Līdzība par sējēju
(Mt 13:1–9Lk 8:4–8)1 Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā. 2 Viņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja: 3 “Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.” 9 Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Mt 13:10–17Lk 8:9–10)10 Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām. 11 Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās, 12 lai
tie skatīdamies skatās, bet neredz
un klausīdamies klausās, bet nesaprot,
lai tie neatgriežas un tiem netiek piedots. ”
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mt 13:18–23Lk 8:11–15)13 Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības? 14 Sējējs sēj vārdu. 15 Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, tikko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu. 16 Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, tikko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem, 17 bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt apgrēkojas. 18 Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird, 19 bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. 20 Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus – cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits simtkārtīgus.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Lk 8:16–18)21 Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī? 22 Jo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. 23 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” 24 Un viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un vēl pieliks klāt. 25 Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
Līdzība par zemē sēto sēklu
26 Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē 27 un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana. 28 Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu. 29 Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32Lk 13:18–19)30 Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam? 31 Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes, 32 bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”
Viņš runāja līdzībās
(Mt 13:34–35)33 Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties. 34 Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.
Jēzus apsauc vētru
(Mt 8:23–27Lk 8:22–25)35 Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.” 36 Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja. 37 Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. 38 Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?” 39 Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. 40 Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?” 41 Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
1 Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Viņš bija uz jūras, un visi ļaudis stāvēja jūras malā. 2 Un Viņš tiem daudz mācīja līdzībās un Savā mācībā uz tiem sacīja: 3 "Klausaities: raugi, sējējs izgāja sēt. 4 Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. 6 Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes. 7 Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. 8 Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi." 9 Un Viņš sacīja: "Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird." 10 Un, kad Viņš bija viens pats, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie Viņa, Viņam vaicāja par līdzībām. 11 Un Viņš uz tiem sacīja: "Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās, 12 ka tie redzēdami redz un nenomana un dzirdēdami dzird un nesaprot, ka tie neatgriežas un neiegūst piedošanu." 13 Un Viņš uz tiem saka: "Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības? 14 Sējējs sēj vārdu. 15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu. 16 Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. 17 Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas. 18 Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird, 19 un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. 20 Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus." 21 Un Viņš uz tiem sacīja: "Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? 22 Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. 23 Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird." 24 Un Viņš tiem sacīja: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt. 25 Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir." 26 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē 27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. 28 Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. 29 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt." 30 Un Viņš sacīja: "Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? 31 Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, 32 un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt." 33 Un daudzās tādās līdzībās Viņš uz tiem vārdu runāja, tā ka tie to varēja klausīties. 34 Bet bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izskaidroja. 35 Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: "Pārcelsimies uz viņu malu." 36 Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. 37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. 38 Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?" 39 Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: "Klusu, mierā!" Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. 40 Un Viņš uz tiem sacīja: "Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?" 41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: "Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?"
