Sieviete saules tērpā un pūķis
1 Debesīs parādījās liela zīme: sieviete tērpta saulē, mēness zem viņas kājām, un galvā viņai vainags no divpadsmit zvaigznēm. 2 Viņa ir grūta un sāpēs kliedz, ciešot dzemdību mokas. 3 Un parādījās cita zīme debesīs, redzi – liels ugunīgs pūķis ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa septiņām galvām septiņas diadēmas. 4 Viņa aste velk no debesīm trešdaļu zvaigžņu un met tās uz zemi. Pūķis nostājas priekšā sievietei, kas gatavojas dzemdēt, lai tad, kad viņa būs dzemdējusi, bērnu aprītu. 5 Un viņa dzemdē dēlu, vīru, kas visus pagānus ganīs ar dzelzs zizli. Un viņas bērns tiek aizrauts pie Dieva un pie viņa troņa. 6 Bet sieviete aizbēg tuksnesī, kur viņai ir Dieva sagatavota vieta, lai tur viņu uzturētu tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
Erceņģelis Mihaēls satriec pūķi
7 Izcēlās karš debesīs – Mihaēls un viņa eņģeļi sāka karu ar pūķi. Un pūķis un viņa eņģeļi karoja. 8 Bet viņam nepietika spēka, un tie zaudēja savu vietu debesīs. 9 Milzu pūķis tika satriekts – sensenā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas maldina visus pasaules iedzīvotājus, – viņš tika nomests un līdz ar viņu nomesti viņa eņģeļi. 10 Tad es dzirdēju skaļu balsi debesīs:
ir atnākusi pestīšana,
mūsu Dieva spēks un valstība
un viņa Kristus vara,
jo ir nomests mūsu brāļu apsūdzētājs,
kas apsūdzēja tos mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.
11 Viņi uzvarēja to ar Jēra asinīm
un savas liecības vārdiem,
jo viņi neturēja savas dzīvības mīļas un devās pat nāvē.
12 Tādēļ līksmojieties, debesis
un tie, kas tajās mājo.
Vai! zemei un jūrai,
jo velns ir nokāpis pie jums,
viņš ir dusmu pilns,
zinādams, ka laika viņam ir maz.
Pūķis turpina cīņu uz zemes
13 Kad pūķis redzēja, ka ir nomests uz zemes, viņš sāka vajāt sievieti, kas bija dzemdējusi dēlu. 14 Sievietei bija divi vareni ērgļa spārni, lai viņa varētu aizlidot tuksnesī uz vietu, kur viņa būtu drošībā prom no čūskas klātbūtnes veselu laiku, divus laikus un puslaiku. 15 Sievietei pakaļ čūska izšļāca ūdeni kā upi, lai upes ūdens viņu aizskalotu. 16 Bet zeme nāca sievietei palīgā, atvēra savu muti un izdzēra upi, ko pūķis bija izšļācis no savas mutes. 17 Tad pūķis, sadusmots par sievieti, devās projām, lai sāktu karu ar tiem pārējiem no viņas dzimuma, kas ievēro Dieva baušļus un tur Jēzus liecību. 18 Un tas nostājās jūras malā.
1 Pie debesīm parādījās liela zīme: sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags. 2 Tā bija grūta un brēca dzemdēšanas sāpēs un mokās. 3 Vēl cita zīme parādījās pie debesīm: redzi, liels pūķis, ugunīgi sarkans; tam bija septiņas galvas un desmit ragi, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. 4 Viņa aste noslaucīja trešo daļu zvaigžņu no debesīm un nometa tās uz zemi. Pūķis stāvēja sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, lai aprītu viņas bērnu, kad viņa būs dzemdējusi. 5 Viņai piedzima bērns, dēls, kam bija ganīt visas tautas ar dzelzs zizli; un viņas bērns tika aizrauts pie Dieva un pie Viņa troņa. 6 Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas. 7 Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. 8 Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. 9 Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. 10 Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: "Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. 11 Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei. 12 Tādēļ priecājieties, debesis un kas tur mājo! Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis." 13 Pūķis, redzēdams, ka tas nomests zemes virsū, sāka vajāt sievu, kas bija dzemdējusi puisēnu. 14 Sievai tika doti divi lielā ērgļa spārni, lai tā varētu lidot tuksnesī savā vietā, kur viņas dzīvība, prom no čūskas acīm, tiek uzturēta laiku un laikus un puslaiku. 15 Un čūska izlaida no savas mutes ūdeni kā upi sievai pakaļ, lai to aizpludinātu. 16 Bet zeme nāca sievai palīgā, atvērdama savu muti un aprīdama no pūķa mutes izlaisto upi. 17 Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu. 18 Un viņš nostājās uz jūras krasta.
