1 Savā guļvietā pa nakti
es meklēju to,
kuru mana dvēsele mīl,
es meklēju viņu
un neatradu.
2 Nu celšos un apstaigāšu
pilsētas ielas un laukumus,
es meklēšu to,
kuru mana dvēsele mīl.
Es meklēju viņu
un neatradu.
3 Mani sastapa sargi,
pa pilsētu apgaitā ejot:
vai to, kuru mana dvēsele mīl,
jūs nemanījāt?
4 Bet, tiklīdz no viņiem es atgāju nost,
tūdaļ sastapu to,
kuru mana dvēsele mīl,
es satvēru viņu
un nelaidu vaļā,
kamēr to neievedu
savas mātes namā,
savas dzemdētājas istabā.”
Līgavainis
5 “Es jūs nozvērinu,
Jeruzālemes meitas,
pie gazelēm un lauka briežiem –
nemodiniet, neatmodiniet mīlestību,
pirms tai labpatīk pašai!”
Līgava
6 “Kas tur no tuksneša
ceļas kā dūmu vāls,
kūp kā mirres un vīraks
un kā visas smaržu tirgoņa kvēpalas?
7 Redzi, Sālamana nestuves –
tām apkārt sešdesmit stipro
no Israēla stiprajiem.
8 Visi apjozti zobeniem,
kaujās ievingrināti,
katram zobens pie gurna
pret nakts bailēm.
9 Sev krēslu darinājis
valdnieks Sālamans
no Lebanona kokiem –
10 tam sudraba balsti,
zelta atzveltne,
purpura sēdeklis
un iekšpuse izgreznota
ar Jeruzālemes meitu mīlestību.
11 Nāciet laukā un lūkojieties,
Ciānas meitas,
uz valdnieku Sālamanu –
galvā tam kronis,
ar kuru māte to kronējusi
viņa kāzu dienā,
viņa sirdsprieka dienā.”
1 Naktī savā guļasvietā es meklēju viņu, savu draugu, ko tā mīl mana dvēsele. Es meklēju, bet es viņu neatrodu. 2 Es nolemju celties augšā, paklejot pa pilsētas gātēm un ielām un pameklēt viņu, ko mana dvēsele tā mīl! Es meklēju un tomēr viņu neatradu. 3 Mani sastapa sargi, kas apstaigā pilsētas ielas, un es viņiem jautāju: vai jūs neesat redzējuši viņu, ko tik dziļi mīl mana dvēsele? 4 Un, kad es biju drusku pagājusi viņiem garām, es atradu viņu, ko tik stipri mīl mana dvēsele. Es viņu turu ciet un neatlaidīšu viņu, kamēr es viņu neatvedīšu savas mātes namā, viņas, manas labās, manas dzemdētājas, istabā." 5 "Es jūs no sirds lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, jūsu mīlestības un uzmanības dēļ pret stirnām un briežu mātēm laukos, neskarieties klāt manai draudzenei un nemodiniet viņu, kamēr viņai pašai neiepatīkas mosties!" 6 "Kas ir tas, kas tur paceļas no tuksneša kā augšup kāpjošs dūmu stabs, kā kvēpinājuma vilnis no mirrēm un vīraka un no kaltētu augu pārdevēju dažādu garšu un smaržu zāļu putekļiem? 7 Raugi, ap Salamana guļamo krēslu stāv sešdesmit spēcīgu vīru no pašiem spēcīgākajiem Israēlā. 8 Viņiem visiem ir zobeni, un viņi prot ar tiem veikli rīkoties; katram ir zobens pie viņa gurna naktī draudošo iespējamo briesmu dēļ! 9 Ķēniņš Salamans bija licis darināt sev pārnesamu guļamo krēslu no Libanona ciedru koka. 10 Tā balsti ir izgatavoti no sudraba, tā atzveltne un pārklājums ir no zelta, pats sēdeklis purpura, bet no iekšpuses šo krēslu ir dāsni izdaiļojušas Jeruzālemes meitas aiz mīlestības pret savu ķēniņu. 11 Izejiet ārā, jūs Ciānas meitas, un apskatiet ķēniņu Salamanu ķēniņa vainagā, ar kuru viņa māte ir viņu vainagojusi viņa kāzu un viņa sirds prieka dienā!"
