai tieši viņi nav tie, kas zaimo Kunga labo vārdu, kādā sauc arī jūs? 8 Ja jūs piepildāt ķēnišķo bauslību pēc Rakstiem: mīli savu tuvāko kā sevi pašu, – jūs darāt labi, 9 bet, ja jūs spriežat par cilvēku pēc ārienes, tad jūs grēkojat un bauslība jūs atmasko kā pārkāpējus. 10 Ikviens, kas visu bauslību pilda un tomēr vienā bauslī to pārkāpj, ir visu baušļu pārkāpējs. 11 Tas, kas saka: nepārkāp laulību, – saka arī: nenogalini! Bet, ja tu nepārkāp laulību un tomēr nogalini, tu kļūsti par bauslības pārkāpēju. 12 Runājiet un rīkojieties tā, it kā jūs būtu tiesājami pēc brīvības likuma. 13 Jo tam, kas nav parādījis žēlsirdību, tiesa ir bez apžēlošanas. Bet žēlsirdība daudzkārt pārspēj tiesu.
Ticība un darbi
14 Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds teic, ka viņam esot ticība, bet viņam nav darbu? Vai tad ticība var viņu izglābt? 15 Ja brālis vai māsa ir kaili un bez dienišķās maizes 16 un kāds no jums viņiem saka: miers ar jums, lai jums silti un lai esat paēduši, – bet nedodat viņiem neko no tā, kas miesai vajadzīgs, ko tas līdz? 17 Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir mirusi. 18 Bet kāds sacīs: tev ir ticība, bet man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, savukārt es parādīšu tev savu ticību ar saviem darbiem. 19 Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb. 20 Tukšais cilvēk, vai gribi zināt, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? 21 Vai tad Ābrahāms, mūsu tēvs, netika attaisnots tieši darbu dēļ, kad uzlika savu dēlu Īzaku uz altāra? 22 Tu redzi, ka ticība viņa darbiem līdzdarbojās un ar darbiem ticība tapa pilnīga. 23 Tā piepildās Raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību, – un tā viņš tika nosaukts par Dieva draugu. 24 Jūs redzat, ka cilvēks tiek attaisnots ar darbiem un ne no ticības vien. 25 Vai arī mauka Rāhāba tāpat netika attaisnota ar darbiem, kad uzņēma sūtņus un parādīja tiem bēgšanai citu ceļu? 26 Jo, kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība ir mirusi bez darbiem.
II.
1 Muni brōli, naesit vīnpuseigi ticeibā ikš myusu slaveigō Kunga Jezus Kristus. 2 Jo jyusu sapuļcē īsarostu cylvāks ar zalta gradzynu un spūžā uzvalkā, kai arī kaids nabadzeigais ar nateirom drēbem, 3 un jyu sovus skotus grīstu uz tū, kas ir spūžā uzvalkā un jam saceitu: Sēstīs šur lobajā vītā, bet — Tu palīc tur! Vai arī: Sēstīs pi muna kōju pamēsļa, 4 — vai tad jyus sevī natīsojat vīnpuseigi un nasprīžat tīsas pēc ļaunas pōrlīceibas? 5 Klausitēs, muni nūmīļōtī brōli, vai tad Dīvs šō pasauļa nabogus nav īcēlis ticeibas bogōtnīkūs un tōs vaļsteibas mantinīkūs, kuru Jys apsūleja tim, kas Jū mīļoj?
6 Jyus gon nabadzeigūs pasmōdejat, bet vai tad tī, kas jyusus apmīdz un jyusus valk tīsas prīškā, nava tī bogōtī? 7 Nasaimojit tō gūdojamō vōrda, kurā jyus asot nūsaukti.
8 Jo jyus izpyldat tū kēniškeigū lykumu, kurs Rokstūs skan tai: Tev byus sovu tyvōkū mīļōt, kai sevi pošu, tad jyus dorat labi. 9 Bet jo jyus asot vinpuseigi, tad jyus grākojat un lykums līcynoj, ka jyus asot jō lauzēji. 10 Un jo kaids lykumu vyspōri arī īvārōtu, bet vīnā lītā tū pōrkōptu, tad jys sagrākōtu pret vysu, 11 jo Tys, kas saceja: Tev nabyus lauleibas pōrlauzt, pavēlēja arī: Tev nabyus nūkaut. Un jo tu lauleibas arī nalauztu, bet nūkautu, tad tu byutu lykuma pōrkōpējs.
12 Tai tad, jyus mōcat un dorat kai taidi, kuri poši pēc breiveibas lykuma tiksit tīsōti. 13 Pret tim, kas nadora žālsirdeibas dorbu, lykums ir bez žālsirdeibas. Tūmār žālsirdeiba par tīsu ir pōrōka.
14 Kū tys leidzēs, muni brōli, jo kaids saceitu, ka jam ir ticeiba, bet navarātu uzrōdeit dorbu? Vai tad ticeiba jū var izpesteit? 15 Jo brōļam vai mōsai tryukst napīcīšamō apgērba vai ikdīniškōs pōrtykas, 16 un kaids nu jums jim saceitu: Ejat mīrā, sasasildit un pasaseitynojit, bet jim naīdūtu tō, kas dzeivei ir napīcīšams, kū tad tys byutu paleidzējis? 17 Tai pat ir arī ar ticeibu: Jo jai nav dorbu, tad jei sevī ir myruse.
18 Un jo kaids saceitu: Tev ir ticeiba, bet man ir dorbi. Parōdi man sovu ticeibu bez dorbim, bet es tev sovūs dorbūs parōdeišu ticeibu. 19 Tu tici, ka ir vīns vīneigs Dīvs? — Labi dori! Bet arī ļaunī gori tam tic un dreb.
20 Vai tu, nagudrais cylvāks, gribi pōrsalīcynōt, ka ticeiba bez dorbim ir nadereiga? 21 Vai tad myusu tāvs Abraams na caur dorbim kliva taisneigs, kad jys sovu dālu Izaaku uz upuru oltora nūlyka? 22 Šite tu redzi, ka ticeiba jō dorbim leidzdorbōjōs, un ka ticeiba caur dorbim sasnēdze piļneibu. 23 Tai izapiļdeja Roksti, kas soka: Abraams ticēja ikš Dīva un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. Un jū nūsauce par Dīva draugu. 24 Tai tad, jyus radzat, ka cylvāks teik attaisnōts caur dorbim, bet na caur ticeibu vīn. 25 Vai tad natykumeigō Raabs arī na caur dorbim tyka attaisnōta, kad jei pījēme izlyukus un pa cytu ceļu jūs izvadeja?
26 Kai mīsa bez dvēseles ir myruse, tai ticeiba bez dorbim ir myruse.
