XI.
Pītera atsataisnōšona.
1 Apostoli un brōli, kas beja Judeā, izdzērda, ka ari pogōni pījēme Dīva vōrdu. 2 Un kad Pīters atgōja uz Jeruzalemu, tī ticeigī, kas beja nu apgraizeitajim, streidējōs 3 saceidami: Kōpēc tu aizgōji pi naapgraizeitajim un kūpā ar jim ēdi?
4 Pīters tad, pēc kōrtas paskaidrōdams, jim saceja: 5 Es, byudams Joppa mīstā, lyudžūs. Tad ekstazē redzēju parōdeibu. Kaut kas, kai lels goldauts ar četrim styurim nūsalaide nu dabasim un snēdzēs pat leidz manim. 6 Es tū naatlaideigi un uzmaneigi apskateju, tur es redzēju četrkōjaiņus zemes dzeivinīkus, zvērus, rōpuļus un gaisa putnus. 7 Es dzērdēju ari bolsu, kas maņ sauce: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 8 Es atbiļdēju: Kungs, es vēļ nikod nikō, kas ir nateirs un nasvāts, naasmu sovā mutē jēmis. 9 Bet bolss nu dabasim ūtrreiz sauce: Kū Dīvs ir padarejis teiru, tō par nasvātu nasauc. 10 Un tys nūtyka trejs reizes. Tad tys vyss otkon tyka pajimts debesīs atpakaļ. 11 Un raug, tamā pat breidī trejs veirīši stōvēja tōs mōjas prīškā, kur mes bejom, tī beja pi manis syuteiti nu Cezarejas. 12 Gors maņ lyka bez aizsprīdumim īt jim leidza. Šytūs sešu brōļu pavadeibā mes īgōjom tō cylvāka mōjā. 13 Tys mums pastōsteja, kai jys sovā mōjā redzēja stōvūšu eņgeli, kurs jam saceja: Syuti uz Joppu un aicynoj šur Seimani, kuru sauc Pīters. 14 Jys aizrōdeis, kai tev pošam un vysai tovai sātai sasnēgt pesteišonu. 15 Leidz kū es īsōču runōt, Svātais Gors nūsalaide uz jim tai pat, kai agrōk uz mums. 16 Tad maņ īgōja prōtā tī Kunga vōrdi, kurus saceja: Jōņs kristeja yudinī, bet jyusus kristeis Svātā Gorā. 17 Jo tad ari jim Dīvs deve žēlesteibu, kai un mums, kas Kungam Jezum Kristum īticējom, kas tad es taids byutu, kas Dīvam varātu likt škēršļus? 18 Šytū dzērdādami, tī nūklusa un slaveja Dīvu saceidami: Tai tad ari pogōnim Dīvs īdeve grāku vaidēšonu uz dzeiveibu.
Kristus Bazneica Antiochijā.
19 Tī, kas Stepōna vojōšonas dēļ, beja izkleiduši, aizgōja leidz Fenicijai, Cypram un Antiochijai, bet Vōrdu jī sludynōja tikai jūdim. 20 Beja gon daži nu Cypras un Cirinejas veiri, kas, pēc īīšonas Antiochijā, sludynōja Evangeliju par Jezu Kristu ari pogōnim, 21 un Kunga rūka beja ar jim, un lels skaits īticēja un uz Kungu atsagrīze.
22 Kad ziņa par tū nūkliva Jeruzalemā asūšai Bazneicai, uz Antiochiju atsyuteja Barnabu. 23 Aizgōjis tur, jys īraudzeja Dīva žēlesteibu, pats sevī prīcōjōs un pamūdynōja vysus, ka jī sirdīs uzticeigi pastōvātu Kungā. 24 Jys tadei beja lobs cylvāks, pylns ticeibas un Svāta Gora. Un lels ļaužu pulks tyka pīvīnōts Kungam.
25 Tad jys devēs uz Tarsu Saula maklātu un, atradis, atvede jū uz Antiochiju. 26 Tur jī bazneicā palyka vysu godu un mōceja lelus ļaužu pulkus. Pyrmū reizi Antiochijā mōcekļus sōce saukt par kristticeigajim.
27 Tamōs dīnōs nu Jeruzalemas uz Antiochiju aizgōja pravīši. 28 Vīns nu tim, vōrdā Agabs, Gora īdvāsts, pasludynōja, ka vysā pasaulī byus lels bods. Un Klaudija laikā tys izapiļdeja. 29 Tad mōcekli nūlēme ikvīnam pēc īspējas pīsadaleit un Judeā asūšim brōlim nūsyuteit pabolstu. 30 Un tū jī izpiļdeja, aizsyuteidami vacōkajim caur Barnabas un Saula rūkom.
Pēteris aizbildinās Jeruzālemes draudzei
1 Apustuļi un brāļi, kas dzīvoja Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni ir pieņēmuši Dieva vārdu. 2 Kad Pēteris ieradās Jeruzālemē, apgraizītie vērsās pret viņu, 3 sacīdami: “Tu biji pie neapgraizītiem vīriem un ar tiem kopā ēdi.” 4 Tad Pēteris tiem visu pēc kārtas izklāstīja: 5 “Jafas pilsētā, lūdzot Dievu, es, garā aizgrābts, piedzīvoju parādību – no debesīm nāca tāds kā trauks, kā liels palags aiz četriem stūriem tika nolaists, un tas nolaidās pie manis. 6 Tajā ielūkojies, es ieraudzīju četrkājainus kustoņus, zvērus, rāpuļus un debesu putnus. 7 Es dzirdēju balsi sakām: celies, Pēteri, kauj un ēd! 8 Bet es sacīju: nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ņēmis mutē neko apgānītu vai nešķīstu. 9 Un atkal atskanēja balss no debesīm: ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu. 10 Tas atkārtojās trīs reizes, un viss atkal tika aizrauts debesīs. 11 Un, redzi, pēkšņi pie mājas, kurā mēs bijām, stāvēja trīs vīri, kas bija atsūtīti pie manis no Cēzarejas. 12 Gars man teica, lai es bez šaubīšanās eju tiem līdzi. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā vīra namā. 13 Viņš mums pastāstīja, kā viņš savā namā redzējis eņģeli stāvam un tas sacījis: sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, kam pievārds Pēteris. 14 Viņš tev teiks vārdus, ar kuriem izglābsies tu un viss tavs nams. 15 Bet, kad es sāku runāt, pār viņiem nāca Svētais Gars, tāpat kā iesākumā pār mums. 16 Es atcerējos Kunga sacītos vārdus: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. 17 Ja jau Dievs viņiem devis tādu pašu dāvanu kā mums, kuri ticam uz Kungu Jēzu Kristu, tad kas es esmu, ka varētu likt šķēršļus Dievam?” 18 To dzirdējuši, viņi norimās, sāka slavēt Dievu un teica: “Tātad arī pagāniem Dievs ir devis atgriešanos no grēkiem, lai tie dzīvotu.”
Draudze Antiohijā
19 Tajā laikā tie, kurus izklīdināja vajāšanās Stefana dēļ, nonāca līdz Foinīkijai, Kiprai un Antiohijai. Viņi nesludināja Dieva vārdu nevienam citam kā vienīgi jūdiem. 20 Bet starp viņiem bija daži kirēnieši un kiprieši, kas, nonākuši Antiohijā, uzrunāja arī grieķiski runājošos jūdus, mācīdami labo vēsti par Kungu Jēzu. 21 Kunga roka bija ar viņiem, un liels skaits, kļuvuši ticīgi, pievērsās Kungam. 22 Vēsts par viņiem nonāca arī līdz draudzei Jeruzālemē, un tie aizsūtīja Barnabu, lai tas noiet līdz Antiohijai. 23 Tur ieradies un ieraudzījis Dieva žēlastību, viņš nopriecājās un aicināja visus ar dedzīgu sirdi palikt pie Kunga, 24 jo viņš bija krietns vīrs – Svētā Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu piepulcējās Kungam. 25 Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu, lai uzmeklētu Saulu; 26 viņš to atrada un aizveda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi pavadīja kopā ar draudzi, mācīdami lielam ļaužu pulkam, un Antiohijā mācekļus pirmo reizi nosauca par kristiešiem. 27 Tajās dienās no Jeruzālemes uz Antiohiju atnāca pravieši. 28 Un cēlās viens no viņiem, vārdā Hagabs, un Gara spēkā pavēstīja, ka liels bads nāks pār visu pasauli, kā arī notika Klaudija laikā. 29 Tad mācekļi nolēma sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, cik kurš spēj. 30 To viņi arī darīja un sūtīja savākto draudzes vecajiem ar Barnabas un Saula starpniecību.
