I.
1 Pōvuls, Dīva kolps un Jezus Kristus Apostols Dīva izlaseitūs ticeibai un tōs patīseibas pazeišonai, 2 kura ir cereibā uz myužeigu dzeivi, kuru uztycamais Dīvs ir apsūlejis pyrms myužu laikim 3 un kuru atteiceigā laikā caur sovu vōrdu ir atklōjis sludynōšonā, kura uz Dīva, myusu Pesteitōja pavēles man ir uztycāta, 4 Titam, sovam eistajam dālam kūpejā ticeibā.
Žēlesteiba un mīrs nu Dīva Tāva un myusu Pesteitōja Jezus Kristus.
Presbiteru īceļšona.
5 Es tevi Kretā atstōju tōpēc, lai tu pōrejū nūkōrtōtu un ikvīnā mīstā īcaltu presbiterus, kai es tev asmu pavēlējis. 6 Ikvīnam nu tim jōbyun bez pōrmatumim, tikai vīnu reizi laulōtam, kurim bārni ir ticeigi, na palaidni, na styurgaļveigi. 7 Veiskupam, kai Dīva noma pōrvaļdnīkam, jōir bez ībyldumim, ni patvaleigam, ni dusmeigam, ni dzārōjam, ni uzbōzeigam, ni montkōreigam, 8 bet gon vīsmīleigam, labvēleigam, gudram, taisneigam, padīveigam un attureigam. 9 Jam jōpīsatur pi uztycamōs mōceibas vōrda, lai byutu spējeigs mōceit veseleigā mōceibā un atspākōt pretinīkus.
Moldu mōceibu apkarōšona.
10 Daudz ir styurgalveigūs, pļōpu un mōneitōju, seviški nu apgraizeitajim, 11 kurim byutu jōaizbōž mute. Jī vasalas saimes īvad apjukumā nakrītnas peļņas dēļ mōceidami tū, kas nanōkās. 12 Un nu jūs pošu pravīšim vīns saceja: Kretīši vysod ir meli, ļauni zvēri, slinkī vādari. 13 Un šitei līceiba ir patīsa. Tōpēc jūs borgi pōrmōci, lai jī palyktu vasali ticeibā, 14 un napīsakartu jūdu pōsokom un tūs cylvāku nūlyukim, kuri nu patīseibas ir atkrytuši. 15 Teirajim teirs ir vyss, bet satraipeitajim nu naticeigajim teira nava nikō; jūs saprōts un sirdsapziņa ir satraipeiti. 16 Jī gon golvoj, ka šī Dīvu pazeistūt, bet caur sovim dorbim Jū nūlīdz. Un tai jī ir rībeigi, napaklauseigi un nivīnam lobam dorbam nadereigi.
Sveiciens
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, Dieva izredzēto ticībai un patiesības atzīšanai dievbijībā 2 cerībā uz mūžīgo dzīvību, ko uzticamais Dievs apsolīja pirms mūžīgiem laikiem, 3 bet, pienākot īstajam laikam, atklāja savā vārda vēstī, ko man uzticēts pasludināt pēc mūsu glābēja Dieva pavēles, 4 Titam, savam īstenajam dēlam, kopīgā ticībā – žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus!
Tita pienākumi Krētā
5 Es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju –, 6 tam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram, kam bērni ir ticīgi, nevis izlaidīgi vai nepaklausīgi. 7 Bīskapam ir jābūt nevainojamam kā Dieva namturim; lai viņš nav uzpūtīgs, ātri aizkaitināms, lai nav nodevies dzeršanai, nav kauslis, nedzenas pēc netīras peļņas, 8 bet lai ir viesmīlīgs, tāds, kas mīl visu labo, lai ir apdomīgs, taisnīgs, svēts un savaldīgs. 9 Lai viņš stingri turas pie ticības apliecinājuma pēc mācības, lai viņš ar veselīgu mācību būtu spējīgs arī pārliecināt un atspēkot tos, kam ir iebildumi. 10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, gvelž tukšu un maldina, visvairāk tādu – no jūdiem. 11 Tādiem vajag aizbāzt muti. Viņi pazudina veselus namus, mācīdami to, ko nevajag, un tā rīkojas netīras peļņas dēļ. 12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus reiz teicis: krētieši vienmēr melo, tie – nekrietni zvēri, laiski rīmas. 13 Šī liecība ir patiesa. Šā iemesla dēļ atspēko viņus strupi, lai viņi atveseļojas ticībā, 14 vairs nepievēršas jūdu pasakām un cilvēku pavēlēm, kas tikai novērš no patiesības. 15 Šķīstajiem viss ir šķīsts, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nav nekā šķīsta, aptraipīts ir gan viņu prāts, gan sirdsapziņa. 16 Viņi apgalvo, ka Dievu pazīst, bet ar darbiem noliedz, būdami neganti, nepaklausīgi un nederīgi nevienam krietnam darbam.
