Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!
1 Dāvida psalms.
Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas mani tiesā,
karo ar tiem, kas karo pret mani!
2 Cieši tver bruņas un vairogu,
celies palīgā man!
3 Cel šķēpu un pīķi pret maniem vajātājiem,
teic manai dvēselei: esmu tavs glābiņš!
4 Kauns un paļas tiem, kas manu dzīvību meklē!
Lai bēg un mulst kaunā, kas man perina ļaunu!
5 Lai tie top kā pelavas vējā,
Kunga eņģelis lai tos dzen!
6 Lai to ceļš ir tumšs un slidens,
Kunga eņģelis lai tos trenc!
7 Bez iemesla tie man liek tīklu pār bedri,
bez iemesla rok, lai nokautu mani!
8 Lai negaidot nāk pār tiem iznīcība
un tīkls, ko lika, lai pašus tver,
lai iznīcība tur viņus ierauj –
9 tad mana dvēsele gavilēs Kungā,
līksma, ka viņš glābis!
10 Visi mani kauli sauc: Kungs, kurš vēl kā tu
paglābj nabagu no stiprāka rokas
un nabaga cietēju no laupītāja!
11 Ceļas netaisni liecinieki –
ko nezinu, to man prasa,
12 tie atmaksā man labu ar ļaunu –
tie iztukšo manu dvēseli!
13 Bet es – kad tie sirga, es tērpos maisu,
gavēdams sevi vārdzināju,
savu lūgšanu nesu pie sirds,
14 kā par tuvāko, kā par savu brāli,
kā māti apraudot, es staigāju,
sērās tērpies, noliektu galvu!
15 Bet, kad es klupu, tie līksmojās pulkā,
pret mani pulcējās pat neģēļi, ko nepazinu,
plosīja un nelikās mierā,
16 ar neģēļiem un iztapoņām
tie trina zobus pret mani.
17 Kungs, cik ilgi vēl tu noskatīsies?
Glāb manu dvēseli no viņu draudiem,
manu vienīgo – glāb no lauvām!
18 Es godāšu tevi varenā sapulcē,
ļaužu pulkā es slavēšu tevi!
19 Lai nesmej par mani slepenie naidnieki,
kas aplam nīst mani, lai nemiedz aci!
20 Ne mieru tie runā!
Pret lēnprātīgiem viltus nodomus kaļ!
21 Tie pleš pret mani muti,
tie saka: ā, re! Mēs jau zinājām! –
22 Tu to redzēji, Kungs, –
neklusē, Kungs, neesi tālu no manis!
23 Celies jel, mosties, spried man tiesu,
mans Dievs un mans Kungs, ved manu prāvu!
24 Lem man pēc savas taisnības Kungs, mans Dievs,
neļauj tiem līksmot par mani!
25 Neļauj tiem teikt savā sirdī: ā! Gards! –
Neļauj tiem teikt: mēs aprijām viņu! –
26 Kauns un misēklis visiem,
kas par manu nelaimi smej!
Kaunā un negodā tie lai tērpjas,
kas dižojas pret mani!
27 Lai līksmo un gavilē, kas vēl man taisnību,
kas vienmēr saka: liels ir Kungs,
viņam tīk, ka kalpam labi! –
28 Tad mana mēle teiks tavu taisnību,
visu dienu tā teiks tavu slavu.
Satver vairogu un bruņas, ak, Kungs!
1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, karo ar tiem, kas ar mani karo! 2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man! 3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei:"Es esmu tavs palīgs!" 4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu! 5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad Tā Kunga eņģelis viņus izklīdina! 6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad Tā Kunga eņģelis viņus vajā, 7 jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei. 8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē. 9 Tad mana sirds priecāsies par To Kungu un līksmos par Viņa palīdzību. 10 Visi mani locekļi sacīs: "Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa." 11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu. 12 Viņi man atmaksā labu ar ļaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu! 13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem 14 kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs. 15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kurus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt. 16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus. 17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām! 18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu. 19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami, 20 jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni. 21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: "Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!" 22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis! 23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu! 24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani! 25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: "Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!" 26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani! 27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: "Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!" 28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
