Norādījumi priesteriem par upurēšanu
1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Pavēli Āronam un viņa dēliem: šī ir sadedzināmā upura kārtība. Sadedzināmais upuris lai paliek altāra pavardā visu nakti līdz rītam, un altārī lai kvēl uguns. 3 Priesteris lai apvelk linu drānas, lai uzvelk linu īsbikses uz miesas un izgrābj pelnus no tā, ko sadedzināmā upura uguns ir aprijusi uz altāra, un izber tos blakus altārim. 4 Tad lai viņš novelk drānas, uzvelk citas un iznes pelnus ārpus nometnes uz šķīstu vietu. 5 Uguns altārī lai kvēl un neapdziest, priesteris lai katru rītu dedzina tur malku, sakārto uz tās sadedzināmo upuri un kvēpina virs tā miera upura taukus. 6 Uguns vienmēr lai kvēl uz altāra, lai tā neapdziest.
7 Šis ir likums par labības dāvanu. Lai Ārona dēli pienes to Kungam altāra priekšā. 8 Lai ņem sauju labāko labības dāvanas miltu ar eļļu un vīraku, kas pār labības dāvanu, un kvēpina uz altāra par tīkamu smaržu, par piemiņas daļu Kungam. 9 Atlikumu lai ēd Ārons un viņa dēli – neraudzētu lai to ēd svētā vietā, lai ēd to Saiešanas telts pagalmā. 10 Lai to necep ar raugu! Es tiem esmu devis daļu no dedzināmajiem upuriem – tas ir svētumu svētums tāpat kā grēku upuris un vainas upuris. 11 Ikviens Ārona dēls lai ēd to, šis ir mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm par Kunga dedzināmajiem upuriem – katrs, kas tiem pieskaras, top svēts!”
12 Un Kungs sacīja Mozum: 13 “Šī ir upurvelte, kas Āronam un viņa dēliem jāpienes tajā dienā, kad tie tiks svaidīti, – katru reizi desmito daļu ēfas labāko miltu par labības dāvanu, pusi rītā un pusi vakarā. 14 Lai to taisa uz plāts, iejautu eļļā, lai labības dāvanu cep, sadala gabalos un pienes par tīkamu smaržu Kungam. 15 Lai to dara svaidīts priesteris, kas pēc viņa nāks no viņa dēliem. Tas ir mūžīgs likums – tā visa jākvēpina Kungam. 16 Katra priestera labības dāvana lai tiek kvēpināta pilnīgi visa – to lai neēd!”
17 Un Kungs sacīja Mozum: 18 “Saki Āronam un viņa dēliem: šis ir likums par grēku upuri. Grēku upuri lai kauj Kunga priekšā tajā vietā, kur kauj sadedzināmo upuri, – tas ir svētumu svētums! 19 Priesteris, kas to upurē par grēkiem, lai ēd to svētā vietā, lai tas tiek ēsts Saiešanas telts pagalmā. 20 Katrs, kas pieskaras tā gaļai, top svēts, bet, ja uz drānām uzšļakstās asinis, uzšļakstītais tev jānomazgā svētā vietā. 21 Māla trauku, kur tas vārīts, lai sadauza, bet, ja tas vārīts vara traukā, lai to izberž un izskalo ar ūdeni. 22 Ikviens priesteris lai ēd to – tas ir svētumu svētums! 23 Bet nevienu grēku upuri, kura asinis ir nestas uz Saiešanas telti, lai veiktu izlīgumu par grēku svētvietā, nedrīkst ēst – to lai sadedzina ugunī!
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta. 3 Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās. 4 Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā. 5 Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris, un uz tā jāaizdedzina pateicības upura tauki. 6 Ugunij ir jādeg uz altāra pastāvīgi, tā lai nenodziest. 7 Šī ir ēdamā upura likumīgā kārtība: Ārona dēli lai to pienes Tā Kunga priekšā pie altāra. 8 Un viņi lai paņem pilnu sauju no ēdamā upura kviešu miltiem un no eļļas, un visu vīraku, kas tiek likts uz ēdamā upura, un to lai aizdedzina uz altāra par patīkamu smaržu, par piemiņu Tā Kunga priekšā. 9 Bet pārpalikumu lai apēd Ārons un viņa dēli; kā neraudzētas maizes lai to ēd svētā vietā, viņi to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. 10 Lai netiek cepta raudzēta maize, viņu tiesu Es tiem esmu devis no saviem uguns upuriem; tas ir augsti svēts itin kā grēku upuris un kā vainas izpirkšanas upuris. 11 Ikviens vīrs no Ārona cilts lai ēd; tas lai ir mūžīgs likums viņu cilšu ciltīm par Tā Kunga uguns upuriem; ikviens, kas tiem pieskaras, lai top svēts." 12 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 13 "Šis ir Ārona un viņa dēlu upuris, ko tie pienes Tam Kungam viņu svētīšanas dienā: desmitā daļa ēfas smalku kviešu miltu pastāvīgam ēdamam upurim, viena tā daļa rītā, bet otra - vakarā. 14 Uz pannas eļļā tas jāsataisa, iejavā tev tas jāpienes, ēdamā upura saceptos smalkos gabalus upurējot Tam Kungam par patīkamu smaržu. 15 Tam, kas no viņa dēliem viņa vietā top svaidīts par priesteri, tas jādara. Tas lai ir mūžīgs likums: tas ir viss jāsadedzina Tam Kungam, 16 jo ikviens priestera ēdamais upuris ir pilnīgi jāsadedzina, tas nav ēdams." 17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 18 "Runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: šī ir grēku upura likumīgā kārtība: vietā, kur dedzināmais upuris tiek nokauts Tā Kunga priekšā, ir jānokauj arī grēku upuris, jo tas ir augsti svēts. 19 Priesteris, kas mēdz šo upuri pienest, lai to ēd svētā vietā, viņš to lai ēd Saiešanas telts pagalmā. 20 Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un, ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā. 21 Un katrs pods, kurā upuris ir vārīts, ir jāsalauž gabalos, bet, ja tas ir vara trauks, tad tas ir jāizplaucē un beržot jādabū spīdīgs un jāizskalo ar ūdeni. 22 Ikviens priesteru kārtas vīrs var to ēst; tas ir augsti svēts. 23 Bet katrs grēku upuris, no kura asinīm ir jau ienests Saiešanas teltī, lai izdarītu salīdzināšanu svētajā vietā, nav ēdams, bet tas ir ugunī jāsadedzina.
