1 Rāma atbilde novērš naidu,
bet nikna runa saceļ dusmas.
2 Gudro mēle lolo zinības,
bet muļķu mute izšļāc tik muļķību.
3 It visur Kunga acis –
tās pamana ļaunu un labu.
4 Dziedinoša mēle – dzīvības koks,
bet, kad uz tās divkosība, tā salauž garu.
5 Muļķis ņirdz, kad tēvs šo pamāca,
kas klausa pārmācību, tas gudrs!
6 Taisnajam namā daudz mantas,
bet ļaundara guvums izput.
7 Gudro lūpas bārsta zināšanu,
bet muļķu sirdis viļas.
8 Ļaundaru upuris Kungam riebj,
taisno lūgšana viņam tīk.
9 Riebj Kungam ļaundara gaitas,
kas dzenas pēc taisnības, to viņš mīl.
10 Bargi tiks mācīts, kas noiet no ceļa,
kas nīst pārmācību, tas mirs.
11 Šeols un pazušana Kunga priekšā –
vēl jo vairāk cilvēkbērnu sirdis!
12 Netīk mēdītājam, ka šo pārmāca, –
nespers ne soli gudrajam tuvu!
13 Līksma sirds dara vaigu gaišu,
sirdssāpes salauž garu.
14 Saprātīga sirds meklē zināšanu,
bet muļķu mutes ganās muļķībā.
15 Nabagam grūti diendienā,
bet līksms prāts – mūžīgas dzīres!
16 Labāk mazums, bijājot Kungu,
ne liela manta ar sirdēstiem.
17 Labāk dārzāju bļoda, kad mīlestība klāt,
nekā barots vērsis, kad naids līdzi.
18 Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu,
kas gauss dusmās, tas noklusina ķildu.
19 Sliņķim ceļā ērkšķu žogs,
bet taisnīgam bruģēta taka.
20 Gudrs dēls tēva prieks,
muļķis par kaunu savai mātei!
21 Muļķība bezprāša prieks,
sapratējs staigā taisnus ceļus.
22 Sabrūk nodomi, kad padoma trūkst,
kam pulka padomnieku, tam nodomi piepildās.
23 Prieks pašam, ka mute prot atbildēt,
un vārds īstā reizē – cik tas labs!
24 Dzīvības taka ved gudro augšup,
ka šis glābjas no šeola apakšā!
25 Lepnā namu Kungs noplēš,
bet atraitnes laukmalas viņš nosargā.
26 Riebj Kungam ļaunas domas,
bet laipni vārdi ir šķīsti.
27 Kas grābtin grābj, pats noposta savu namu,
kas vairās dāvanu, tas dzīvos!
28 Taisnais apdomā, iekams atbild,
bet ļaundaru mute šļāc ļaunu.
29 Tālu Kungs no ļaundariem,
bet taisno lūgšanas viņš dzird.
30 Sprigans skatiens priecē sirdi,
laba vēsts spirdzina kaulus.
31 Kas klausās, kad dzīve pamāca,
tas mitīs starp gudrajiem.
32 Kas atstumj pamācību – atmet pats sevi,
kas pieņem pārmācību – gūst prātu.
33 Kunga bijība māca gudrībā –
papriekš pazemība, tad gods!
1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. 2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet ģeķu mute izverd ģeķību. 3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. 4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. 5 Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet, kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs. 6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. 7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet ģeķa sirds nebūt tāda nav. 8 Bezdievju upuris Tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama. 9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. 10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa, bet, kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst. 11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti Tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! 12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem. 13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. 14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. 15 Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu. 16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. 17 Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu. 18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. 19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. 20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns. 21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa. 22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās. 23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds - cik tas ir vērtīgs! 24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā. 25 Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. 26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi Tā Kunga acīs ir negantība, bet sirdsšķīstie runā uz Viņu laipnīgi. 27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet, kas ienīst uzpirkšanas dāvanas, tas dzīvos. 28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. 29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. 30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus. 31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem. 32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā. 33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.
