XVI.
1 Nu svētneicas es dzērdēju stypru bolsu, kas tim septenim engelim saceja: Ejit un izlejit uz zemes tūs septeņus Dīva dusmes traukus.
2 Pyrmais aizgōja un izlēja uz zemes sovu trauku. Tad izacēle ļauni un sōpeigi augūni tim ļaudim, kuri nosōja dzeivinīka zeimi un pīlyudze jō tālu.
3 Ūtrais sovu trauku izlēja jyurā un tei palyka kai myrūņa asnis un izmyra visi jyuras dzeivinīki.
4 Trešais sovu trauku izlēja upēs un yudiņa olūtūs un tī palyka par asni. 5 Un es dzērdēju yudiņu engeli saucam: Tu (Kungs) esi taisneigs, kas esi, beji, Tu Svātais, ka Tu tai nūtīsōji. 6 Jī izlēja svātūs un pravīšu asni. Par tū Tu jim īdevi asni dzeršonai; tū jī ir peļnejuši. 7 Un nu oltora es dzērdēju runojam: Patīši, Kungs, Vysvareigais Dīvs, patīseiga un taisneiga ir tova tīsa.
8 Catūrtais sovu trauku izlēja uz saules, Jai tyka dūts spāks dadzynōt cylvākus (ar korstumu) ar guni. 9 Cylvākus mūceja lels korstums, bet jī saimōja Dīva vōrdu, kam par tom mūkom beja vara. Jī nanōce pi apziņas un jō naslavēja.
10 Pīktais sovu trauku izlēja uz dzeivinīka gūda krāsla un jō vaļsteiba palyka tymsa. Nu sōpem jī pōrkūde sovas mēles un 11 saimōja dabasu Dīvu sovu sōpu un augūņu dēļ, bet nu sovim dorbim naatsagrīze.
12 Sastais sovu trauku izlēja lelajā Eufrata upē un izkolta jōs yudiņs, lai sagatavōtu ceļu austrumu kēnenim. 13 Un es redzēju trejs naškeistūs gorus vardem leidzeigus izejūt nu drakona, dzeivinīka un vyltus pravīša mutes. 14 Tī ir valna gori, kas dora zeimes. Jī īt pi visim pasauļa kēnenim, lai jūs savōktu Vysvareigō Dīva lelōs dīnas karam. 15 Raug, es eju kai zaglis. Svēteigs, kas ir nūmūdā un pasorgoj sovas drēbes lai navajadzātu staigōt plykam, lai jō plykuma naradzātu. 16 Jī tūs savōce tamā vītā, kura ebreju volūdā saucās Armagedon.
17 Septeitais (engeļs) sovu trauku izlēja gaisā; te nu svētneicas un gūda krāsla atskanēja styprs bolss, kas sauce: Jau izapiļdeja. 18 Tad nōce zibšni, bolsi, pārkyuņi un tik stypra zemes trice, kai vēļ nabeja bejuse, kai vērs zemes ir cylvāki. 19 Lelō piļsāta sabruka trejōs daļōs un pogōnu mīsteni sagryva. Dīvs īgōdōja arī par lelū Babilonu un jai īdeve sovas dusmes veina pylnu trauku. 20 Tad pazuda vysas solas un kolni vairs nabeja atrūnami. 21 Un nu dedesim kryta uz cylvākim leli krusas goboli, svorā ap talentu, bet cylvāki saimōja Dīvu krusas mūceišonas dēļ; lai gon šytei mūka beja ļūti lela.
Dieva dusmu kausi
1 Tad es dzirdēju varenu balsi no tempļa sakām septiņiem eņģeļiem: “Ejiet un izlejiet septiņus Dieva dusmu traukus uz zemes!” 2 Pirmais eņģelis aizgāja un izlēja savu trauku uz zemes, un briesmīga un ļaundabīga čūla piemetās cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu. 3 Otrais eņģelis izlēja savu trauku jūrā, un tā tapa kā miroņa asinis, un ikviena dzīva radība jūrā nobeidzās. 4 Trešais eņģelis izlēja savu trauku pār upēm un uz ūdens avotiem, un tie pārvērtās par asinīm. 5 Un es dzirdēju ūdeņu eņģeli sakām:
“Tu esi taisns, kas esi un kas biji, Svētais,
ka tādu esi spriedis tiesu,
6 jo viņi izlēja svēto un praviešu asinis,
un tu viņiem esi devis dzert asinis;
viņi to ir pelnījuši.”
7 Un es dzirdēju no altāra sakām:
“Jā, Kungs Dievs, Visuvaldītāj,
patiesi un taisni ir tavi spriedumi.”
8 Un ceturtais eņģelis izlēja savu trauku uz sauli, un tai tika dota vara dedzināt cilvēkus ar uguni. 9 Cilvēki tika dedzināti lielā karstumā; viņi zaimoja Dieva vārdu, kuram bija vara pār visām šīm sērgām, un viņi neatgriezās no grēkiem un nedeva Dievam godu.
10 Un piektais eņģelis izlēja savu trauku pār zvēra troni, viņa valstība tapa aptumšota, un no sāpēm tie koda savas mēles. 11 Sāpju un čūlu dēļ viņi zaimoja debesu Dievu, bet neatgriezās no grēkiem un neatstājās no saviem darbiem. 12 Un sestais eņģelis izlēja savu trauku pār lielo upi Eifrātu, un tās ūdeņi izžuva, lai sagatavotu ceļu austrumu ķēniņiem. 13 Es ieraudzīju trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus, kas iznāca no pūķa, no zvēra un no viltus pravieša mutes. 14 Tie ir dēmonu gari, kas dara brīnumus. Tie dodas pie visas pasaules ķēniņiem, lai tos sapulcētu karam Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā. 15 “Redzi, es nāku kā zaglis. Laimīgs, kas ir nomodā un sargā savas drēbes, lai nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns.” 16 Un ķēniņi tika sapulcināti vietā, ko ebrejiski sauc – Armagedona . 17 Un septītais eņģelis izlēja savu trauku gaisā, un varena balss atskanēja no tempļa, no troņa: “Ir noticis!” 18 Tad nāca zibeņi, balsis un pērkons, un tik liela bija zemestrīce, kāda nav bijusi, kopš cilvēks ir uz zemes, – tik liela bija zemestrīce. 19 Lielā pilsēta sadalījās trīs daļās, pagānu tautu pilsētas krita, un lielā Bābele tika pieminēta Dieva priekšā, lai tā dzertu viņa dusmu vīna kausu. 20 Un visas salas pazuda, un arī kalnu vairs nebija. 21 Un lieli, talantu smagi krusas graudi bira no debesīm uz cilvēkiem, un krusas sodības dēļ cilvēki zaimoja Dievu, jo tās sodība bija ļoti liela.
