XI.
1 Sekojit man pakaļ tai, kai es Kristum.
Kai joizatur Dīvakolpōjumūs.
2 (Brōļi), tys ir teicami, ka jyus vysā kamā mani pīminit un īvārojit tūs aizrōdejumus, kurus es jums devu. 3 Es grybu, lai jyus zynōtu tū, ka ikvīna veirīša golva ir Kristus un sīvas golva ir veirs, bet Kristus golva ir Dīvs. 4 Ikvins veirīts, kas apsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej. 5 Ikvīna sīvīte, kas naapsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej, jo jei tad ir īskaitama leidzeiga apcērptajai. 6 Jo sīvīte sevis naapsadz, tad lai jei līk sev nūcērpt motus. Bet motus nūcērpt vai nūskust sīvītei ir kauna līta, tōdēļ jei sevi lai apsadz.
7 Veirīšam sova golva nav jōapsadz, jo jys ir Dīva gūds un attāls, bet sīvīte ir veirīša gūds. 8 Veirīts nu sīvītes napaīt, bet gon sīvīte nu veirīša. 9 Veirīts nav sīvītes dēļ radeits, bet gon sīvīte veirīša dēļ. 10 Tōpēc engeļu dēļ sīvītei jōnosoj uz golvas varas zeime.
11 Cytaidi ikš Kunga nav ni sīvīte bez veirīša ni veirīts bez sīvītes. 12 Un kai sīvīte ir nu veirīša, tai veirīts nu sīvītes, bet vyss nu Dīva.
13 Sprīdit poši: Vai tad pīkreit naapsagtai sīvītei Dīva lyugt? 14 Vai tad doba poša namōca, ka veirīšam garī moti dora nagūdu, 15 bet sīvīti garī moti puškoj? Jo gari moti jai ir dūti kai saga. 16 Bet jo kas grybātu šytū apstreidēt, tad lai zyna, ka taida īroduma nava ni pi mums ni Dīva bazneicā.
17 Šytū nūrōdeidams, es tūmār jyusu sanōksmu uzslavēt navaru, jo tōs navad uz lobu, bet gon uz ļaunu. 18 Vyspyrms es dzēržu, ka, sanōkūt kūpā, jums bazneicā izaceļ škeļšonōs, un pa daļai es tam tycu. 19 Sasaškeļšonom gon vajaga izaceļt, lai nūskaidrōtu, kas palīk uzticeigs. 20 Un kad jyus kūpā sasalosot, tad tys vairs nav Kunga vakariņu svīnēšona, 21 jo ikvins pi vakariņom jam sev nūst sovu pōrtyku, un tai vins palīk olkons, bet ūtrs jau pīdzēris. 22 Vaj tad jums ēsšonai un dzeršonai nav mōju? Vai arī jyus nycynojat Dīva bazneicu un pasmōdejat nabadzeigūs? Un kas man jums sokams? Vai lai es jyusus teicu? Šamā gon es jyusu nateicu.
23 Un kū nu Kunga sajēmu, tū es jums pastōsteju, ka Kungs tamā naktī, kad Jū nūdeve, pajēme maizi, 24 pasateice, lauze tū un saceja: Jemīt un ēdit: Šitei ir muna mīsa, kas par jums (tiks nūdūta). Šytū dorit manis pīmiņai. 25 Tai pat pēc vakareņom Jys (pajēme) bikeri un saceja: Šytys bikers ir jaunais īstōdejums munā asnī; šytū dorit cik reižu jyus dzersit manis pīmiņai. 26 Un cik reižu jyus šytū maizi ādat un bikeri dzerat, jyus sludynojat Kunga nōvi, koleidz Jys otkon atnōks.
27 Tōpēc, kas nacīneigi ād šū maizi, vai dzer Kunga bikeri, tys ir atbiļdeigs par Kunga mīsu un asni. 28 Tōpēc cylvāks sevi lai pōrbauda un tad tik nu maizes lai ād un nu bikera lai dzer. 29 Un ikvins, kas (nacīneigi) ād un dzer, tys sev ād un dzer tīsu, jo jys (Kunga) mīsas naatškyr. 30 Tōpēc storp jums ir tik daudzi vōju un slymu, un tōpēc tik daudzejī īmīg. 31 Bet jo mes poši sevi tīsōtu, tad mes tīsōti natyktu. 32 Kad Kungs myusus tīsoj, tad Jys myusus pōrmōca, lai mes natyktu pazudynōti reizē ar pasauli.
33 Tai tad, brōli, kad jyus sasalosot uz mīlasti, tad cyts cyta pagaidit. 34 Jo kas ir izaļcis, tys lai paād sātā, lai jyus nasanōktu sev uz tīsu. Pōrejōs lītas nūkōrtōšu, kad atnōkšu.
Par galvas apsegu
1 Atdariniet mani – tāpat kā es Kristu. 2 Es slavēju jūs, ka jūs mani visās lietās esat atcerējušies un turējuši manus novēlējumus, kā es jums uzticēju. 3 Es gribu, lai jūs zinātu, ka ikviena vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs. 4 Ikviens vīrs, kas ar apsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu. 5 Un ikviena sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz vai pravieto, apkauno savu galvu – jo tā ir tāpat kā apcirpta. 6 Ja sieva neapsedz galvu, lai tā nocērp matus, bet, tā kā viņai ir kauns apcirpties vai skūties, lai apsedz galvu. 7 Vīram nav jāapsedz galva, jo viņš ir Dieva attēls un gods, bet sieva ir vīra gods. 8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva ir no vīra. 9 Arī vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ. 10 Tādēļ sievai galvā jābūt piederības zīmei, eņģeļu dēļ. 11 Kungā nedz sieva bez vīra ir kaut kas, nedz vīrs bez sievas. 12 Jo tāpat kā sieva no vīra, tā arī vīrs caur sievu, bet viss no Dieva. 13 Spriediet paši: vai sievai pieklājas ar neapsegtu galvu Dievu lūgt? 14 Vai pati daba nemāca jums, ka vīram audzēt garus matus ir negods? 15 Un, ja sieva audzē garus matus, tas viņai ir gods. Tādēļ ka mati viņai doti par apsegu. 16 Bet, ja kāds grib strīdēties pretī, mums citāda paraduma nav, tāpat nav arī citur Dieva draudzēs.
Necieņa pret Kunga mielastu
17 Par šo vienu aizrādu un jūs neslavēju, jo jūsu sapulces nenāk jums par labu, bet par ļaunu. 18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sapulcēs parasti jūsu vidū notiek šķelšanās, un daļēji es tam arī ticu. 19 Dažādiem virzieniem vajag jau arī būt jūsu vidū, lai starp jums varētu atklāties pārbaudītākie. 20 Bet, kad jūs sapulcējaties vienkopus, tas vēl nenozīmē, ka baudāt Kunga mielastu, 21 jo katrs steidzas apēst savu līdzpaņemto ēdienu, tā ka viens paliek izsalcis, bet cits piedzeras. 22 Vai jums nav savu māju, kur ēst un dzert? Jeb vai jūs nicināt Dieva draudzi un apkaunojat trūcīgos? Ko lai jums saku? Vai lai slavēju? Šajā ziņā es jūs neslavēšu.
Par Svēto Vakarēdienu
(Mt 26:26–29Mk 14:22–25Lk 22:14–20)23 Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi, 24 pateicies lauza un sacīja: tā ir mana miesa, dota par jums, to dariet, mani pieminēdami. 25 Tāpat viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami! 26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams viņš nāk.
Sevis pārbaudīšana
27 Ikviens, kas necienīgi ēdīs šo maizi vai necienīgi dzers no šā biķera, būs vainīgs pret Kunga miesu un asinīm. 28 Bet lai ikviens cilvēks sevi pārbauda un tikai tad ēd no šīs maizes un dzer no šā biķera. 29 Jo ikviens, kas ēd un dzer, neatšķirdams Kunga miesu, tas ēd un dzer sev par sodību. 30 Tādēļ starp jums ir daudz vājinieku un nespēcīgo un daudzi ir miruši. 31 Ja mēs paši sevi tiesātu, mēs netiktu tiesāti. 32 Bet Kungs tiesādams mūs pārmāca, lai mēs netiktu notiesāti reizē ar pasauli. 33 Tā nu, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, nesteidzieties cits citam priekšā. 34 Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nebūtu pulcējušies sev par sodību. Pārējo nokārtošu, kad atnākšu.
