VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1 Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.
2 Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3 Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4 Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5 Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6 Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7 Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti. 8 Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9 Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.
10 Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11 Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12 Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13 Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).
14 Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15 Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16 Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17 Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu, 18 lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19 Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20 Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21 Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22 Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23 bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24 Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.
Pōrmēreigas ryupes.
25 Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26 Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27 Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28 Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29 tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30 Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31 Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32 Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33 Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34 Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
Par žēlsirdības dāvanu došanu
1 Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu, jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva. 2 Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. 3 Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, 4 ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.
Par lūgšanu
(Lk 11:2–4)5 Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. 6 Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. 7 Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. 8 Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. 9 Tādēļ lūdziet tā: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava Valstība. 10 Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. 11 Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. 12 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. 13 Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. 14 Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos. 15 Bet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.
Par gavēšanu
16 Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. 17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, 18 ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.
Par mantas krāšanu
(Lk 12:33–34)19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog, 20 bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. 21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Acs ir miesas gaismeklis
(Lk 11:34–36)22 Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaismas pilna. 23 Bet, ja tava acs ir ļauna, tad visa tava miesa būs aptumšota. Ja nu gaisma, kas tevī, ir tumsa, cik liela tad ir pati tumsa!
Par kalpošanu diviem kungiem
(Lk 16:13)24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam .
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
(Lk 12:22–34)25 Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes? 26 Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi? 27 Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 28 Kādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj, 29 bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 30 Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?! 31 Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā? 32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. 33 Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots. 34 Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.
