X.
1 Brōli, es nagrybu jyusus atstōt nazynōšonā: Myusu tāvi zam mōkūņa beja vysi, arī vysi gōja pōri par jyuru, 2 un vysi mōkūnī un jyurā pījēme kristeibu ikš Moizeša. 3 Un vysi ēde tū pošu goreigū bareibu, 4 un vysi dzēre tū pošu goreigū dzērini, jī dzēre nu goreigōs klints, kas jim sekōja, un tei klints beja Kristus. 5 Tūmār daudzejī nu jim nabeja Dīvam pateikami, un tur pat tūksnesī tī nūmyra.
6 Bet tys nūtyka mums deļ pīmāra, lai mes nakōrōtu pēc ļauna tai, kai jī kōrōja. 7 Jyus napalīcit par dīvaklu kolpim, kai daži nu jim. Stōv raksteits: Tei tauta atsasāda lai āstu un dzartu un jei cēlēs augšā lai doncōtu. 8 Nanūsadūsim bezkauneibai, kai daži nu jim tū dareja, bet pēc tam vīnā dīnā kryta divdesmit trejs tyukstūšas. 9 Nakārdynōsim Kunga, kai daži nu jim kārdynōja, un tī iznyka nu čyuskom. 10 Nakūrnit, kai daži nu jim kūrnēja, un tī iznyka iznycynōtōja. 11 Vyss tys, kas jūs satyka, ir pīmārs deļ mums. Tys ir saraksteits deļ pōrsorgōšonas mums, kas sagaidejam laika izapiļdeišonu. 12 Tai tad, kas dūmoj, ka stōv, lai skotōs, ka nakrystu. 13 Kārdynōjums, kas jyusus sateik, nav pōrōks par cylvāka spākim. Divs ir uzticeigs, Jys naļaus jyusu kārdynōt pōri par jyusu spākim, bet gon reizē ar kārdynōšonu sagōdōs lobu iznōkumu, lai jyus varātu izturēt.
14 Tōdēļ, nūmīļōtī, nu kolpōšonas dīvaklim bēdzit prūjom. 15 Es runoju saprateigajim, un apdūmojit poši, kū soku. 16 Vai tad svēteibas bikeris, kuru mes svētejam, nava daleibas jimšona Kristus asni? Maize, kuru mes laužam, vai nav daleibas jimšona Kristus mīsā? 17 Jo kai ir vīna maize, tai mes daudzejī asam vīna mīsa, jo mes vysi asam tōs pošas vīnas maizes daleibnīki. 18 Raugatēs uz vērszemes Izraeli! Vai tad tī, kas ād upuru, pi upuru oltora daleibas najam?
19 Kū tad es ar šytū grybu pasaceit? Vai, ka dīvaklu upurs ir kaut kas? Vai ari — ka dīvaklu tāls ir kaut kas? 20 Nē, bet gon, — ka tū, kū pogōni upurej, jī upurej ļaunajim gorim, bet na Dīvam. Un es nagrybu, ka jyus byutu par ļaunūs goru daleibnīkim. 21 Jyus navarat dzert Kunga bikera un ļaunūs goru bikera, taipat navarat jimt daleibas pi Dīva golda un ļaunūs goru golda. 22 Bet varbyut mes grybam pōrspēt Kungu? Bet vai tad mes asom par Jū styprōki?
23 Vyss gon man ir atļauts, bet na vyss nūdereigs, vyss gon ir atļauts, bet na vyss ceļ. 24 Nivīns lai nameklej sova lobuma, bet gon tyvōkō lobuma.
25 Ēdit vysu, kū uz tērga pōrdūd, bez pōrbaudeišonas sirdsapziņas dēļ. 26 Jo Kungam pīdar zeme un vyss, kas jū pylda. 27 Jo jyusus kaids bezticeigais īaicynōtu un jyus grybātu aizīt, to ēdit vysu, kū līk prīškā, bez kaut kaidas pōrbaudeišonas, sirdsapziņas dēļ. 28 Bet jo kas jums saceitu: Tei ir upurātō gaļa, tad tōs naēdit jō dēļ, kas tū aizrōdeja un jō sirdsapziņas dēļ. 29 Es nadūmoju par tovu poša sirdsapziņu, bet gon par tō cyta. Bet kōpēc man cyta sirdsapziņas dēļ ļaut īrūbežōt sovu breiveibu? 30 Jo es kaut kū ar pateiceibu ījamu, kōpēc tad man jōsakaunej par tū, par kū es skaitu pateiceibas lyugšonu?
31 Vai jyus ādat, vai dzerat, vai cytu kū dorat, vysu dorat Dīvam par gūdu. 32 Naīļaunojit ni jūdu, ni pogōnu, ni Dīva bazneicas, 33 tai, kai es, kas vysim vysā kamā īpatyku un nameklēju sova lobuma, bet gon vysu lobuma, lai tī byutu izglōbti.
Israēla vēstures mācības
1 Brāļi, es negribu, ka jūs paliktu neziņā: visi mūsu tēvi bija apakš padebeša, un visi viņi izgāja caur jūru, 2 un tajā padebesī un jūrā viņi visi ir kristīti uz Mozu, 3 un visi ēda vienu un to pašu garīgo barību, 4 un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu; to viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus. 5 Bet uz daudziem no viņiem Dievam nebija labs prāts, un viņi tika pazudināti tuksnesī. 6 Tas ir noticis mums par zīmi, lai mēs netīkotu pēc ļaunā, kā tīkoja viņi. 7 Nekļūstiet arī par elku pielūdzējiem kā daži no viņiem; kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties. 8 Neļausimies izvirtībai, kā daži no viņiem ļāvušies – un vienā dienā gāja bojā divdesmit trīs tūkstoši. 9 Nedz izaicināsim Kristu, kā daži no viņiem izaicinājuši – un gāja pazušanā no čūskām. 10 Nedz kurniet, kā daži no viņiem kurnējuši – un gāja pazušanā no maitātāja. 11 Šie notikumi ar viņiem bija zīmīgi, un tie rakstīti mums, lai mūs pamācītu, jo laiku beigas mūs ir sasniegušas. 12 Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt. 13 Jūs nav piemeklējis nekas cits kā vien cilvēcisks pārbaudījums, bet Dievs ir uzticams, viņš nepieļaus, ka jūs tiekat pārbaudīti pāri tam, cik spējat nest. Viņš arī rādīs ceļu, kā iziet no pārbaudījuma, dodams spēju jums to panest.
Elkdievība un Kunga mielasts nav savienojami
14 Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas. 15 Es runāju ar jums kā saprātīgiem: izspriediet paši, ko es saku. 16 Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu? 17 Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tādēļ ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes. 18 Skatiet Israēla tautu: vai tie, kas ēd upura gaļu, nav kopībā ar altāri? 19 Ko tad es saku? Vai to, ka elku upuris būtu kaut kas? Vai to, ka elks būtu kaut kas? 20 Bet es saku: ko tie upurē, to upurē dēmoniem, nevis Dievam, bet es negribu, ka jūs nonāktu kopībā ar dēmoniem. 21 Jūs nevarat dzert gan no Kunga biķera, gan no dēmonu biķera, jūs nevarat piedalīties gan Kunga mielastā, gan dēmonu mielastā. 22 Vai iekvēlināsim Kungu dusmās? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
Kristieša brīvība
23 Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ. 24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet gan cita labumu. 25 Ēdiet visu, ko tirgū pārdod, un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 26 Jo Kungam pieder zeme un tās pilnība. 27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs nolemjat iet, tad ēdiet visu, ko jums liek priekšā un neapgrūtiniet sirdsapziņu ar pārmetumiem. 28 Bet, ja kāds jums teiks: tas ir elku upura ēdiens, – tad neēdiet to šā sacītāja dēļ un sirdsapziņas dēļ – 29 es runāju ne par savu, bet par viņa sirdsapziņu. Kādēļ gan lai cita sirdsapziņa spriež par manu brīvību? 30 Ja es ēdu ar pateicību, kādēļ mani zaimo par to, par ko es pateicos? 31 Tādēļ, vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu. 32 Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei, 33 tāpat kā es visiem visās lietās cenšos būt patīkams, nemeklēdams savējo, bet daudzu cilvēku labumu, lai viņi taptu glābti.
