IV.
1 Tai kai apsūlejums īīt Jō mīrā veļ pastōv, uzmonit, ka kurs nu jums nanūkavātu. 2 Mums ir pasludynōts tai pat kai jim. Jim gon dzērdātais vōrds nikō naleidzēja, jo ar dzērdēšonu nabeja vīnōta ticeiba. 3 Un jo ticēsim, mes mīrā īīsim, kai ir saceits: Tai es zvērēju sovā dusmē: Jī munā mīrā lai naīt, lai gon radeitais pastōv jau nu pasauļa radeišonas. 4 Un par septeitū dīnu kaut kur ir tai saceits: Un septeitajā dīnā Dīvs atsaturēja nu visim sovim dorbim, 5 bet šite: Munā mīrā jī lai naīt. 6 Un tai kai veļ dažim tur ir jōiīt, jo tī, kurim agrōk tys beja apsūleits sovas napaklauseibas dēļ naīgōja, 7 Dīvs nūzeimōja otkon kaidu dīnu, kaidu „šudiņ,“ kai caur Davidu Jys soka daudz vālōk par tū pošu, par kū ir mynāts agrōk: Šudiņ, jo jyus Jō bolsu izdzērssit, naaizcītynojit sovu siržu.
8 Jo mīrā jūs byutu īvedis Jozue, tad jys nabyutu runōjis par kaidu cytu vālōku dīnu. 9 Tai tad, Dīva tautai ir vēļ dūta atpyutas dīna. 10 Un kas Jō mīrā ir īgōjis, tys nu sovim dorbim atsapyuš tai, kai Dīvs nu sovim. 11 Censsimēs tad īīt tamā mīrā, ka nivīns naīkrystu taidā pat napklauseibas grākā. 12 Dīva vōrds ir dzeivs un darbeigs, un osōks par ikvīnu divesmiņu zūbynu. Jys īt cauri koleidz atdola dvēseli nu gora un lūcekļus nu mugorkauļa. Jys ir sirds dūmu un nūdūmu tīsnesis. 13 Jō prīškā nav nūslāpta nivīna radeiba, bet vyss stōv kails un atklōts pret Jō acim un ar Jū byus jōnūsarēkinoj.
Kristus ir augstais goreidznīks.
14 Tai kai mums ir vareigs augstais goreidznīks, kas ir caurgōjis dabasus, Jezus, Dīva Dāls, tad turēsimēs pi šōs aplīcynōšonas. 15 Myusu augstais goreidznīks nav taids, kas myusu vōjumim navarātu leidzjust, jo Jys vysā kamā ir kārdynōts tai pat kai mes, bet ir bez grāka. 16 Īsim tad ar cereibu pi žēlesteibas gūda krāsla, lai sajimtu žālsirdeibu un atrostu žēlesteibu tod, kod mums tei ir vajadzeiga.
Dieva apsolītais miers
1 Kamēr vien apsolījums ieiet viņa mierā paliek, bīsimies, lai neviens no jums neizrādītos nokavējis. 2 Mums apsolījums ir dots tāpat kā viņiem, bet vārds, ko tie dzirdēja, viņiem nelīdzēja, jo tas klausītājos nebija savienots ar ticību. 3 Mēs, kas ticam, ieejam tajā mierā. Ir rakstīts:
kā es esmu zvērējis savās dusmās:
tie neieies manā mierā! –
lai gan pasaules radīšanas darbi jau bija pabeigti.
4 Bet par septīto dienu viņš ir tā teicis:
un septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem saviem darbiem,
5 un atkal: tie neieies manā mierā!
6 Tie, kam sludināts vispirms, savas nepaklausības dēļ nav iegājuši, bet ir vēl citi, kuriem tajā vēl jāieiet, 7 tādēļ viņš no jauna nozīmē kādu dienu, pēc tik ilga laika caur Dāvidu sacīdams: šodien. Kā iepriekš jau sacīts:
kad jūs dzirdat viņa balsi šodien,
neapcietiniet savas sirdis!
8 Ja jau Jozua viņus būtu ievedis mierā, tad Dievs nebūtu runājis pēc tam par citu dienu. 9 Tā sabata miers ir saglabāts Dieva tautai, lai tajā ieietu; 10 jo tas, kas iegājis Dieva mierā, atpūšas no saviem darbiem tāpat kā Dievs no savējiem. 11 Pūlēsimies, lai varētu ieiet šajā mierā! Lai neviens neiekrīt nepaklausībā, kā tie tuksnesī. 12 Tiešām, Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu, tas duras cauri, līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulu smadzenes, un iztiesā sirds domas un nolūkus. 13 Nav tāda radījuma, kas Dieva priekšā būtu apslēpts, viss ir kails un atsegts viņa priekšā, viņam mēs dosim norēķinu.
Jēzus – lielais augstais priesteris
14 Mums ir varens augstais priesteris, kas nācis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, turēsimies pie ticības apliecinājuma. 15 Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam, viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet viņš ir bez grēka. 16 Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.
