Tronis debesīs
1 Pēc tam es ieraudzīju, un redzi – atvērtas durvis debesīs, un taures skaņai līdzīga balss, ko jau agrāk biju dzirdējis ar mani runājam, saka: uznāc šeit augšā, un es tev rādīšu, kam jānotiek vēlāk. 2 Tūlīt es tiku aizrauts garā, un redzi – debesīs bija tronis, un tronī kāds sēdēja, 3 tas izskatā bija līdzīgs jašmai un serdolikam, un ap troni – varavīksne, līdzīga smaragdam. 4 Tronim visapkārt es ieraudzīju vēl divdesmit četrus troņus un uz tiem divdesmit četrus vecajos sēžam, tērptus baltās drēbēs, un uz viņu galvām bija zelta vainagi. 5 No troņa zibsnī zibeņi un atskan dārdoņa un pērkona grāvieni. Troņa priekšā deg septiņi gaismekļi – tie ir septiņi Dieva gari. 6 Un vēl troņa priekšā ir tāda kā caurspīdīga jūra, kristālam līdzīga, un troņa vidū un tronim visapkārt četras dzīvas būtnes, klātas ar acīm gan no priekšpuses, gan aizmugurē. 7 Pirmā dzīvā būtne ir līdzīga lauvam, otra līdzīga teļam, trešai ir tāda kā cilvēka seja, bet ceturtā līdzīga lidojošam ērglim. 8 Šīm četrām būtnēm katrai ir pa sešiem spārniem, visapkārt no ārpuses un iekšpuses tās klātas ar acīm, un dienu un nakti tās nerimst atkārtot: svēts, svēts, svēts Dievs Kungs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāk! 9 Ikreiz, kad šīs dzīvās būtnes slavē un godina to, kas sēd tronī un ir dzīvs mūžu mūžos, un pateicas viņam, 10 divdesmit četri vecajie krīt uz sava vaiga tā priekšā, kas sēd tronī, un pielūdz to, kas dzīvs mūžu mūžos, un liek savus vainagus troņa priekšā, slavēdami:
11 mūsu Kungs un Dievs,
tu esi cienīgs saņemt slavu un godu,
un spēku, jo tu esi radījis visu,
ar tavu gribu viss tapis un pastāv.
1 Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: "Uzkāp šurp, un es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!" 2 Tūliņ es tapu aizrauts garā, un raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja. 3 Tas, kas sēdēja, pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam, un ap goda krēslu bija varavīksnes loks, kas izskatījās kā smaragds. 4 Ap goda krēslu divdesmit četri krēsli, krēslos sēdēja divdesmit četri vecaji, apģērbti baltās drēbēs, viņiem galvā zelta vainagi. 5 No goda krēsla nāk zibeņi, balsis, pērkoni; septiņas uguns lāpas dega goda krēsla priekšā, kas ir septiņi Dieva gari. 6 Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam. Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses. 7 Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim. 8 Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: "Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks." 9 Kad dzīvās būtnes dod slavu, godu un pateicību Tam, ko redz goda krēslā un kas dzīvo mūžu mūžos, 10 tad divdesmit četri vecaji metas zemē Tā priekšā, kas sēd goda krēslā, un pielūdz To, kas dzīvo mūžu mūžos, un noliek savus vainagus goda krēsla priekšā, sacīdami: 11 "Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas."
