XX.
1 Un es redzēju nu dabasim nūkōpam engeli, kuram rūkā beja bezdibiņa atslāgas un lelas važas. 2 Jys spākōjōs ar drakonu un vacū čyusku, kura ir valns un satans un jys tū sasēja uz tyukstūšas godim, 3 un īmete jū bezdibinī. Tū jys aizdareja un aizzeimūgōja, lai jys vairs namaldynōtu tautu, koleidz pōrīs tyukstūša godu. Pēc tam jys uz nagara laika jōpalaiž vaļā.
4 Un es redzēju gūda krāslus. Uz tim atsasāda tī, kurim beja nūdūta tīsa. Un es redzēju tūs dvēseles, kurim Jezus līceibas un Dīva vōrda dēļ beja nūcērstas golvas un tūs, kas napīlyudze ni lūpa, ni jō tāla, arī jō zeimes uz pīres vai rūkas nanosōja. Jī otkon palyka dzeivi un ar Kristus vaļdeja tyukstūša godu. 5 Citi nūmyrušī atsadzeivynōja tik tūreiz, ka tei tyukstūša godu beja pagōjuse. Tei ir pyrmō augšamceļšonōs.
6 Svēteigs un svāts ir tys, kas jam daleibu pyrmajā augšamceļšonā. Par jim ūtrajai nōvei nav varas. Jī byus Dīva un Kristus prīsteri un ar Jū vaļdeis tyukstūša godu.
7 Bet kad tyukstūša godu byus pagōjis, nu cītuma otkon izlaiss satanu. Tad jys pasaceļs un maldynōs tautas četrūs vērszemes styurūs, Gog un Magog, un jūs savōks karam. Jūs pulks ir nasaskaitams, kai jyuras smiltis. 8 Jī devēs pōri par plašū pasauli un aplence svātūs nūmetni un nūmīļōtū piļsātu. 9 Bet nu dabasim nūkryta guņs un jūs apreja. Valnu, kas jūs maldynōja, īmete guņs un sāra mutulī pi lūpa un vyltus pravīša. 10 Tur jūs mūceis dīn un nakt par visim myužu myužim.
11 Es redzēju lelu boltu gūda krāslu un tū, kas jymā sēdēja. Nu jō vaiga aizbāga dabasi un zeme un vairs navarēja atrast jūs vītas. 12 Es redzēju kai gūda krāsla prīškā stōvēja myrušī, leli un mozi un tyka atvārtas grōmotas. Vēļ atvēre cytu grōmotu, tei ir dzeiveibas (grōmota). Nūmyrušūs tīsōja pēc jūs dorbim, kai tī grōmotōs beja atzeimōti. 13 Arī jyura izdeve sovus myrūņus un nōve un pazeme izdeve sovus myrūņus un ikvīnu nu jim tīsōja pēc jūs dorbim. 14 Nōvi un pazemi īmete guņsmutulī. Guņsmutuļs ir ūtrō nōve. 15 Kas dzeiveibas grōmotā nabeja atzeimōts, tū īmete guņsmutulī.
Tūkstoš gadu
1 Tad es ieraudzīju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam rokā bija bezdibens atslēga un liela ķēde. 2 Viņš sagrāba pūķi – senseno čūsku, kas ir velns un sātans, sasēja viņu uz tūkstoš gadiem 3 un iegrūda bezdibenī, aizslēdza to un aizzīmogoja uz tūkstoš gadiem, lai viņš nemaldinātu tautas. Pēc tam viņam uz īsu brīdi jātop atbrīvotam. 4 Tad es ieraudzīju troņus, uz tiem sēdēja tie, kam bija dota vara tiesāt: es ieraudzīju dvēseles, kam Jēzus apliecināšanas un Dieva vārda dēļ bija nocirstas galvas, kuri nepielūdza nedz zvēru, nedz viņa tēlu, nepieņēma viņa zīmi uz pieres vai savas rokas. Viņi atkal kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu. 5 Pārējie mirušie neatdzīvojās, līdz pagāja tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās. 6 Laimīgs un svēts ir tas, kam ir daļa pie pirmās augšāmcelšanās; otrajai nāvei pār viņiem vairs nav varas, bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs ar viņu tūkstoš gadu.
Spriedums sātanam
7 Kad paies tūkstoš gadu, sātans tiks atbrīvots no sava cietuma 8 un izies maldināt tautas – Gogu un Magogu – visos četros zemes stūros, sapulcinās tās uz karu, un karotāju skaits būs kā smiltis jūrā. 9 Tie nāca pār visu zemi, ielenca svēto nometni un mīļoto pilsētu, bet no debesīm nolaidās uguns un viņus aprija. 10 Un viņu maldinātājs sātans tika iemests uguns un sēra ezerā – turpat, kur zvērs un viltus pravietis. Viņi tiks mocīti dienu un nakti mūžu mūžos.
Tiesa pēc darbiem
11 Tad es ieraudzīju troni, lielu un baltu, un uz tā sēdēja tas, no kura klātbūtnes aizbēga zeme un debess un nebija vairs atrodamas. 12 Es ieraudzīju mirušos – lielos un mazos – stāvam troņa priekšā. Tad tika attīti rakstu ruļļi, pēc tam vēl cits rullis – dzīvības grāmata, un mirušos tiesāja pēc viņu darbiem, kas aprakstīti šajos ruļļos. 13 Jūra atdeva atpakaļ tos, kas tajā miruši, nāve un pazemes valstība atdeva atpakaļ tos, kas tajā bija, un ikviens tika tiesāts pēc viņa darbiem. 14 Nāve un elle tika iemestas uguns ezerā. Šī ir otrā nāve – uguns ezers. 15 Ikviens, kura vārds nebija ierakstīts dzīvības grāmatā, tika iemests uguns ezerā.
