I.
1 Pōvuls, Jezus Kristus Apostols Dīva myusu Pesteitōja un Jezus Kristus myusu cereibas uzdavumā
2 Timotejam, sovam eistajam dālam ticeibā.
Žēlesteiba, žālsirdeiba un mīrs lai ir nu Dīva Tāva un nu myusu Kunga Jezus Kristus.
Vyltus mōceitōji.
3 Izceļōdams uz Makedoniju, es tevis lyudžu, lai tu palyktu Efezā un pōrsorgōtu dažus cylvākus, lai tī naplateitu moldu mōceibas 4 un nanūsadūtu pōsokom un bezgaleigajom ciļtsgrōmotom, kuras vairōk veicynoj navajadzeigūs streidus, na kai Dīva pesteišonas īkōrtu, kura bolstōs uz ticeibas. 5 Pōrsorgōšonas mērkis ir mīlesteiba, (kas nōk) nu teiras sirds, lobas sirdsapziņas un nalīkuļōtas ticeibas. 6 Nu šytō daži ir atsakōpuši un pīsakāruši tukšai runōšonai. 7 Jī gon grib byut par lykuma mōceitōjim, bet nasaprūt ni tō, kū poši runoj, ni tō, kū apgolvoj.
8 Mes zynom, ka lykums ir lobs, jo tū pareizi pīlītoj 9 un pastōv apziņā, ka lykums nav dūmōts taisneigajim, bet gon nataisneigajim, napaklauseigajim, naticeigajim, grēcinīkim, bezdīveigim un nateirajim, tim, kas ceļ rūku pret tāvu un mōti, slapkovom, 10 bezkauneigajim, izvyrtulim, cylvāku tērgōtōjim, melim, napatīši zvārātōjim un tim, kas pretojās vasalajai mōceibai, 11 kas ir ītvarta svēteigā Dīva gūdeibas Evangelijā, kurs man ir uztycāts.
12 Es pasateicu myusu Kungam Jezum Kristum, ka Jys mani padareja stypru, mani īskaiteja par uzticeigu un mani pazeimōja sovai kolpōšonai, 13 mani, kas agrōk beju saimōtōjs, vojōtōjs un pōresteibas dareitōjs. Un man ir dūta (Dīva) žālsirdeiba, jo es tū dareju bezticeibā nazynōšonas dēļ. 14 Jā, man ir dūta pōrmēreiga myusu Kunga žēlesteiba reizē ar ticeibu un mīlesteibu ikš Jezus Kristus. 15 Paļōveibu pelnūšs un pījamams ir vōrds: Jezus Kristus atgōja uz pasauli, lai izglōbtu grēcinīkus, storp kurim es asmu pyrmais. 16 Bet es atrodu žālsirdeibu tōdēļ, lai pi manis piļneigi pasarōdeitu Jezus Kristus seviškō lānprōteiba paraugam dēļ tim, kas Jam īticēs uz myužeigū dzeivi. 17 Jam, myužeibas Kēniņam namērsteigajam, naradzamajam vinvīneigajam Dīvam lai ir gūds un slave myužeigi myužam! Amen.
18 Dāls, Timotej, šytū pōrsorgōjumu es līku tev tyvu pi sirds saskaņā ar īprīkš tev pasludynōtajim pravītōjumim, ka tu ar jūs spāku izkarōtu lobu karu, stipri turātūs pi ticeibas un izsorgōtu lobu sirdsapziņu. 19 Daži nu šytō atsakōpe un tai ticeibā cīte avariju. 20 Pi tim pīdar Hymenais, Aleksandrs, kurus es atdevu satanam, lai jī īsamōceitu nasaimōt.
Sveiciens
1 Pāvils, Kristus Jēzus apustulis, Dieva, mūsu glābēja, un Kristus Jēzus, mūsu cerības, uzdevumā – 2 Timotejam, īstenajam dēlam ticībā: lai žēlastība, žēlsirdība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Brīdinājums par svešām mācībām
3 Kad devos uz Maķedoniju, es tevi lūdzu uzkavēties Efesā, lai tu stingri pavēlētu kādiem nemācīt svešas mācības, 4 nedz pievērsties mītiem un nebeidzamiem cilts rakstiem; no tā vairāk ceļas lieka prātošana nekā īstenojas Dieva nodomi ticībā. 5 Šā aizlieguma mērķis ir mīlestība, kas nāk no tīras sirds, labas sirdsapziņas un neliekuļotas ticības; 6 daži, no ceļa nomaldījušies, to visu ir pārvērtuši tukšvārdībā – 7 gribēdami būt Mozus bauslības mācītāji, tie nesaprot, nedz ko viņi runā, nedz ko viņi uzstājīgi apgalvo. 8 Mēs zinām, ka likums ir labs, ja to lieto pareizi, 9 apzinoties, ka likums nav pret taisno, bet pret likuma pārkāpējiem un nepaklausīgajiem, bezdievjiem un grēciniekiem, neticīgajiem un nešķīstajiem, tēva un mātes nogalinātājiem, slepkavām, 10 izvirtuļiem, vīru piegulētājiem, vergu tirgotājiem, krāpniekiem, viltus lieciniekiem un pret visu to, kas ir pretējs veselīgai mācībai 11 un neatbilst svētā Dieva godības evaņģēlijam, kas man uzticēts.
Pateicība par Kristus žēlastību
12 Es pateicos mūsu Kungam Jēzum Kristum, kas devis man spēku un uzticējis man kalpošanu, atzinis mani par uzticamu, 13 lai gan agrāk biju zaimotājs, vajātājs un augstprātības pilns, bet viņš apžēlojās par mani, jo es savas nezināšanas dēļ biju rīkojies neticībā. 14 Mūsu Kunga žēlastība ir pārmēru vairojusies, dodot ticību un mīlestību Kristū Jēzū. 15 Uzticami un pilnīgi atzīstami ir vārdi, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē glābt grēciniekus, no kuriem pirmais esmu es. 16 Bet apžēlots es esmu tādēļ, lai manī pirmajā Kristus Jēzus parādītu pacietību par paraugu tiem, kas ticēs uz viņu, lai iegūtu mūžīgo dzīvību. 17 Gods un slava lai ir mūžības Ķēniņam, neiznīcīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam uz mūžu mūžiem! Āmen! 18 Pēc pravietojumiem, kas par tevi izteikti agrāk, es tev, mans dēls Timotej, uzticu šo uzdevumu, lai tu šo pravietojumu spēkā cīnies krietno cīņu, 19 turēdamies pie ticības un saglabādams tīru sirdsapziņu, ko daži ir atmetuši, un viņu ticības kuģis ir sadragāts. 20 Starp tiem ir Himenejs un arī Aleksandrs, viņus esmu atmetis sātana varai, lai Dievs viņus pārmācītu vairs nezaimot.
