II.
1 Es pats sevī asmu nūlēmis pi jums ar skumi ūtrreiz naīt. 2 Un jo es jyusus skumdynōtu, kas tad mani prīcynōs, jo na tys, kam es pats asmu skumi sagōdōjis? 3 Es šytū jums rokstu tōpēc, lai es pi jums atnōkūt naskumtu par tim, nu kurim man vajadzātu prīcōtīs; es asmu pōrlīcynōts par jums visim, ka muns prīks ir jyusu vysu prīks. 4 Es gon jums raksteju daudz osorōs un daudz spaidūs un sirds bailēs na tōpēc, lai jyus skumtu, bet gon, lai jyus saprostu, cik stipri es jyusus mīļoju.
5 Jo kas izsauce kaidu skumi, tad tys na tik stipri mani, bet gon, mozōkais pa daļai, — lai napōrspeilātu, — jyusus vysus skumdynōja. 6 Un jam ir pīteikūša vairōkuma uzlyktō strōpe. 7 Pīdūdit jam tū vairōk tagad un jū īprīcynojit, ka jys pōrōk lelas skumes dēļ nakrystu izmysumā. 8 Tōpēc es jyusus uzaicynoju, lai jyus parōdeitu pret jū mīlesteibu. 9 Šymā eisti nūlyukā es jums raksteju, lai jyusus pōrbaudeitu, vai jyus vysā kamā asot paklauseigi. 10 Kam jyus atlaižat, tam arī es atlaižu. Un jo es atlaižu, jo man ir kas atlaižams, tad es Kristus prīškā atlaižu jyusu dēļ. 11 Lai satans myusu napīviļ, jo jō nūdūmi mums ir labi zynomi.
12 Kad es atgōju Troadē lai sludynōtu Kristus Evangeliju, man atsadareja ikš Kunga vōrti, 13 bet tūmār sirdī nabeja mīra, jo es naatrodu sova brōļa Tita. Tad es nu jim atsavadeju un aizgōju uz Makedoniju.
14 Un paļdis Dīvam, kas mums dūd vysod ikš (Jezus) Kristus uzvaru un ļaun caur mums sevis pazeišonas smaržai izaplateit vysur. 15 Mes asom Kristus pateikamō smarža Dīva gūdam storp tim, kas byus izpesteiti, kai arī storp tim, kas īt pazusšonā; 16 deļ vīnim mes asam nōves smarža, kas nas nōvi, deļ cytim dzeives smarža, kas nas dzeivi. Un kas tam ir pīmārōts? 17 Mes Dīva vōrda navyltojam, kai daudzejī cyti, bet gon runojam atklōti nu Dīva ikš Kristus Dīva prīškā.
Piedodiet pārkāpējam
1 Es pats sevī nolēmu: ar bēdām pie jums vairs nenākt. 2 Jo, ja es jūs apbēdinu, kas gan mani tad iepriecinās, ja ne tas, ko es būšu apbēdinājis. 3 Tādēļ arī es uzrakstīju šo vēstuli, lai tad, kad ieradīšos, man nebūtu jābēdājas par jums, par kuriem man būtu jāpriecājas, jo esmu pārliecināts par jums visiem, ka mans prieks ir arī jūsu visu prieks. 4 Jo no sāpju un līdzjūtības pilnas sirds lejot rūgtas asaras, es rakstīju jums ne jau tādēļ, lai jūs apbēdinātu, bet gan lai jūs sajustu mīlestību, kas manī ir tādā pārpilnībā uz jums. 5 Bet apbēdinātājs nav apbēdinājis tikai mani, bet jūs visus vai – lai neteiktu par stipru – gandrīz visus. 6 Tādam pietiek ar vairākuma nosodījumu. 7 Tieši otrādi – jūs varētu viņam labāk piedot un to mierināt, lai viņš nenoslīkst pārāk lielās bēdās. 8 Tādēļ es jūs mudinu gādāt par to, lai viņš sajūt jūsu mīlestību. 9 Es jums tādēļ arī rakstīju, lai pārbaudītu, vai esat paklausīgi visās lietās. 10 Ja jūs kādam piedodat, tad arī es; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad jūsu dēļ Kristus priekšā. 11 Lai sātans mūs nepārspētu, jo viņa nolūki mums ir zināmi.
Pāvila raizes un paļāvība
12 Kad es ierados Troādā, lai sludinātu Kristus evaņģēliju, un ar Kunga palīdzību man atvērās durvis, 13 tomēr, pirms nebiju atradis savu brāli Titu, es nesajutu atvieglinājumu garā. Es atvadījos no viņiem un devos uz Maķedoniju. 14 Lai pateicība Dievam, kas mūs Kristū vienmēr vada uzvaras gājienā un caur mums Kristus atzīšanai ļauj izplatīties kā smaržai visās vietās! 15 Jo Dievam mēs esam Kristus labā smarža – gan to vidū, kas tiek glābti, gan to, kas iet pazušanā. 16 Vieniem tā ir nāves smarža, kas nes nāvi, otriem – dzīvības smarža uz dzīvību. Kas visam tam ir gatavs? 17 Mēs neesam kā tie daudzie, kas tirgojas ar Dieva vārdu, mēs runājam no tīras sirds kā no Dieva – Dieva priekšā Kristū.
