III.
1 Kas tad jūdim ir pōrōks un kaida ir apgraizeišonas prīkšrūceiba? — 2 Daudz ikvīnā nūzeimē! Vyspyrms, jim tyka uztycāta Dīva apsūleišona. 3 Un kas par tū, ka daži naīticēja. Vai tad jūs nauzticeiba Dīva uzticeibu iznycynōs? 4 Nē, Dīvs palīk uzticeigs, jo pat vysi ļaudis malōtu. Stōv raksteits: Ka Tu palyktu taisneigs sovūs vōrdūs, un uzvarātu, kad Tevi tīsoj.
5 Jo myusu nataisneibas deļ skaidri pasarōda Dīva taisneiba, kū tad lai sokom? Vai tad Dīvs, ciļvēceigi runojūt, nav nataisneigs, kad uzlīk strōpi? 6 Nimoz nē! Bet kai gon cytaiž Dīvs lai tīsoj pasauli? 7 Un jo caur munim malim skaidrōk pasarōda Dīva patīseigums Jō poša uzslavēšonai, kōpēc tad mani nūtīsoj kai grēcinīku? 8 Un nav tai, kai daži saimōdami mums pōrmat, itkai mes mōceitu, ka varūt dareit ļaunu, lai nu tō iznōktu lobs. Taidu nūtīsōšona ir taisneiga.
9 Kas tad nu tō? Vai mums ir kaidas prīkšrūceibas? — Nimoz nē. Jau īprīkš nūskaidrōjom, ka grāka varai ir padūti vysi: kai jūdi, tai arī pogōni. 10 Stōv raksteits: Taisneiga nav ni vīna, pat ni vīna vīneigō. 11 Nivīna nav saprateiga, nivīna nav, kas maklātu Dīva. 12 Vysi ir nūsamaļdejuši un nalīteigi palykuši, jo nav ni vīna, kas dareitu lobu, pat ni vīna vīneigō. 13 Jūs reikle ir kai atvārtais kops, ar sovu mēli jī dora viļteibu, uz jūs lyupom ir ūdžu inde; 14 jūs mute ir pylna lōstu un ryugtuma, 15 jūs kōjas steidzās lai izlītu asni. 16 Iznīceiba un nalaime staigoj pa jūs ceļim, 17 bet mīra ceļa jī napazeist, 18 Dīva baile jim ir sveša.
19 Mes zynom, ka tys, kū soka lykums, atsateic uz tim, kas lykumam ir padūti. Tai tad, ikvīnai mutei ir jōnūklust un vysam pasauļam Dīva prīškā jōatsazeist par vaineigu. 20 Caur lykuma dorbim Jō prīškā natiks attaisnōts nivins cylvāks. Caur lykumu nōk grāka pazeišona.
Jēzus Kristus ir cilvēces Pesteitōjs.
21 Bet tagad attaisnōšona (kas nōk) nu Dīva, uz kuru nūrōdeja lykums un pravīši, atsaklōja bez lykuma. 22 Attaisnōšona nu Dīva nōk caur ticeibu ikš Jezus Kristus deļ vysim un pi vysim, kas (Jam) tic; te nav nikaidas izškireibas. 23 Vysi ir sagrākōjuši un Dīva gūdeibu pazaudējuši. 24 Un jī tiks attaisnōti bez nūpalnim caur Jō žēlesteibu, pateicūt atpērkšonai, kas nōce caur Jezu Kristu. 25 Caur ticeibu Dīvs Jū nūlyka kai asneigū izleigšonas upuri, lai parōdeitu sovu taisneigumu. 26 Sovā dīviškā pacīteibā Jys šymā laikā pīdeve agrōk padareitūs grākus, lai parōdeitu sovu taisneigumu un aplīcynōtu, ka Jys pats ir taisneigs un taisneigu dora tū, kas tic ikš Jezus (Kristus).
27 Kur tad nyu ir tei līleiba? — Tei ir izslāgta. Caur kuru lykumu? Vai caur dorbu? — Nē, bet gon caur ticeibas lykumu. 28 Mes asom pōrlīcynōti, ka cylvāks teik attaisnōts caur ticeibu bez lykuma dorbim. 29 Vai tad Dīvs ir tikai jūdim un pogōnim nē? — Jā, arī pogōnim; 30 ir tik vīns un tys pats Dīvs, kas apgraizeitūs attaisnōja ticeibas dēļ un naapgraizeitūs caur ticeibu. 31 Vai tad caur ticeibu mes atceļam lykumu? Nimoz nē, mes lykumu apstyprynojam.
Dieva uzticība
1 Kāda tad ir priekšrocība būt jūdam un kāds labums no apgraizīšanas? 2 Visādā ziņā liels, vispirms jau tas, ka viņiem uzticēti Dieva pravietiskie vārdi. 3 Kas tad, ja daži nav ticējuši, – vai tad viņu neticība iznīcina Dieva uzticību? 4 Nē, taču! Tas ir tā – ka Dievs ir patiess, pat ja katrs cilvēks – melis, kā ir rakstīts:
lai tu topi attaisnots
savos vārdos un uzvari,
kad tu tiec tiesāts.
5 Bet, ja mūsu netaisnība apstiprina Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai tad Dievs, kas izlej savas dusmas, ir netaisns? – Es runāju pēc cilvēku saprašanas. 6 Nē, taču! Kā tad citādi lai Dievs tiesā šo pasauli? 7 Bet, ja Dieva patiesība manas netaisnības dēļ viņam par godu pieaug, kādēļ es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts? 8 Tad jau darīsim ļaunu, lai nāk labais, kā daži zaimodami runā, ka mēs tā mācot? – Tie ir pelnījuši saņemt sodu.
Nav neviena taisnā
9 Kā tad ir? Vai mēs esam pārāki? It nemaz! Jo mēs jau agrāk spriedām par jūdiem un grieķiem, ka tie visi ir zem grēka. 10 Kā ir rakstīts:
nav neviena taisna, neviena paša.
11 Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu,
12 visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi;
nav neviena, kas dara labu, pat viena nav.
13 Viņu rīkle ir atvērts kaps,
ar savām mēlēm tie vienmēr ir krāpuši,
čūsku inde ir zem viņu lūpām;
14 viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma,
15 viņu kājas ir žiglas, kad tie steidz izliet asinis.
16 Posts un ciešanas visos viņu ceļos,
17 miera ceļu viņi nepazīst.
18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā.
19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais ir sacīts tiem, kas ir zem bauslības, tā ka visiem mute ir aizdarīta un visa pasaule ir pakļauta Dieva tiesai. 20 Tādēļ viņa priekšā neviens cilvēks ar bauslības darbiem attaisnots netiks, jo caur bauslību nāk apziņa par grēku.
Taisnība caur ticību
21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības ir atklājusies Dieva taisnība, par ko liecina bauslība un pravieši, – 22 ka Dieva taisnība ticībā uz Jēzu Kristu ir visiem, kas tic; tur nav nekādas atšķirības, 23 jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. 24 Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū, 25 viņā, ko Dievs licis par izlīgumu viņa asinīs, ko saņemam ticībā, lai Dievs parādītu savu taisnību. 26 Un Dievs piedod grēkus, kas darīti iepriekš dievišķās pacietības laikā, lai parādītu savu taisnību tagadējos laikos – ka viņš pats ir taisns un attaisno to, kas tic Jēzum. 27 Kur nu ir mūsu dižošanās? Tā ir zudusi. Ar kādu bauslību? Ar darbu bauslību? Nē, ar ticības bauslību! 28 Jo nu esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. 29 Vai Dievs ir vienīgi jūdu Dievs? Vai tad ne arī pagānu? Jā, arī pagānu. 30 Tik tiešām ir viens Dievs, kas attaisno apgraizītos viņu ticības dēļ un ticībā attaisno arī neapgraizītos. 31 Vai tā mēs caur ticību iznīcinām bauslību? Nē, taču! Mēs bauslību apstiprinām.
