1 Gudrs dēls klausās tēva pamācību,
bet mēdītājs neklausa bārienu.
2 Cik mute prot izrunāt, tik tai laba –
bet viltvāržiem tīk vien varmācība.
3 Kas valda muti, tas nosargā savu dzīvību,
kas plāta lūpas, tam posts.
4 Sliņķis alkst, taču neko nedabū,
bet veicīgais – tas sāts.
5 Taisnais nīst melu darbus –
ko ļaundaris dara, tas smird un derdz.
6 Taisnība sargā to, kura ceļš taisns,
bet ļaundari saliec grēks.
7 Cits izliekas bagāts, bet viņam – nekā,
cits izliekas nabags, bet viņam – daudz mantas.
8 Cits savu dzīvību ar mantu izpērk,
bet tukšiniekam nenākas dzirdēt draudu.
9 Taisno gaisma spulgo,
bet ļaundaru spīgulis dziest.
10 Tik no lepnības ceļas ķildas –
kas ieklausās padomā, tam gudrība.
11 Kam žigla manta, tam rūk,
kas ar roku uzlasa, tam aug.
12 Ja cerība sebo, tad sirds sirgst –
kā dzīvības koks ir vēlme, kas piepildās.
13 Kas nievā vārdu, tas iet bojā,
kas bausli bijā, tam top dots.
14 Gudro mācība dzīvības avots –
lai izbēgtu no nāves slazdiem.
15 Gudrs prāts tiks atzīts,
bet viltvāržu ceļam gala neredz.
16 Gudrinieks visu dara ar zināšanu,
bet muļķis tik izrāda savu muļķību.
17 Ļauns sūtnis nodara postu,
uzticams vēstnesis – izdziedē.
18 Tam trūkums un negods, kas atmet pamācību, –
kas pieņem pārmācību, taps godāts.
19 Piepildīta vēlme dvēselei salda –
bet muļķim grūti atturēties no ļauna.
20 Kas staigā ar gudrajiem, tas top gudrs,
kas turas ar muļķiem, tas izput.
21 Grēkdarus vajā ļaunums,
bet taisnajiem top atmaksāts ar labu.
22 Labais atstāj mantojumu bērnu bērniem,
bet grēkdara mantojums tiek aiztaupīts taisnajam.
23 Uzplēsts lauks paēdina trūcīgo,
bet zūd pārticība, kad nav taisnības.
24 Kas taupa rīksti, nīst savu dēlu –
kas mīl, laikus to pārmāca.
25 Taisnajam maizes līdz sātam,
bet ļaundara vēders tukšs.
1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. 2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji domā tikai par noziedzībām. 3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties. 4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. 5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi. 6 Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā. 7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību. 8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. 9 Taisnīgo gaisma priecē, bet bezdievīgo gaismeklis dziest. 10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. 11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. 12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. 13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. 14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem. 15 Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. 16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību. 17 Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs. 18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā. 19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļauna muļķiem šķiet lielākā negudrība. 20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet, kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi. 21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu. 22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem. 23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā. 24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. 25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinājumu savā dvēselē, bet ļaundara vēderam nekad nav gana.
