IX.
Kristus Jaunō Īstōdejuma upurs.
1 Arī Vacajam (īstōdejumam) beja sovi prīkšroksti par dīvakolpōšonu un sova vērszemes svētneica. 2 Pyrmōk uzcēle nūmetni, kuras prīkšejā telpā beja nūvītōti: lukturi, golds un upuru maize, un šitei saucēs svātō. 3 Aiz ūtrō prīkškora beja telpa, kura saucēs vyssvātōkō. 4 Tamā beja zalta oltors kyupynojamim upurim un piļneigi ar zaltu apklōtō dereibas skreine. Tamā stōvēja zalta trauks ar mannu, Aarona reikste, kas beja izzīduse un dereibas tabulas. 5 Un vērs tōs beja slavas Herubini, kas apānōja pōrlyugšonas vītu. Bet par tū atseviški nav vajadzeibas runōt.
6 Tai tys beja īkōrtōts. Un nūmetnes pyrmajā daļā gōja īškā prīsteri vysod, kod vīn jī turēja dīvakolpōjumu; 7 ūtrajā daļā gōja vīneigi vērsprīsters un tikai vīnu reizi godā leidzjamūt asni, kuru jys upurēja par sovim un tautas pōrkōpumim. 8 Ar šytū Svātais Gors atzeimoj tū, ka, cikom vacō nūmetne pastōv, īeja vyssvātōkajā nav atvārta. 9 Un jei ir tagadejō laika attāls, tōpēc arī teik upurātas dōvonas un upuri, kas upurātōja sirdsapziņai piļneibas dūt naspēj. 10 Un tī kūpā ar prīkšrokstim par ēdinim un dzērīnim un dažaidom mozgōšonom ir nūlykumi dēļ mīsas, kuri pastōvēja spākā tikai leidz atjaunōšonas laikam.
11 Bet Kristus ir atnōcis kai nōkamūs lobumu vērsprīsters. Jys ir atnōcis caur augstōku un piļneigōku nūmetni, kura nav ar rūkom pagatavōta, tys ir napaīt nu šytō pasauļa, 12 un na ar ōža un teļa asni, bet gon ar sovu poša asni reizi par vysom reizem īgōja vyssvātōkajā, jo Jys atroda myužeigū pesteišonu. 13 Un jo jau ōžu un vēršu asnis un gūvs palni, ar kurim apsvaideja nateirūs, nūteireja jūs ōrejai teireibai, 14 tū vairōk Kristus asnis, kurs pats sevi ar sova myužeigō Gora spāku kai nasatraipeitu upuri Dīvam uzupurēja, nūteireis jyusu sirdsapziņas nu myrušim dorbim, lai jyus kolpōtu dzeivajam Dīvam.
15 Un tōpēc Jys ir jaunō īstōdejuma Vydōtōjs. Un lai paaicynōtī sajimtu apsūleitū myužeigū montōjumu, Jam pyrmōk vajadzēja nūmērt, lai nūcaltu grākus, kas pyrmōs dereibas laikā beja padareiti. 16 Un pi testamenta ir vajadzeigs pīrōdeit montōjuma atstōjēja nōvi, 17 jo tikai ar jō nōvi testamentam ir lykumeigs spāks. Koleidz mantōjuma atstōjējs vēļ ir dzeivs, tam lykumeiga spāka nava. 18 Tōpēc arī pyrmō dereiba nabeja nūslāgta bez ašņa. 19 Kad vysas bausleibas vysai tautai lykumeigi beja pasludynōjis, Moizešs pajēme ōžu un teļu asni kūpā ar yudini, sorkonu vylnu un hisopu un apsvaideja ar jū grōmotu un vysu tautu 20 saceidams: Šytys ir dereibas asnis, kuru Dīvs ar jums ir nūslēdzis. 21 Tai pat ar asni jys apsvaideja nūmetni un vysus dīvakolpōšonas traukus. 22 Un vyspōr, pēc lykuma natōļ vyss ar asni teik teireits; un bez ašņa izlīšonas nav pīdūšonas. 23 Un jo ar šaidim leidzēklim vajadzēja teireit debeseigūs lītu attālu, tad debeseigōs pošas pīprosa daudz piļneigōku par šytim upuru. 24 Un Kristus īgōja na ar cylvāka rūkom caltajā svētneicā, kura byutu eistōs attāls, bet gon pošūs dabasūs, lai tagad Dīva prīškā par mums aizbyldātu.
25 Jam nav vajadzeigs pastōveigi sevis upurēt, kai vērsgoreidznīkim, kas gods godā gōja vyssvātōkajā ar svešu asni, 26 cytaiž Jam vajadzātu nu pasauļa radeišonas jau daudzi reižu cīst. Jys nōce tik vīnu reizi, laikam izapyldūt, lai caur poša sevis uzupurēšonu nūcaltu grāku. 27 Un kai cylvākam ir nūlykts tikai reizi nūmērt un pēc tam stōtīs tīsas prīškā, 28 tai arī Kristus tik reizi uzupurēja sevi, lai nūcaltu daudzejū grākus. Ūtrreiz Jys atnōks bez grāka, lai izpesteitu tūs, kas Jō gaida.
Zemes un debesu svētnīca
1 Arī pirmajai derībai bija kalpošanas priekšraksti un svētnīca šajā pasaulē. 2 Tika uzslieta telts, kuras priekšējā telpā bija gaismeklis, galds, upurmaizes; šī telpa tiek saukta par svētvietu. 3 Aiz otra priekškara bija telts telpa, kas tiek saukta par svētumu svētumu. 4 Tur bija zelta kvēpināmais trauks un liecības šķirsts, kas visapkārt bija apvilkts ar zeltu. Tajā bija zelta trauks ar mannu, uzplaukušais Ārona zizlis un derības plāksnes, 5 bet pāri tam – Dieva godības ķerubi, kas apēno šķirsta izlīguma vāku; bet par to tagad nav atsevišķi jārunā. 6 Tāds bija telts iekārtojums. Pirmajā telpā vienmēr gāja priesteri, ikreiz, kad veica kalpošanu, 7 bet otrajā iegāja augstais priesteris reizi gadā, līdzi ņemot upurasinis, ko tas upurēja par saviem un tautas neapzināti izdarītajiem pārkāpumiem. 8 Ar to Svētais Gars skaidri parāda, ka tikmēr, kamēr iepriekšējā telts vēl pastāv, ceļš uz patieso svētnīcu vēl nav atklājies. 9 Tā ir tagadējā laika līdzība, pēc tās tiek pienestas upurdāvanas un upuri, kas nespēj kalpotāju darīt pilnīgu tajās lietās, kas skar sirdsapziņu. 10 Tie ir vienīgi ārēji priekšraksti, kas attiecas uz ēdieniem un dzērieniem un dažādām šķīstīšanām; tie ir spēkā tikai līdz atjaunošanas laikam. 11 Kristus ieradās kā nākamo labumu augstais priesteris caur lielāku un pilnīgāku telti, tādu, kas nav rokām darināta, tas ir, kas nenāk no šīs radības. 12 Viņš neizlēja ne āžu, ne teļu asinis, bet gan pats savējās un reizi par visām reizēm iegāja svētnīcā un ieguva mūžīgu izpirkšanu. 13 Ja apslacīšana ar āžu un vēršu asinīm un upurētās teles pelniem svētī miesas šķīstīšanai tos, kas apgānījušies, 14 cik gan daudz vairāk Kristus asinis, kurš mūžīgā Gara spēkā pats sevi ir pienesis par nevainojamu upuri Dievam, šķīstī mūsu sirdsapziņu no mirušiem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam. 15 Tādēļ viņš ir jaunās derības vidutājs, lai ar nāvi, kas izpirka iepriekšējās derības laikā izdarītos pārkāpumus, tie, kas aicināti, saņemtu mūžīgā mantojuma apsolījumu. 16 Kur testaments, tur nepieciešams pierādīt novēlētāja nāvi, 17 jo testaments iegūst spēku tikai pēc novēlētāja nāves; kamēr tas vēl ir dzīvs, testaments nav spēkā. 18 Šā iemesla dēļ arī pirmā derība nav noslēgta bez asinīm. 19 Kad Mozus bija pateicis tautai visas pavēles, kā tās bija dotas bauslībā, viņš sajauca teļu un āžu asinis ar ūdeni un ņēma tumšsarkanu vilnu un īzapu un apslacīja gan pašu derības grāmatu, gan tautu, 20 sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. – 21 Tāpat viņš apslacīja ar asinīm arī telti un visus dievkalpojuma rīkus. 22 Pēc bauslības, ar asinīm tiek šķīstīts gandrīz viss, un bez asins izliešanas nav piedošanas.
Kristus upuris iznīcina grēku
23 Un šādi bija nepieciešams šķīstīt debesu lietu attēlus, bet pašas debesu lietas – ar labākiem upuriem nekā šie. 24 Jo Kristus neiegāja rokām darinātā svētnīcā, kas būtu patiesās atveids, bet pašās debesīs, lai no tā brīža stāvētu par mums Dieva vaiga priekšā. 25 Viņš neiegāja, lai daudzkārt pienestu upurim sevi pašu, kā augstais priesteris katru gadu ieiet svētnīcā, pienesot ikreiz cita asinis, – 26 jo tad kopš pasaules radīšanas viņam būtu vajadzējis daudzkārt ciest, bet nu viņš, laiku beigās reizi par visām reizēm ir atklājies, lai izdeldētu grēkus, sevi pašu upurēdams. 27 Tāpat kā cilvēkiem ir nolikts mirt tikai vienreiz, un pēc tam tiesa, 28 tā arī Kristus ir upurēts reizi par visām reizēm, lai daudzu cilvēku grēkus izdeldētu; viņš atklāsies otrreiz – ne vairs grēku dēļ, bet par pestīšanu tiem, kas uz viņu gaida.
