1 Brāļi, manas sirds labprātība un mana lūgšana Dievam par viņiem ir, lai viņi tiktu glābti. 2 Es viņiem apliecinu, ka viņiem ir dedzība uz Dievu, bet tā ir bez izpratnes. 3 Dieva taisnību nesaprazdami un cenzdamies celt paši savu taisnību, viņi nav pakļāvušies Dieva taisnībai, 4 jo bauslības gals ir Kristus, lai taisnību iegūtu ikviens, kas tic.
Pestīšana ir visiem
5 Bet Mozus raksta par taisnību, kas nāk no bauslības: cilvēks, kas visu to dara, no tā dzīvos. 6 Un taisnība, kas nāk no ticības, saka šādi – netaujā savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, novest Kristu zemē, 7 ne arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, uzvest Kristu augšā no mirušajiem. 8 Bet ko tā saka? Tas vārds ir tev tuvu – tavā mutē un tavā sirdī, – un tas ir ticības vārds, ko mēs sludinām. 9 Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts, 10 jo ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu. 11 Tādēļ Raksti saka: ikviens, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā. 12 Te nav atšķirības starp jūdu un grieķi, jo viņš ir Kungs pār visiem un atklāj savu bagātību visiem, kas viņu piesauc. 13 Jo ikviens, kas piesauc Kunga vārdu, tiks izglābts. 14 Bet kā lai piesauc to, kuram nav sākuši ticēt, un kā lai tic tam, par kuru nav dzirdējuši, un kā lai dzird, ja neviens nesludina? 15 Un kā lai sludina, ja nav sūtīti? Kā ir rakstīts: cik brīnišķas ir to kājas, kas sludina labo vēsti! 16 Bet ne visi ir klausījuši evaņģēlijam, jo Jesaja saka: Kungs, kas gan ir ticējis mūsu vēstij? 17 Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts – no Kristus vārdiem. 18 Tad nu es jautāju: vai tiešām tie nav dzirdējuši? Ir gan –
pa visu zemi ir izgājusi viņu balss
un viņu vārdi līdz pasaules malai.
19 Bet es jautāju: vai Israēls to nav sapratis? Jau Mozus saka:
es darīšu jūs greizsirdīgus pret tiem, kas nav tauta,
es saniknošu jūs pret nesaprātīgu tautu.
20 Un Jesaja iedrošinās teikt:
mani atrada pie tiem, kas mani nemeklēja,
es parādījos tiem, kas pēc manis netaujāja.
21 Bet uz Israēlu viņš saka: augu dienu es stiepu rokas pretim nepaklausīgai un pretestīgai tautai.
1 Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. 2 Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. 3 Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. 4 Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic. 5 Jo Mozus raksta par to taisnību, kas no bauslības: ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību. 6 Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? - tas ir, lai novestu zemē Kristu, - 7 nedz arī: kas nokāps bezdibenī? - tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, - 8 bet kā viņa saka? - Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, - proti, ticības vārds, ko mēs sludinām. 9 Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. 10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, 11 jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. 12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. 13 Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. 14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? 15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! 16 Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij? 17 Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles, 18 tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! "Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi." 19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu. 20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: Es devos pazīstams tādiem, kas Mani nemeklēja, un atklāju Sevi tādiem, kas pēc Manis nevaicāja. 21 Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.
