V.
Bogōtō zveja.
1 Reizi, kad ļaudis spīdēs klōt, lai dzērdātu Dīva vōrdu, Jys stōvēja pi Genezaret azara. 2 Īraudzejis pi krosta stōvūšas divi laivas, jo zvejnīki beja izkōpuši ōrā un teireja teiklus, 3 Jys īkōpe vīnā laivā, kura pīdarēja Seimaņam, un palyudze, lai atsastumtu drusku nu krosta nūst. Tad atsasēdis tamā laivā, mōceja ļaudis.
4 Pabeidzis runu, Jys saceja Seimaņam: Dūdīs uz dziļumim un īmetit jyusu teiklus zvejai. 5 Bet Seimaņs atsasauce un saceja: Mōceitōj, mes vysu nakti strōdōjom, bet nikō nanūgivom, bet Tova vōrda dēļ īmesšu teiklus. 6 Tū izdarejuši, jī sakēre tik daudz zyvu, ka sōce pleist teikli. 7 Tōpēc pamōve draugim, kuri beja ūtrajā laivā, lai tī ītu jim paleigā. Tī pībrauce klōtu. Obi laivas piļdeja ar zivim tik tōli, ka tikkū naapgryma.
8 Tū radzādams, Seimaņs Pīters pakryta pi Jezus kōjom un saceja: Kungs, ej nūst nu manis, jo es asmu grēceigs cylvāks! 9 Zyvu pīzvejōšonas dēļ jys un visi citi, kas ar jū beja, ļūti breinōjōs, 10 ari Zebedeja dāli Jākubs un Jōņs, kuri beja Seimaņa leidzstrōdnīki. Jezus Seimaņam teice: Nasabeist! Nu šō laika byusi ļaužu zvejōtōjs.
11 Tī, izvylkuši molā laivas, pamete vysu un aizgōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalus špitaleigū un krampa sarautū.
12 Un kad Jys beja vīnā nu mīstim, vīns cylvāks, kas vysā beja ar špitaleibu apklōts, īraudzejis Jezu, pakryta uz vaiga un lyudze: Kungs, jo gribi, vari mani padareit teiru!
13 Jys izstīpe rūku un aizkēre jū saceidams: Es grybu, esi teirs! Un špitaleiba tyuleņ nu jō atsastōja. 14 Jys tū breidynōja, ka nikam nasaceitu, bet, ka ītu un pasarōdeitu goreidznīkam un par sovu atteireišonu salyktu upuri, kai Moizešs beja pavēlējis, jim kai līceibu.
15 Bet ziņa par Jū platejōs tōļōk un tōļōk. Daudzi ļaužu saplyuda Jō klauseitūs un izveseleitūs nu sovom slimeibom. 16 Bet Jys slēpēs vīntuleigōs vītōs un lyudzēs.
17 Vīnu dīn, kad Jys mōceja, ari farizeji un Rokstim mōceitī sēdēja, kas beja sagōjuši nu vysom Judeas un Galilejas sadžom, pat nu Jeruzalemas, jo Jam beja Kunga vara dareit tūs vasalus.
18 Raug, ļaudis nese uz gultas krampa sarautū cylvāku. Jī pyulējōs pīnest klōtu un nūlikt tū Jezus prīškā. 19 Bet ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīīt klōtu ni nu kuras puses, jī uzkōpe uz jumta un pa caurumu nūlaide jū zemē, taišni Jezum prīškā. 20 Jys, radzādams tūs ticeibu, saceja: Cylvāks, tovi grāki tev teik atlaisti.
21 Bet Rokstim mōceiti un farizeji sevī saceja: Kas Jys taids ir, ka zaimoj Dīvu? Tadei grākus var atlaist vīneigi tik Dīvs.
22 Bet Jezus, caurskateidams jūs dūmas, jim saceja: Kū jyus dūmojit sovōs sirdīs? 23 Kas ir vīgļōk sokoms: Tovi grāki ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā un staigoj? 24 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir grāku atlaisšonas vara vērs zemes, — Jys saceja slymajam, — Es tev pīsoku: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu. 25 Un jys pīsacēle jūs acīs, un, pajēmis gultu, uz kurōs gulēja, slaveidams Dīvu, aizgōja uz sovu sātu. 26 Visi breinōjōs un slavēja Dīvu un izbailēs saceja: Šudiņ mes redzējom breineigas lītas.
Levi paaicynōšona.
27 Pēc tam, izgōjis ōrā, Jys īraudzeja muitinīku, Levi vōrdā, kas sēdēja pi muitas golda. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! 28 Tys pīsacēlis, pamete vysu, un gōja Jam pakaļ.
29 Levi sovā sātā sagatavōja Jam lelu gūda maļteiti. Gūda maļteitē reizē ar Jū jēme daleibu daudzeji muitinīki un citi. 30 Farizeji un Rokstim mōceitī dareja pōrmatumus Jō mōceklim saceidami: Kōpēc ādat un dzerat kūpā ar muitinīkim un grēcinīkim? 31 Tad Jezus atsasauce un saceja: Vasalim ōrsts navā vajadzeigs, bet gon slimim. 32 Es naatgōju taisneigūs uz atsagrīzšonu sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
33 Bet jī atbiļdēja: Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli bīži ītur gavēni un lyudzās, bet Tovi ād un dzer. 34 Jys tim atbiļdēja: Vai tad var kōzu vīsim likt īturēt gavēni, koleidz leigovaiņs ar jim ir kūpā? 35 Gon atīs laiks, kad leigovaini nu jim pajims, un tūlaik tamōs dīnōs ji gavēs.
36 Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Nikas naraun gobola nūst nu jauna mēteļa un našyun jō klōt vacam, jo cytaiž, saplāstu jaunū, bet jaunō īlōps vacam nadarātu. 37 Taipat nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž, jaunais veins saplēss traukus, pats izalīs, un trauki byus pagolam. 38 Jauns veins tadei jōlej jaunūs traukūs (tad vīns un ūtrs paliks dzeivi). 39 (Taipat) nivīns, kas dzer vacū veinu, tyuleņ nagrib jauna, tadei soka: Vacais ir lobōks.
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mt 4:18–22Mk 1:16–20)1 Un notika, kad ļaužu pūlis pie viņa spiedās, lai dzirdētu Dieva vārdu, tad viņš, stāvēdams Gennēsaretes ezera krastā, 2 ieraudzīja divas laivas ezera malā; un zvejnieki, no tām izkāpuši, mazgāja tīklus. 3 Iekāpis laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza tam atirt laivu mazliet no krasta; apsēdies viņš no laivas mācīja ļaudis. 4 Beidzis runāt, viņš teica Sīmanim: “Airē uz dziļumu un izmet tīklus zvejai.” 5 Sīmanis atbildēja: “Mācītāj, mēs visu nakti esam pūlējušies un nekā neesam noķēruši. Bet es izmetīšu tīklus tavā vārdā.” 6 Tā izdarījuši, viņi noķēra milzum daudz zivju, tā ka viņu tīkli saplīsa. 7 Un tie māja saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāktu viņiem palīgā. Tie atnāca, un viņi piepildīja abas laivas tik pilnas, ka tās gandrīz grima. 8 To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzus priekšā uz ceļiem un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” 9 Sīmani un visus, kas bija ar viņu, bija pārņēmušas bailes lielā zivju loma dēļ; 10 arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa darbabiedri. Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.” 11 Izvilkuši laivas krastā, tie pameta visu un sekoja viņam.
Jēzus dziedina spitālīgo
(Mt 8:1–4Mk 1:40–45)12 Kad viņš bija vienā pilsētā, kāds viscaur spitālīgs vīrs, Jēzu ieraudzījis, krita uz sava vaiga un lūdza viņu, sacīdams: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” 13 Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība no tā pazuda. 14 Un viņš tam piekodināja nevienam to nestāstīt un teica: “Noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, kā to Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” 15 Runas par viņu izplatījās arvien vairāk, un liels ļaužu pūlis sapulcējās, lai dzirdētu viņu un tiktu dziedināti no savām slimībām. 16 Bet viņš pats bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.
Jēzus dziedina paralizēto
(Mt 9:1–8Mk 2:1–12)17 Kādu dienu viņš mācīja un turpat sēdēja arī farizeji un bauslības mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Kunga spēks bija Jēzum, lai viņš dziedinātu. 18 Un, redzi, vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija paralizēts, un tie mēģināja viņu ienest un nolikt viņa priekšā. 19 Ļaužu pūļa dēļ neatraduši iespēju to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur griestiem nolaida to ar visu gultu pašā vidū Jēzum priekšā. 20 Un, redzēdams viņu ticību, viņš teica: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.” 21 Rakstu mācītāji un farizeji, spriezdami savā starpā, sacīja: “Kas šis ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?” 22 Jēzus, nomanījis viņu domas, tiem atbildēja: “Ko jūs prātojat savās sirdīs? 23 Kas ir vieglāk – sacīt: tavi grēki tev piedoti, – vai sacīt: celies un staigā! – 24 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.” 25 Un, tūdaļ viņu acu priekšā piecēlies, tas paņēma gultu, kurā bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams. 26 Visus pārņēma milzīgs izbrīns, un tie slavēja Dievu; baiļu pilni tie runāja: “Mēs šodien esam redzējuši brīnumainas lietas.”
Levija aicināšana
(Mt 9:9–13Mk 2:13–17)27 Pēc tam Jēzus aizgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, sēžam pie muitnīcas, un tam sacīja: “Seko man!” 28 Tas, visu atstājis, cēlās un sekoja viņam. 29 Tad Levijs rīkoja viņam lielu mielastu savā namā, un liels pulks muitnieku un citu ļaužu bija pie viena galda kopā ar viņiem. 30 Bet farizeji un viņu rakstu mācītāji sāka kurnēt pret viņa mācekļiem: “Kādēļ jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” 31 Jēzus tiem atbildēja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. 32 Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.”
Kāzu viesi negavē
(Mt 9:14–17Mk 2:18–22)33 Tad tie viņam sacīja: “Jāņa mācekļi bieži gavē un lūdz – tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.” 34 Jēzus tiem sacīja: “Jūs nevarat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ir kopā ar tiem. 35 Nāks dienas, kad līgavainis tiks no tiem atņemts, tajās dienās tie gavēs.” 36 Un viņš stāstīja tiem līdzību: “Neviens neņem ielāpu no jaunām drēbēm, lai to uzšūtu vecām; citādi tas jaunās saplēsīs, bet ar vecajām jaunais ielāps nesaderēs. 37 Un neviens arī nelej jaunu vīnu vecos ādas maisos, citādi jaunais vīns maisus saplēsīs un izlīs, un arī maisi būs pagalam. 38 Bet jaunais vīns lejams jaunos maisos, tad tie abi saglabājas. 39 Un neviens, kas vecu vīnu baudījis, negribēs jauno. Viņš sacīs: vecais vīns ir labs .”
