XI.
Sasagatavōšona uz īīšonu Jeruzalemā.
1 Kad jī tyvōjōs pi Jeruzalemas un pīgōja pi Betfages un Betanijas uz Eleja kolna, tad Jys syuteja divejus sovus mōcekļus 2 un jim pīsaceja: Ejte tamā sadžā, kas ir jyusu prīškā. Tyuleņ pi īejas jyus atrassit pīsītu jaunu ezeli, uz kura vēļ nivīns cylvāks nava sēdējis. 3 Atraisit jū vaļā un atvedit šur. Un, jo kas nu jums vaicōtu: Kū te dorat? Pasokit: Jys ir vajadzeigs Kungam; un tyuleņ ļaus jū atvest.
4 Jī aizgōjuši atroda jaunu ezeli ōrā uz laukuma pīsītu pi durovom un atraiseja jū vaļā. 5 Daži nu tur asūšim vaicōja: Kōpēc jyus ezelānu raisat vaļā? 6 Jī tim atbiļdēja tai, kai Jezus beja pavēlējis, un jī palaide.
Svineiga Jeruzalemā īīšona.
7 Tad jī atvede ezelānu pi Jezus, apklōja jū ar sovom drēbem, un Jys izsāda vērsum. 8 Daudzeji klōja uz ceļa drēbes; citi otkon cērta nu kūkim zorus un klōja tūs uz ceļa. 9 Pa prīšku un īpakaļ gōjēji sauce:
Osanna!
10 Svēteigs Kunga vōrdā atnōcējs!
Svēteiga myusu Tāva Davida atejūšō vaļsteiba!
Osanna augstumūs!
11 Jeruzalemā Jys īgōja ari svētneicā. Apskatejis vysu, vālā vokora stuņdē Jys reizē ar tim divpadsmit aizgōja uz Betaniju.
Figu kūka nūlōdēšona.
12 Nōkūšā dīnā, ejūt nu Betanijas, Jam gribējōs ēst. 13 Nu tōlīnes pamanejis salopōjušu figu kūku, gōja pi jō klōtu, dūmōdams kaut kū jamā atrast. Bet, pīgōjis klōtu, nikō cyta naatroda, kai tik lopas, jo nabeja figu laiks. 14 Tad Jezus saceja: Lai nikod myužeigi nu tevis nikas nabauda augļu. Tū dzērdēja ari Jō mōcekli.
Svētneicas teireišona.
15 Tad jī atgōja uz Jeruzalemu. Un, īgōjis svētneicā, sōce nu turīnes dzeit ōrā pērcējus un pōrdevējus. Apgōze naudas maineitōju goldus un bolūžu pōrdevēju krāslus. 16 Un naatļōve, ka kas par svētneicu kaut kū nastu. 17 Jys tūs mōceja saceidams: Vai tad nava raksteits: Muns noms teik saukts lyugšonas noms vysom tautom, bet jyus padarejot nu jō slapkovu olu.
18 Izdzērduši tū, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī gudrōja, kai Jū nūnōvātu. Jī gon Jō beidōs, jo visi ļaudis beja sajyusmynōti par Jō mōceibu.
19 Atejūt vokoram, Jys otkon izgōja nu mīsta ōrā.
Nūkoltušais figu kūks.
20 Nōkūšajā reitā jī, īdami garum, īraudzeja, ka figu kūks ir nūkaļtis leidz pošom saknem. 21 Tad Pīters, īgōdōjis, Jam saceja: Mōceitōj, skotīs, tys figu kūks, kuru nūlōdēji, jau ir nūkaļtis.
22 Jezus atbiļdēja: Turit ticeibu ikš Dīva. 23 Patīši, Es jums soku, jo kas nu jyusu šytam kolnam pavālātu: celīs nu šenes un metīs jyurā, un nasašaubeitu sovā sirdī, bet gon tycātu, ka saceitais izapiļdeis, tad tys jam nūtiks.
24 Tōpēc Es jums soku: Vyss, kō vīn jyus lyugsit un praseisit, tycādami sajimt, tys jums nūtiks. 25 Kad jyus lyudzatēs, tad atlaidit, jo jums pret kū kautkas ir, ka ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, atlaistu jums jyusu vaiņas. 26 (Bet jo jyus naatlaissit, tad ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, naatlaiss jums jyusu vaiņu).
Jezus pylnvara.
27 Pēc tam jī atgōja otkon uz Jeruzalemu. Kad Jys staigōja pa svētneicu, tad pīgōja pi Jō klōt vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī un 28 vaicōja: Ar kaidu pylnvaru Tu šytū dori? Kas Tevi ir pylnvarōjis šytū dareit?
29 Jezus tim atbiļdēja: Ari Es pavaicōšu nu jums vīnu lītu. Jo jyus Maņ atbiļdēsit, tad ari Es pasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru. 30 Vai Jōņa kristeiba ir nu dabasim, vai nu cylvākim? Pasokit Maņ.
31 Tī pōrdūmōja sevī saceidami: Jo pasaceisim, ka nu dabasim, tad Jys mums vaicōs: kōpēc jam naticējot? 32 Bet jo pasaceisim: nu cylvākim, jōsabeist ļaužu, jo visi Jū atzeist par vīnu nu pravīšim. 33 Tad jī atbiļdēja: Mes nazynam. Jezus jim saceja: Ari Es jums nasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru.
Jēzus iejāj Jeruzālemē
(Mt 21:1–11Lk 19:28–40Jņ 12:12–19)1 Kad tie tuvojās Jeruzālemei, Bētfagei un Bētanijai pie Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus 2 un tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur iegājuši jūs tūlīt atradīsit piesietu ēzelīti, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisiet to un vediet šurp! 3 Ja kāds jums jautās: kādēļ jūs tā darāt? – tad sakiet: Kungam to vajag, un tūlīt viņš to atsūtīs atpakaļ.” 4 Un tie aizgāja un atrada ēzelīti, piesietu ārā pie durvīm, un to atraisīja. 5 Kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem jautāja: “Ko jūs darāt, kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?” 6 Un viņi atbildēja, kā Jēzus tiem bija teicis. Un tie viņus atlaida. 7 Tie atveda ēzelīti pie Jēzus, uzsedza tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū. 8 Un daudzi izklāja uz ceļa savas drēbes, bet citi koku zarus, ko bija nocirtuši laukos. 9 Un tie, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, kliedza: “Ozianna, lai svētīts, kas nāk Kunga vārdā! 10 Lai slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Ozianna augstībā!” 11 Jēzus iegāja Jeruzālemē templī, un, kad viņš visu bija aplūkojis un bija jau vakara stunda, viņš ar tiem divpadsmit aizgāja uz Bētaniju.
Vīģes koka nolādēšana
(Mt 21:18–19)12 Nākamajā dienā, kad viņi izgāja no Bētanijas, Jēzum gribējās ēst. 13 Ieraudzījis no tālienes salapojušu vīģes koku, viņš gāja pie tā, lai ko atrastu, un, nonācis pie tā, viņš neatrada nekā cita kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. 14 Viņš uzrunāja to, sacīdams: “Lai nemūžam neviens vairs neēd augļus no tevis!” Un viņa mācekļi to dzirdēja.
Jēzus izdzen tirgotājus no tempļa
(Mt 21:12–17Lk 19:45–48Jņ 2:13–22)15 Tad viņi nonāca Jeruzālemē. Templī iegājis, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus. 16 Un viņš neļāva neko nest caur tempļa pagalmu. 17 Viņš tos mācīja: “Vai nav rakstīts: mans nams tiks saukts par lūgšanas namu visām tautām? – Bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju midzeni.” 18 To dzirdēja virspriesteri un rakstu mācītāji, un tie meklēja, kā viņu pazudināt, jo tie baidījās no viņa, tādēļ ka visi ļaudis apbrīnoja viņa mācību. 19 Kad iestājās vakars, tie izgāja no pilsētas.
Neauglīgais vīģes koks nokaltis
(Mt 21:20–22)20 Rīta agrumā garām iedami, tie redzēja vīģes koku nokaltušu līdz pat saknēm. 21 Un Pēteris atcerējies sacīja viņam: “Rabi, redzi, vīģes koks, kuru tu nolādēji, ir nokaltis.” 22 Jēzus viņiem atbildēja: “Ticiet Dievam! 23 Patiesi es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: celies un meties jūrā! – un kas nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks tas, ko viņš saka, tad viņam tas arī notiks. 24 Tādēļ es jums saku: visu, ko jūs lūdzat vai prasāt, ticiet, ka jūs to saņemsiet, un tas jums arī būs. 25 Kad jūs nostājaties, lai Dievu lūgtu, piedodiet, ja jums ir kaut kas pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, jums piedotu jūsu pārkāpumus. 26 Bet, ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.”
Jēzus pilnvaras apšaubīšana
(Mt 21:23–27Lk 20:1–8)27 Tad tie atkal ieradās Jeruzālemē. Viņam templī staigājot, pie viņa pienāca virspriesteri, rakstu mācītāji un vecajie. 28 Un tie viņam jautāja: “Kā varā tu to dari? Kas tev ir devis varu to darīt?” 29 Jēzus tiem atbildēja: “Arī es jums uzdošu vienu jautājumu, un atbildiet man, tad es jums teikšu, kā varā es visu to daru. 30 Jāņa kristība nāca no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet man!” 31 Un tie sprieda savā starpā: “Ko lai sakām? Ja sacīsim: no debesīm, – viņš teiks: kādēļ tad jūs neticējāt viņam? 32 Vai lai sakām: no cilvēkiem?” Taču viņi baidījās no ļaudīm, jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis. 33 Un viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”
