IV.
1 Nūmīļōtī, naticit ikvīnam goram, bet gon gorus pōrbaudit, vai jī ir nu Dīva, jo uz pasauli ir atgōjuši vyltus pravīši.
2 Dīva goru jyus pazeisit šai: Ikvins gors, kas aplīcynoj, ka Jezus ir Kristus, kas mīsā ir atnōcis, paīt nu Dīva. 3 Un nivīns gors, kas Jezus naatzeist, nu Dīva napaīt. Tys ir antikrists, par kura atnōkšonu jyus asot dzērdējuši. Un tys pošlaik jau ir pasaulī.
4 Jyus, bērneni asot nu Dīva un jyus asot tū uzvarējuši, jo lelōks ir tys, kas jyusūs ir, nakai tys, kas pasaulī ir. 5 Jī paīt nu pasauļa, tōpēc jī pasauleigi runoj un pasauļs jūs klausa. 6 Bet mes asom nu Dīva. Kas Dīvu pazeist, tys myusu klausa. Kas nav nu Dīva, tys myusu naklausa; un nu šytō var pazeit patīseibas goru un moldu goru.
Dīvs ir mīlesteiba.
7 Nūmīļōtī, mīļōsim vīns ūtru. Mīlesteiba paīt nu Dīva, un ikvīns, kas mīļoj, ir dzimis nu Dīva un Dīvu atzeist. 8 Kas namīļoj, tys Dīva napazeist, jo Dīvs ir mīlesteiba. 9 Un Dīva mīlesteiba uz mums pasarōdeja tamā, ka Dīvs ir atsyutejis uz pasauli sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai mes caur Jū dzeivōtu. 10 Mīlesteiba pastōv na tamā, ka mes mīļojam Dīvu, bet gon tamā, ka Jys myusus ir nūmīļōjis un sovu Dālu atsyutejis kai pōrlyuguma upuru par myusu grākim.
11 Nūmīļōtī, jo Dīvs myusus tai ir nūmīļōjis, tad arī mums ir pīnōkums vīnam ūtru mīļōt. 12 Dīva nivīns nav redzējis, tūmār, jo mes vīns ūtru mīļojam, tad myusūs ir Dīvs, un Jō mīlesteiba myusūs ir piļneiga. 13 Un nu tō mes varam pazeit, ka mes asom Jymā un Jys myusūs, ka Jys nu sova Gora mums ir īdevis. 14 Un mes asom redzējuši un līcynojam, ka Tāvs Dālu ir syutejis kai pasauļa Pesteitōju. 15 Kas aplīcynoj, ka Jezus ir Dīva Dāls, tymā mit Dīvs un jys Dīvā.
16 Mes asom pazynuši un īticējuši mīlesteibai, ar kuru Dīvs myusus ir nūmīļōjis. Dīvs ir mīlesteiba. Kas mit mīlesteibā, tys mit Dīvā un jymā mit Dīva.
17 Un (Dīva) mīlesteiba myusūs pīsapylda tamā, ka mums ir cereiba tīsas dīnai. Un tai kai Jys ir, tai arī mes asom šymā pasaulī. 18 Mīlesteibā nava nikaidas bailes, jo piļneigō mīlesteiba baili padzan; baile leidz ar sevi nas strōpi, un tys, kas beistās, mīlesteibā nava piļneigs.
19 Mes (Dīvu) mīļojam, jo Jys myusus ir pyrmōk nūmīļōjis.
20 Jo kaids saceitu: Es Dīvu mīļoju, bet sovu brōli īneistu, tod tys ir meļs. Jo kas namīļoj sova brōļa, kuru jys redz, tys navar mīļōt Dīva, kura jys naredz. 21 Un mums ir nu Jō šitei bausleiba, ka tys, kas mīļoj Dīvu, mīļoj arī sovu brōli.
Pārbaudiet garus!
1 Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet, vai tie ir no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. 2 Tā pazīsiet Dieva Garu: katrs gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. 3 Un katrs gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, bet tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka tas nāks, un tas jau tagad ir pasaulē. 4 Bērniņi, jūs esat no Dieva un tos esat uzvarējuši, jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. 5 Tie ir no pasaules, tādēļ tie runā pasaulīgi, un pasaule viņos klausās. 6 Mēs esam no Dieva, un, kas pazīst Dievu, tas dzird mūs, kas nav no Dieva, tas nedzird mūs. Tā mēs pazīstam patiesības garu un maldu garu.
Dievs ir mīlestība
7 Mīļotie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas Dievu mīl, ir piedzimis no Dieva un Dievu pazīst. 8 Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība. 9 Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū: Dievs savu vienpiedzimušo Dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. 10 Šī ir mīlestība – nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu – izlīgumu par mūsu grēkiem. 11 Mīļotie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. 12 Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs viens otru mīlam, Dievs paliek mūsos un viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. 13 No tā mēs zinām, ka paliekam viņā un viņš mūsos, ka viņš ir devis mums no sava Gara. 14 Un mēs esam redzējuši un liecinām, ka Tēvs ir sūtījis Dēlu par pasaules Pestītāju. 15 Ja kāds apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Dievs paliek viņā un viņš Dievā. 16 Un mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. 17 Ar to mīlestība pie mums ir pilnīga, ka mums ir paļāvība tiesas dienā, jo, tāpat kā viņš ir, tā arī mēs esam šajā pasaulē. 18 Mīlestībā nav baiļu, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes; bailēs ir mokas, un bailīgais nav pilnīgs mīlestībā. 19 Mēs mīlam, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis. 20 Ja kāds saka: es mīlu Dievu! – bet nīst savu brāli, tas ir melis, jo tas, kas nemīl savu brāli, ko viņš redz, nevar mīlēt Dievu, ko viņš neredz. 21 Un mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli.
