VIII.
Dīvaklim upurātōs gaļas ēsšona.
1 Par dīvaklim upurātū gaļu mes zynom, ka mums vysim ir pareizas atziņas. Zynōšonas, tūmār, dora uzpyuteigus, bet mīlesteiba uzceļ. 2 Jo kas ir pōrlīcynōts, ka kaut kū ir pazinis, tad jys pat veļ nazyna, kai jam byutu jōpazeist. 3 Bet jo kas mīļoj Dīvu, tod Jys (Dīvs) tū atzeist. Kas atsateic uz 4 dīvaklim upurātōs gaļas ēsšonu, tod mes zynom, ka dīvakli pasaulī nav nikas un izjamūt vīnu Dīvu, cyta nava. 5 Lai gon teik runōts par dīvim debesīs un vērs zemes, kai arī par tū, ka asūt daudz dīvu un daudz kungu, 6 mums, tūmār, ir tikai vīns Dīvs, — Tāvs nu kura paīt vysas lītas un kura dēļ mes asom radeiti, un ir vīns Kungs Jezus Kristus, caur kuru ir vysas lītas un arī mes.
7 Eistōs zynōšonas vysim tūmār nava. Daži, kas pi dīvaklim beja pīroduši, ād tū gaļu, kai dīvaklim upurātū, un jūs sirdsapziņa vōja byudama teik satraipeita. 8 Ēdīņs myusu vērteibas Dīva prīškā napaceļ; mes naasom vērteigōki tod, kod mes ādam, kai tod, kod mes naādam. 9 Uzmonit, tūmār, ka šitei jyusu breiveiba vōjajim nabyutu par pīdauzeibu. 10 Jo kas tevi ar tovu zynōšonu redzēs kaida dīvakla svētneicā ādūt, vai tad caur tū jō sirdsapziņa, kas vēļ ir vōja, nabyus pamūdynōta ēst dīvaklim upurātū gaļu? 11 Un tai caur tovu zynōšonu vōjais īs pazusšonā, — brōļs, par kuru ir nūmiris Kristus. 12 Un jo jyus grākojat pret sovu brōli un īvaiņojat jō vōjū sirdsapziņu, tad jyus grākojat pret Kristu. 13 Un tōpēc, jo munu brōli kaids ēdīņs īļaunoj, lobōk es vairs myužam gaļas naādu, lai sova brōļa naīļaunōtu.
Par elku upuriem
1 Par elku upuriem – skaidrs, ka mums visiem ir zināšanas, un zināšanas rada augstprātību, bet mīlestība – tā veido cilvēku. 2 Ja kāds domā ko sapratis, tad viņš vēl nezina, kā būtu jāsaprot. 3 Bet, ja kāds mīl Dievu, tas ir Dieva atzīts. 4 Par elku upuru ēšanu mēs zinām, ka nekādu elku pasaulē nav un ka neviens cits nav Dievs kā viens Vienīgais. 5 Lai gan ir tā sauktie dievi – vai nu debesīs, vai uz zemes – kā ir daudzi dievi, ir arī daudzi kungi, 6 bet mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur viņu mēs. 7 Bet ne visiem ir šīs zināšanas; daži, kas pie elkiem pieraduši, līdz pat šim ēd šo barību kā elku upurus, un viņu sirdsapziņa, būdama vāja, tiek sagānīta. 8 Barība mūs netuvinās Dievam; nedz mēs ko zaudējam, ja neēdam, nedz iegūstam, ja ēdam. 9 Bet pielūkojiet, ka jūsu brīvība nekļūst par klupšanu vājajiem. 10 Ja kāds redzēs tevi, zinošo, elku templī pie mielasta sēžam, vai vāja cilvēka sirdsapziņa netiks vedināta ēst elku upurus? 11 Tavas zināšanas dēļ tomēr iet pazušanā vājais; brālis, par kuru Kristus ir miris. 12 Tā, pret brāļiem grēkodami un viņu vājo sirdsapziņu ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu. 13 Tādēļ, ja barība ved grēkā manu brāli, es vairs neēdīšu gaļu, lai manis dēļ mans brālis nekristu grēkā.
