IV.
K. Jezus kārdynōšona.
1 Nu Jordana Jezus grīzēs atpakaļ pylns Svātō Gora, un Gors Jū nūvede tuksnesī. 2 Tur Jys beja četrudesmit dīnu un tyka nu valna kārdynōts. Tai kai vysas tōs dīnas nikō nabeja ēdis, Jam īsagribēja ēst.
3 Tad valns Jam saceja: Jo esi Dīva Dāls, pasoki šam akmiņam, lai palīk par maizi. 4 Bet Jezus atbiļdēja: Stōv raksteits: Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj (bet nu ikvīna Dīva vōrda).
5 Tad (valns) uzvede Jū (uz augsta kolna), parōdeja vīnā ocu mirklī vysas pasauļa kēnestes 6 un saceja: Vysu šytū varu un skaistumu es atdūšu tev, maņ tadei jī ir padūti, un es varu atdūt, kam grybu; 7 jo Tu tikai mani pīlyugsi, — vyss byus tovs.
8 Bet Jezus atbyldādams tam saceja: Stōv raksteits: Tev jōpīlyudz Kungs, tovs Dīvs, un vīneigi Jam jōkolpoj!
9 Tad Jū nūvede uz Jeruzalemu, uzvede vērs svētneicas jumta molas un saceja: Jo esi Dīva Dāls, laidīs nu šenes zemē. Stōv tadei raksteits: 10 Tevis dēļ pavēlēs sovim eņgelim, lai tevi sorgōtu.
11 Kai ari: Jī tevi nūness uz rūkom, ka tu pret akmini nanūsystu sovas kōjas.
12 Bet Jezus atbiļdēja: Ir saceits: Nakārdynoj Kunga, sova Dīva.
13 Pabeidzis vysus kārdynōšonas pajēmīņus, valns uz laiku nu Jō atsastōja.
K. Jezus Nazaretē.
14 Jezus, Gora pamūdynōts, gōja uz Galileju atpakaļ. Ziņa par Jū izaplateja pa vysu tū apgobolu. 15 Jys, vysu slaveits, mōceja jūs synagogōs.
16 Atgōjis uz Nazaretu, kur beja izaudzis, pēc sova īroduma, sabata dīnā gōja synagogā un pīsacēle kōjōs laseit. 17 Jam padeve pravīša Izaja grōmotu. Iztynūt grōmotu, Jys atroda tū vītu, kur beja raksteits:
18 Kunga Gors mit vērs Manis.
Jys Mani apsvaideja,
lai sludynōtu Evangeliju nabogim;
Jys Mani syuteja (dareit vasalas sabarztōs sirdis),
19 sludynōt vangeibā pajimtim breiveibu,
oklajim redzēšonu,
vērgim atsvabynōšonu,
pasludynōt Kunga žēlesteibu godu,
(un atmoksas dīnu).
20 Tad Jys, satinis grōmotu, padeve tū apkolpōtōjam un atsasāda; synagogā vysu acis beja pagrīztas uz Jū. 21 Un Jys sōce runōt: Šudiņ tei Rokstu vīta, kuru tikkū dzērdējot, ir jyusu acīs izapiļdejuse.
22 Visi Jam pīkryta un breinōjōs vōrdim, kas gōja nu Jō mutes; tūmār jautōja: Vai tad Jys nava Jezupa dāls?
23 Jys tim atbiļdēja: Jyus gon liksit Maņ prīškā sokomvōrdu: Ōrst, izōrstej pats sevi, izdori te sovā dzimtinē tūs lelūs dorbus, kuri, kai mes dzērdējom, ir nūtykuši Kafarnaumā. 24 Tad turpynōja tōļōk: Patīši Es jums soku: Nivīns pravīts sovā dzimtinē nava īvārōts. 25 Patīseibā tad Es jums soku: Izraelī beja daudz atraitņu Elia dīnōs, kad trejs godi un seši mēneši debess beja aizdareita, un pa vysu zemi beja lels bods; 26 tūmār, Elia nabeja ni uz vīnu cytu syuteits, kai tik uz Sareptas, Sydona apgobola sīvīti‐atraitni. 27 Taipat pravīša Elizeja laikūs Izraelī beja daudz špitaleigūs, — tūmār, nivīns cyts natyka atteireits, kai tik Naamans‐Syrīts.
28 Šytū dzērdādami, visi synagogā aizadaga dusmēs. 29 Pīsatryukuši kōjōs, izdzyna Jū ōrpus mīsta, un aizvaduši pi kolna molas, uz kura stōvēja jūs mīsteņš, gribēja īmest bezdibinī. 30 Bet Jys pōrgōja storp jim un nūgōja prūjom.
K. Jezus padora vasalu apsāstū.
31 Tad nūgōjis uz Kafarnaumu, Galilejas mīstu, sabatā tur mōceja. 32 Jī breinōjōs mōceibai, jo Jō runa beja pōrlīcynojūša.
33 Synagogā beja vīns naškeista gora apsāsts cylvāks. Jys styprā bolsā klīdze: 34 Pagaid, kas mums daļas ar Tevi, Jezu Nazareīt! Atgōji myusu iznycynōtu? Es tadei zynu, kas Tu esi — Dīva Svātais. 35 Jezus jam pīdraudēja: Klus, un ej nu jō ōrā. Tad ļaunais gors pasvīde tū jūs vydā pi zemes un izgōja ōrā, nanūdorūt jam nikaida zaudējuma. 36 Baile pōrjēme vysus, un jī cyts cyta jautōja: Kas tei par mōceibu? Ar varu un spāku pavēlej ļaunajim gorim, un tī īt ōrā. 37 Un ziņa par Jū izaplateja pa vysu apkōrtni.
K. Jezus Pītera mōjā.
38 Pametis synagogu, (Jezus) azgōja uz Seimaņa mōju. Seimaņa sīvas mōte slymōja lelā karstīnē. Lyudze, lai jai paleidzātu. 39 Jys, stōvādams pi jōs, pavēlēja karstīnei, un tei jū pamete. Jei tyuleņ pīsacēle un jim pīkolpōja.
40 Pēc saules nūrītēšonas, visi, kam beja slimi, dažaidu slimeibu vojōti, vede tūs pi Jō. Un Jys, uzlīkūt ikkotram rūku, dareja tūs vasalus. 41 Ari naškeistī gori nu daudzejim izgōja klīgdami: Tu esi Dīva Dāls. Pīdraudādams, Jys naatļōve tim runōt, ka jī zyna, ka Jys ir Kristus.
42 Dīnai austūt, Jys izgōja ōrā un aizgōja uz vīntuleigu vītu. Ļaužu pulki meklēja Jō un Jū atroda; jī gribēja Jū aizturēt, ka jūs naatstōtu.
43 Bet Jys saceja: Maņ vajag ari citim mīstim sludynōt Dīva vaļsteibu, jo tōdēļ asmu syuteits. 44 Tad Jys mōceja Galilejas synagogōs.
Jēzus kārdināšana
(Mt 4:1–11Mk 1:12–13)1 Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī, 2 kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka. 3 Tad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 4 Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien . ” 5 Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis. 6 Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu. 7 Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” 8 Jēzus viņam atbildēja: “ Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo. ” 9 Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā. 10 Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, 11 un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu. ” 12 Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu. ” 13 Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mt 4:12–17Mk 1:14–15)14 Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju, un valodas par viņu izplatījās pa visu apgabalu. 15 Un viņš mācīja turienes sinagogās, un visi viņu slavēja.
Jēzus Nācaretē
(Mt 13:53–58Mk 6:1–6)16 Viņš nāca uz Nācareti, kur bija uzaudzis, un sabatā viņš pēc sava paraduma iegāja sinagogā. Un viņš piecēlās, lai lasītu. 17 Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Rulli atritinājis, viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:
18 “Kunga Gars ir pār mani,
jo viņš ir svaidījis mani
pasludināt prieka vēsti nabagiem.
Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos
un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu,
salauztos darīt brīvus
19 un pasludināt Kunga žēlastības gadu. ”
20 Rulli satinis, viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā pievērsās viņam. 21 Viņš sāka uz tiem runāt: “Šodien ir piepildījies šis raksts, ko jūs dzirdējāt.” 22 Un visi piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca no viņa mutes. Un viņi taujāja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” 23 Viņš tiem teica: “Jūs noteikti man sacīsiet šo teicienu: ārst, dziedini pats sevi! Dari arī pie mums tēvu zemē to, ko esam dzirdējuši tevi darām Kapernaumā!” 24 Un viņš teica: “Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek pieņemts savā tēvu zemē. 25 Patiesi es jums saku: daudz atraitņu bija Israēlā Elijas dienās, kad debesis tika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, 26 toreiz Elija tika sūtīts ne pie vienas citas kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā. 27 Un daudz spitālīgo bija Israēlā pravieša Elīšas laikā, bet neviens no tiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamāns.” 28 To dzirdēdami, visi sinagogā kļuva dusmu pilni. 29 Pielēkuši kājās, tie izdzina viņu ārā no pilsētas līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogrūstu viņu lejā. 30 Bet viņš, tiem pa vidu izgājis, devās prom.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
(Mk 1:21–28)31 Tad viņš aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un sabatā mācīja ļaudis. 32 Tie bija izbrīnījušies par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni. 33 Tur sinagogā bija kāds vīrs ar nešķīsta dēmona garu, un tas skaļā balsī sāka kliegt: 34 “Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu, Nācarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais!” 35 Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis. 36 Tad visus pārņēma bailes, un ļaudis cits citam jautāja: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie iziet?” 37 Un valodas par viņu izpaudās visā apgabalā.
Daudzi tiek dziedināti
(Mt 8:14–17Mk 1:29–34)38 No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt. 39 Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja. 40 Saulei rietot, visi, kam bija kādi sirgstošie ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš tiem ikvienam uzlika rokas un tos dziedināja. 41 Arī dēmoni no daudziem izgāja, kliegdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.
Jēzus sludina visā Galilejā
(Mk 1:35–39)42 Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu, 43 bet viņš tiem sacīja: “Arī citās pilsētās man jāsludina Dieva valstības evaņģēlijs, jo tādēļ es esmu sūtīts.” 44 Un viņš sludināja Jūdejas sinagogās.
