XXII.
1 Un jys man parōdeja dzeivō yudiņa straumi speidūšu kai kristals. Jei plyuda nu Dīva un Jāra gūda krāsla pa īlas vydu. 2 Obejōs straumes pusēs stōveja dzeiveibas kūks, kas dūd divpadsmit augļu. Jys dūd sovus augļus kotru mēnesi. Kūka lopas nūdar tautas dzīdynōšonai. 3 Tur nikō vairs nav nūlōdāta. Jamā ir Dīva un Jāra gūda krāsls un jō kolpi jū pīlyugs. 4 Jī redzēs Jō vaigu un uz sovas pīres nosōs jō vōrdu. 5 Nakts vairs nabyus un jim nav vajadzeiga ni lāpu, ni saules gaisma. Kungs Dīvs ir jūs gaisma. Jī vaļdeis myužeigi myužam.
Nūslāgums.
6 Un jys man saceja: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi. Dīvs, pravīšu goru Kungs nūsyuteja sovu engeli, lai jō kolpim pasludynōtu, kam dreizumā jōnūteik. 7 Raug, es ōtri atnōkšu. Svēteigs tys, kas paturēs šōs grōmotas pravītōjumu vōrdus.
8 Es, Jōņs (asmu tys), kas šytū dzērdēju un redzēju. Kad šytū beju dzērdējis un redzējis, es nūkrytu pi tō engeļa kōjom, kas man tū pasludynōja, lai jū pīlyugtu. 9 Bet jys man saceja: Nadori tō! Es asmu tovs, tovu brōļu pravīšu un tūs leidzkolps, kas šōs grōmotas vōrdus īvāroj. Pīlyudz Dīvu!
10 Tad jys man saceja: Šōs grōmotas pravītōjumu vōrdu naaizzeimūgoj, jo laiks jau ir tyvu. 11 Lai sev nataisneigī dora sovas nataisneibas tōļōk, un naceistī sovas naceisteibas. Lai taisneigī arī tōļōk dzeivoj taisneigi un svātais vēļ vairōk svāts palīk.
12 Raug, es ōtri atnōkšu un ar mani muna atolgōšona, lai ikvīnam atdūtu pēc jō dorbim. 13 Es asmu Alfa un Omega, pyrmais un beidzamais, īsōkums un beigas. 14 Svēteigi, kas sovas drēbes mozgoj (Jāra asnī), lai jim byutu tīseiba uz dzeiveibas kūku un ieju caur vōrtim piļsātā. 15 Orpusē palīk suni, būri, izvyrtuli, slapkovas, elku dīvu kolpi un visi tī, kas mīļoj malus un tūs izplota.
16 Es, Jezus, nūsyuteju sovu engeli, lai jys jums šytū par draudzem paziņōtu. Es asmu Davida sakne un atauga, speidūšō reita zvaigzne. 17 Gors un leigova soka: Nōc! Un kas tū dzērd, lai soka: Nōc! Kas slōpst, tys lai nōk, kas grib, tys lai par breivu sajam dzeiveibas yudini.
18 Ikvīnam, kas šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdus dzērd, es līcynoju: Jo kas pi šytō kaut kū pīliks, Dīvs jam syuteis mūkas, kas šamā grōmotā ir aprōdeitas. 19 Kas nu šytōs pravītōjumu grōmotas vōrdim kaut kū atjims, tam Dīvs atjims tīseibas uz dzeiveibas kūku un svātū piļsātu, par kurim šamā grōmotā ir raksteits.
20 Tys, kas tū līcynoj, soka: Jā, es ōtri atīšu. Amen.
Atej, Kungs Jezus!
21 Kunga Jezus (Kristus) žēlesteiba lai ir ar visim svātajim. Amen.
Dzīvības upe
1 Tad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi, dzidru kā kristāls, tā izplūda no Dieva un Jēra troņa 2 pa ielas vidu. Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai. 3 Nekāda nolādējuma vairs nebūs. Tajā būs Dieva un Jēra tronis, un viņa kalpi viņam kalpos, 4 viņi skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs uz viņu pierēm. 5 Un nakts vairs nebūs, un nebūs vajadzības nedz pēc gaismekļa, nedz saules gaismas, jo Kungs Dievs apspīdēs viņus, un viņi valdīs mūžu mūžos.
Kristus nāk
6 Tad eņģelis man sacīja: “Šie ir uzticami un patiesi vārdi, un Kungs, praviešu garu Dievs, atsūtīja savu eņģeli parādīt saviem kalpiem visu, kam drīzumā jānotiek. 7 Un, redzi, es nāku drīz. Laimīgs ir tas, kas ievēro šīs grāmatas pravietojuma vārdus.” 8 Es, Jānis, esmu tas, kas dzird un redz šīs lietas. Kad es dzirdēju un redzēju šīs lietas, es nokritu pie kājām eņģelim, kas man to bija rādījis, lai viņu pielūgtu. 9 Bet eņģelis man saka: “Pielūko, tā nedari – es esmu tāds pats kalps kā tu un kā tavi brāļi pravieši un tie, kas ievēro šīs grāmatas vārdus, – pielūdz Dievu!” 10 Un eņģelis man saka: “Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus, jo laiks jau ir tuvu. 11 Lai nelietīgais vēl dara nelietības, lai nešķīstais vēl dara nešķīstības, bet taisnais lai pastāv taisnībā, un svētais lai pieaug svētumā.” 12 “Redzi, es nāku drīz un mana alga – līdz ar mani, lai katram samaksātu pēc viņa darbiem. 13 Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. 14 Laimīgi tie, kas mazgā savus tērpus, lai viņiem būtu tiesības uz dzīvības koku un ļauts pa vārtiem ieiet tajā pilsētā. 15 Ārpus pilsētas paliks suņi, burvji un netikļi, slepkavas un elku pielūdzēji un ikviens, kas mīl melus un ir melīgs.
16 Es, Jēzus, sūtīju savu eņģeli liecināt jums draudzēs par visu šo. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, mirdzošā Rīta Zvaigzne.”
17 Gars un līgava saka: “Nāc!”
Un, kas to dzird, lai saka: “Nāc!”
Kam slāpst, lai nāk!
Lai ņem dzīvo ūdeni bez maksas katrs, kas grib!
18 Es apliecinu ikvienam, kas dzird šīs grāmatas pravietojuma vārdus: ja kāds tiem kaut ko pieliks, tam Dievs pieliks sērgas, par kurām rakstīts šajā grāmatā. 19 Un, ja kāds kaut ko atņems no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, Dievs atņems viņa daļu no dzīvības koka un svētās pilsētas, par ko rakstīts šajā grāmatā.
20 Tas, kas sniedz šīs liecības, saka: “Jā, es nāku drīz!” – “Āmen, nāc, Kungs Jēzu!”
21 Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem!
