III.
Apostola pīdūdūšō mīlesteiba.
1 Vai tad mes otkon sōcam poši sevi īteikt? Vai tad mums ir vajadzeigi nu jums vai arī deļ jums, kai dažim ļaudim, īteikšonas roksti? 2 Nē, jyus poši asot myusu īteikšonas roksts, kas īraksteits myusu sirdīs un kas saprūtams un salosams vysim ļaudim, 3 jo jyus pasarōdot kai pīraksteitō nu mums Jezus Kristus vēstule, kas na ar tinti, bet gon ar dzeivō Dīva goru ir pīraksteita, un na uz akmiņa tabelem, bet gon uz mīseigūs siržu tabelem.
4 Šytaida cereiba mums ir uz Dīvu caur Kristus na tōpēc, 5 ka mes poši byutu spējeigi nu sevis ar sovim spākim kaut kū dūmōt, bet gon, ka mums spēja nōk nu Dīva, 6 kas myusus padareja spējeigus byut par Jaunō Īstōdejuma kolpim, kas pastōv na burtā, bet gon Gorā. Burts nōvej, bet Gors atdzeivynoj.
7 Un jo nōves kolpōšonai, kas ar būrtim beja īkolta akminī, beja taids spūžums, ka Izraeļa bārni navarēja vērtīs Moizešam vaigā jō izneikstūšō spūžuma dēļ, 8 vai tad gora kolpōšona nabyus daudz spūžōka? 9 Un jo pazusšonas kolpōšonai beja taids spūžums, tū lelōks spūžums byus taisneibas kolpōšonai. 10 Jā, tur asūšais spūžums nūbōļ pavysam pret šytū pōrmēreigū spūžumu. 11 Un jo pōrejūšais beja tik spūžs, tad palīkūšais byus daudz spūžōks.
12 Šamā cereibā pastōvūt, mes uzastōjam vysā breivi, 13 un na tai kai Moizešs, kas ar sagu aizsedze sovu vaigu, lai Izraeļa bārni naradzātu pōrejūšō spūžuma, 14 Bet jūs saprōts palyka aizcītynōts leidz pat šai dīnai. Un pi Vacō Īstōdejuma laseišonas palīk tei poša saga, un jim nateik atsagts, ka ar Kristu jys izabeidz. 15 Jā, leidz šai dīnai Moizešu losūt uz sirds jim palīk tei saga. 16 Un jo jys grīžās pi Kunga, saga teik nūjimta. 17 Kungs ir Gors, bet kur ir Kunga Gors, tur ir breiveiba. 18 Mes visi atklōtu vaigu skotamēs uz Kunga spūžuma un caur tū mes pōrsaveidōsim tamā pošā tālā, speidūt arvīnu lelōkā spūžumā, kas nōk nu Kunga Gora.
Jaunās Derības kalpošana
1 Vai tad sāksim sevi atkal ieteikt? Vai tad mums kā dažiem ir vajadzīgas ieteikuma vēstules jums vai no jums? 2 Jūs esat šī mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs, to saprot un lasa visi cilvēki. 3 Kļūst redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, kas ar mūsu kalpošanu uzrakstīta – nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, nevis uz akmens plāksnēm, bet uz cilvēka sirds plāksnēm. 4 Tik liela pārliecība uz Dievu mums ir caur Kristu. 5 Ne tādēļ, ka mēs paši no sevis būtu spējīgi kaut ko izspriest, bet mūsu spējas ir no Dieva, 6 kas mūs darījis spējīgus būt par jaunās derības kalpiem – nevis burta, bet Gara kalpiem, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. 7 Ja jau ar akmenī iekaltām burtu zīmēm nāves kalpošana kļuva tik spoža savā godībā, ka Israēla dēli nevarēja uzlūkot Mozu vaigā tā spožuma dēļ, kas arī izzuda, 8 vai tad Gara kalpošana nebūs daudz lielāka godībā? 9 Ja jau kalpošanai, kas notiesā, ir godība, cik daudz vairāk godības ir taisnības kalpošanai. 10 Tas, kas reiz bija godības pilns, vairs tik ļoti nemirdz daudzkārt lielāka godības spožuma dēļ. 11 Ja jau izzūdošajam ir godības spožums, cik daudz lielāks spožums tam, kas paliek godībā. 12 Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. 13 Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli neredzētu izzūdošā spožuma galu. 14 Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz ar Kristu. 15 Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ apsegs, 16 bet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts. 17 Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība. 18 Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.
