X.
Kornelija atsagrīzšona.
1 Cezarejā dzeivōja vīns cylvāks, Kornelijs vōrdā; jys beja par, tai saucamōs, italīšu nūdaļas vērsinīku. 2 Jys kūpā ar vysu sovu mōju beja padīveigs un dīvbaileigs, bogōti daleja ļaudim dōvonas un uzcīteigi lyudze Dīvu.
3 Redzējumā ap deveitū stuņdi dīnā jys īraudzeja Dīva eņgeli pi sevis atejūt, un saucūt: Kornelij! 4 Pasaskatejis uz tō, jys, bailem pōrjimts, vaicōja: Kungs, kas ir? Tys atbiļdēja: Tovas lyugšonas un tovas dōvonas pi Dīva ir nūnōkušas pīmiņai. 5 Syuti tagad cylvākus uz Joppu un paaicynoj Seimani, kurs ir pōrsaukts Pīters. 6 Jys dzeivoj pi ōdmiņa Seimaņa, kuram mōja ir pi pošas jyuras. (Tys pasaceis, kas tev ir doroms). 7 Pēc eņgeļa, kurs ar jū runōja, aizīšonas, jys pasauce divejus sovus mōjinīkus un vīnu dīvbejeigu karaveiru, kurs vīnmār pi jō beja 8 un, izskaidrōjis jim vysu, nūsyuteja jūs uz Joppu.
9 Nōkūšajā dīnā ap sastū stuņdi, kad jī ceļojūt atsaroda natōli nu mīsta, Pīters uzkōpe uz jumta lyugtūs. 10 Jys topa olkons un gribēja ēst. Koleidz jam kaut kū sagatavōja, jys īkryta ekstazē. 11 Jys īraudzeja atvārtus dabasus un kaut kū, kai lelu goldautu, ar četrim styurim uz zemes nūlaistu. 12 Uz tō beja dažaidi četrkōjainī dzeivinīki un rōpuli, kai ari gaisa putni. 13 Un uz jū atskanēja bolss: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 14 Bet Pīters atbiļdēja: Ak nē, Kungs. Es tadei vēļ nikod nikō nasvāta un nateira naasmu ēdis.
15 Tad bolss atsasauce ūtrreiz: Kū Dīvs padareja teiru, tō par nasvātu nasauc.
16 Un šytys nūtyka trejs reizes. Tad tys tyuleņ tyka pacalts uz debesim.
17 Koleidz Pīters sevī pōrsprīde, kū tys redzējums, kuru jys redzēja, varātu nūzeimōt, raug, tī cylvāki, kurus Kornelijs beja syutejis, atroduši Seimaņa mōju, stōvēja pi vōrtim. 18 Jī styprā bolsā jautōja, vai Seimaņs, sauktais par Pīteri, šeit atsarūn. 19 Bet Pīters arvīnu vēļ sevī pōrsprīde par redzējumu. Te Gors jam saceja: Raug, tevis meklej trejs veirīši. 20 Cēlīs, ej zemē un bez aizsprīdumim ej jim leidza, jo jūs atsyuteju Es.
21 Nūkōpis zemē, Pīters tim veirim saceja: Raug, es asmu tys, kō jyus meklejat. Kōdēļ jyus šur atgōjot? 22 Jī atbiļdēja: Vērsinīks Kornelijs, taisneigs un dīvbejeigs cylvāks, kuram vysā jūdu ciļtī ir lobs vōrds, nu vīna svāta eņgeļa ir sajēmis pavēli īaicynōt sovā sātā tevi, lai nu tevis sajimt aizrōdejumus. 23 Tad jys tūs īvede īškā un vīsmīleigi pījēme.
24 Nōkūšā reitā pīsacēlis jys aizgōja ar tim reizē. Daži brōli nu Joppas jū pavadeja. Nōkūšajā dīnā jī īgōja Cezarejā, kur Kornelijs, jūs gaideidams, beja saaicynōjis sovus radinīkus un draugus. 25 Īejūt īškā, Pīteri satyka Kornelijs un, krysdams pi jō kōjom, pagūdynōja. 26 Bet Pīters jū pīcēle saceidams: Celīs augšā, tadei ari es asmu tikai cylvāks. 27 Tad, ar jū sasarunojūt, īgōja īškā un atroda daudzejūs, kas beja sasalasejuši. 28 Tad jys tim saceja: Kai jyus poši zynot, jūdam navā atļauts ar svešinīku kūpā byut, vai ari jam tyvōtīs. Bet Dīvs maņ aizrōdeja, ka nivīna cylvāka nadreikst turēt par nateiru vai nasvātu. 29 Tōpēc ari es bez aizsprīdumim gōju leidza, kad jyus mani lykot aicynōt. Tagad es jautoju: Kōdēļ jyus mani lykot aicynōt?
30 Kornelijs atbiļdēja: Nu šō breiža četras dīnas tam atpakaļ, es ap deveitū stuņdi sovā sātā lyudžūs. Un raug, speidūši boltōs drēbēs gārbts cylvāks nūstōja maņ prīškā 31 un saceja: Kornelij, tova lyugšona ir izklauseita, un Dīvs tovas dōvonas pīmiņ. 32 Tagad syut uz Joppu un lic aicynōt Seimani, sauktū Pīteri. Jys tagad uzatur ōdmiņa Seimaņa mōjā, kura ir jyurmolā. 33 Un es tyuleņ syuteju pēc tevis, un tu atīdams labi padareji. Tagad mes visi stōvam gataveibā Dīva prīškā, lai izklauseitu tū, kū Dīvs tev ir pavēlējis.
34 Tad Pīters, atdarejis muti, saceja: Es izzeistu, patīseibā, ka Dīvs uz personeibas nasaskota. 35 Bet gon kotrā tautā tys, kas Jō beistās un taisneigi dora, Jam ir pateikams. 36 Dīvs sovu Vōrdu syuteja Izraeļa bārnim caur Jezu Kristu, kurs ir vysu Kungs, sludynōdams mīru. 37 Jyus zynot tōs lītas, kas pa vysu jūdu zemi, sōcūt nu Galilejas, nūtyka pēc kristeibas, kuru sludynōja Jōņs: kai Dīvs 38 Jezu nu Nazaretes apsvaideja ar Svātū Goru un breinumdorūšu spāku, kai Jys staigōja apkōrt lobu dareidams un dareja vasalus vysus valna apsāstūs, jo ar Jū beja Dīvs. 39 Mes asam līcinīki vysa tō, kū Jys jūdu zemē un Jeruzalemā ir padarejis. Lai gon Jū pīkola krystā un nūnōvēja, 40 Dīvs Jū trešā dīnā pīcēle augšam un ļōve pasarōdeit radzamam, 41 lai gon na vysai tautai, bet mums, nu Dīva īprīkšpazeimōtim līcinīkim, kas pēc Jō augšamceļšonōs nu myrūnim ar Jū kūpā ēdem un dzērem. 42 Un Jys mums pavēlēja sludynōt tautai un līcynōt, ka Jys ir nu Dīva pazeimōtais dzeivūs un myrušūs Tīsōtōjs. 43 Par tū līcynoj visi pravīši, ka ikvīns, kas Jam tic, caur Jō vōrdu sajims grāku atlaisšonu.
44 Koleidz Pīters vēļ šytū runōja, uz visim, kas jō mōceibas klausejōs, nūsalaide Svātais Gors. 45 Ticeigī nu apgraizeitajim, kas reizē ar Pīteri beja atgōjuši, breinōjōs, ka ari uz pogōnim Svātō Gora dōvonas teik izlītas. 46 Jī dzērdēja tūs svešōs volūdōs runojam un slavejam Dīvu. 47 Tad Pīters saceja: Vai tad var kristeibai atteikt yudini tim, kuri tagad, kai mes, sajēme Svātū Goru? 48 Un jys lyka tūs Jezus Kristus vōrdā nūkristeit. Tad jī lyudze, ka jys dažas dīnas pi jim palyktu.
Pēteris un Kornēlijs
1 Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, centurions tā sauktajā itāliešu kohortā. 2 Viņš kopā ar visu savu namu bija ticīgs un dievbijīgs vīrs un darīja daudzus žēlsirdības darbus tautai, un pastāvīgi lūdza Dievu. 3 Ap dienas devīto stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli pie viņa ienākam un sakām: “Kornēlij!” 4 Baiļu pārņemts, viņš to uzlūkoja un teica: “Kas ir, Kungs?” Tad eņģelis sacīja: “Tavas lūgšanas un tavi žēlsirdības darbi ir nākuši Dieva priekšā un ir pieminēti. 5 Sūti tagad vīrus uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris. 6 Viņš mitinās pie kāda ādmiņa, vārdā Sīmanis, kura nams ir pie jūras.” 7 Kad eņģelis, kas ar viņu bija runājis, aizgāja, Kornēlijs pasauca divus kalpus un vienu dievbijīgu kareivi no tiem, kas pie viņa kalpoja, 8 un, visu tiem paskaidrojis, sūtīja tos uz Jafu. 9 Nākamajā dienā, kad viņi jau tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa uz jumta lūgt Dievu. 10 Viņš bija izsalcis un gribēja ko iebaudīt, bet maltīti vēl tikai gatavoja. Pēkšņi viņš tapa garā aizgrābts. 11 Viņš redzēja debesis atveramies un kādu trauku it kā lielu palagu aiz četriem stūriem nolaistu zemē. 12 Tajā bija visi četrkājainie kustoņi un zemes rāpuļi, un debesu putni. 13 Un atskanēja balss: “Celies, Pēteri, kauj un ēd!” 14 Bet Pēteris sacīja: “Nemūžam, Kungs! Nekad neesmu ēdis neko nešķīstu un apgānītu.” 15 Bet balss sacīja viņam: “Ko Dievs ir šķīstījis, to nesauc par apgānītu.” 16 Tas atkārtojās trīs reizes, un tad trauks tūlīt tika pacelts debesīs. 17 Kamēr Pēteris vēl neizpratnē pārdomāja, kas tā varētu būt par parādību, ko viņš bija redzējis, lūk, Kornēlija sūtīti vīri, kas jautāja pēc Sīmaņa nama, bija apstājušies pie lieveņa 18 un skaļi klaušināja, vai šeit ir apmeties Sīmanis, kam pievārds Pēteris. 19 Pēteris vēl lauzīja galvu par šo parādību, bet Gars sacīja: “Redzi, trīs vīri tevi meklē. 20 Celies, kāp lejā un nešaubīdamies ej viņiem līdzi, jo es viņus esmu sūtījis.” 21 Tad Pēteris, nokāpis pie šiem vīriem, sacīja: “Redzi, es esmu tas, ko jūs meklējat. Kāda iemesla dēļ jūs esat atnākuši?” 22 Tie sacīja: “Mūs pie tevis, svētā eņģeļa pamudināts, ir sūtījis centurions Kornēlijs, lai tu nāktu viņa namā – viņš uzklausīs tavus vārdus, viņš ir taisns un dievbijīgs vīrs, kuru ciena visa jūdu tauta.” 23 Viņš aicināja tos ienākt namā un uzņēma kā viesus. Otrā dienā viņš cēlās un devās tiem līdzi, un daži brāļi, kas bija no Jafas, gāja kopā ar viņu. 24 Kad nākamajā dienā viņi iegāja Cēzarejā, Kornēlijs viņus jau gaidīja, saaicinājis savus radus un tuvākos draugus. 25 Pēterim ienākot, Kornēlijs devās viņam pretī un, viņu sveicinādams, metās pie viņa kājām. 26 Bet Pēteris viņu piecēla, sacīdams: “Celies augšā, arī es esmu tikai cilvēks.” 27 Runādamies viņi iegāja iekšā un ieraudzīja daudz sapulcējušos. 28 Pēteris tiem teica: “Jūs zināt, ka jūdiem nav atļauts saieties ar sveštautieti vai ieiet tā mājā. Bet Dievs man ir parādījis, ka nevienu cilvēku nevajag saukt par apgānītu vai nešķīstu. 29 Tādēļ es neiebildu, kad mani aicināja, un nācu šurp. Tad nu gribu zināt, kādēļ jūs mani aicinājāt.” 30 Kornēlijs atbildēja: “Pirms četrām dienām, kad es savā namā tāpat ap devīto stundu lūdzu Dievu, redzi, vīrs baltās drēbēs nostājās manā priekšā 31 un sacīja: Kornēlij, tava lūgšana ir uzklausīta un tavi žēlsirdības darbi ir pieminēti Dieva priekšā. 32 Tādēļ sūti kādu uz Jafu un liec ataicināt Sīmani, kam pievārds Pēteris un kas apmeties Sīmaņa ādmiņa namā pie jūras. 33 Tādēļ es tūlīt sūtīju pēc tevis, un tu darīji labi, ka atnāci. Tagad mēs visi esam Dieva priekšā, lai uzklausītu visu, ko Kungs tev ir pavēlējis.”
Pētera runa Kornēlija namā
34 Tad Pēteris tos uzrunāja: “Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvēku neskata pēc ārienes, 35 bet ikvienā tautā viņš pieņem katru, kas viņa bīstas un ir taisns savos darbos. 36 Viņš sūtīja israēliešiem vārdu, kas pasludina prieka vēsti – mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem. 37 Jūs to zināt, kas noticis visā Jūdejā, jau no Galilejas, kad Jānis pasludināja kristību, – 38 ka Dievs Jēzu no Nācaretes ir svaidījis ar Svēto Garu un spēku, kā viņš gāja un darīja labus darbus un dziedināja visus velna kalpinātos, jo Dievs bija ar viņu. 39 Un mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja gan jūdu zemē, gan Jeruzālemē. Bet tie viņu nogalināja, piesizdami krustā. 40 Trešajā dienā Dievs viņu uzmodināja no mirušajiem un ļāva viņam parādīties – 41 gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekš izraudzītajiem, mums, kas ar viņu kopā ēdām un dzērām pēc tam, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem. 42 Viņš mums pavēlēja sludināt un tautai it visur liecināt, ka viņš ir Dieva nolikts soģis pār dzīviem un mirušiem. 43 Par viņu visi pravieši liecina, ka ikviens, kas viņam tic, caur viņa vārdu saņem grēku piedošanu.”
Pagāni saņem Svēto Garu
44 Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas klausījās viņa vārdus. 45 Un ticīgie apgraizītie, kas bija atnākuši Pēterim līdzi, bija pārsteigti, ka Dievs Svētā Gara dāvanu izlējis arī pār pagāniem. 46 Viņi dzirdēja tos runājam mēlēs un slavējam Dievu. Tad Pēteris atbildēja: 47 “Vai gan šiem, kas saņēmuši Svēto Garu tāpat kā mēs, kāds var liegt ūdeni un tos nekristīt?” 48 Un viņš pavēlēja tos kristīt Jēzus Kristus vārdā. Ļaudis viņu lūdza vēl dažas dienas uzkavēties.
