Par solījumiem un veltījumiem
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kāds ar zvērestu ir apsolīts Kungam, lai dod Kungam pēc tava vērtējuma. 3 Tavs vērtējums lai ir šāds: par vīru no divdesmit līdz sešdesmit gadiem – piecdesmit šekeļu sudraba pēc svētvietas šekeļa. 4 Ja tā ir sieva, tavs vērtējums lai ir trīsdesmit šekeļi. 5 Ja tas ir kāds no piecu līdz divdesmit gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – divdesmit šekeļi, par sievu – desmit šekeļi. 6 Ja tas ir kāds no viena mēneša līdz piecu gadu vecumam, lai tavs vērtējums ir šāds: par vīru – pieci šekeļi sudraba, un sievas vērtējums lai ir trīs šekeļi sudraba. 7 Ja tam ir sešdesmit gadi un vairāk: ja tas ir vīrs, tad tavs vērtējums lai ir piecpadsmit šekeļi, ja sieva – desmit šekeļi. 8 Ja kāds ir par nabagu, lai maksātu pēc tava vērtējuma, tad lai to ved pie priestera, lai viņu novērtē priesteris pēc tā, cik liela ir zvērējušā rocība, – tā lai vērtē priesteris.
9 Ja lopu velta par upuri Kungam, tad tas viss ir Kungam svēts. 10 Lai viņš nemaina to pret citu, lai nemaina labu pret sliktu vai sliktu pret labu, bet, ja viņš tomēr ir apmainījis lopu pret lopu, tad gan pirmais, gan tas, pret ko viņš to apmainījis, ir svēts. 11 Ja lops ir nešķīsts un nav pienesams par upuri Kungam, tad lai lopu ved pie priestera. 12 Un lai priesteris to novērtē – vai labs vai slikts; kā tu, priesteri, to vērtēsi, tā būs. 13 Bet, ja viņš to grib izpirkt, tad lai pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu.
14 Ja kāds velta savu māju Kungam par svētumu, tad priesteris lai novērtē, vai tā ir laba vai slikta; kā priesteris novērtē, tā lai ir. 15 Ja tas, kas veltījis, grib savu māju izpirkt, tad lai pieliek klāt tās vērtībai vēl piekto daļu sudrabā, un tā ir viņa.
16 Ja kāds velta Kungam lauku, kas tam pieder, tad lai tavs vērtējums ir pēc tā, cik apsēts – par vienu omeru kviešu sējuma piecdesmit šekeļi sudraba. 17 Ja viņš velta savu lauku pirms jubilejas gada, lai tā cena ir pēc tava vērtējuma. 18 Bet, ja viņš velta savu lauku pēc jubilejas gada, tad priesteris lai aprēķina pēc gadiem, kas atlikuši līdz jubilejas gadam, un lai samazina vērtējumu. 19 Ja tas, kas veltījis, grib savu lauku izpirkt, lai viņš pieliek klāt tā vērtībai piekto daļu sudrabā, un tas ir viņa. 20 Bet, ja viņš lauku neizpērk vai pārdod lauku kādam citam, tad lai tas vairs netiek izpirkts nekad. 21 Kad lauks tiek atlaists jubilejas gadā, tas ir svēts Kungam, – šis lauks ir upurēts un tiek par īpašumu priesterim.
22 Ja kāds velta Kungam lauku, ko nopircis, kas nav bijis viņa paša īpašums, 23 tad priesteris lai aprēķina tā vērtību līdz jubilejas gadam un lai tas maksā pilnu vērtību – tad tas ir svēts Kungam. 24 Jubilejas gadā lai lauku atdod atpakaļ tam, no kā viņš to nopirka, kam tas bija zemes īpašums. 25 Viss, ko tu vērtē, lai ir svētvietas šekeļos – šekelis ir divdesmit geras.
26 Taču pirmdzimtos, kas no lopiem kā pirmdzimtie pienākas Kungam, neviens lai nevelta – ne vērsi, ne aunu, jo tie tāpat pienākas Kungam. 27 Ja lops ir nešķīsts, tad viņš lai to atpērk pēc tava vērtējuma un vēl pieliek tam piekto daļu vērtības, bet, ja tas netiek atpirkts, tad lai to pārdod pēc tava vērtējuma. 28 Taču neviena velte, ko kāds Kungam velta no visa, kas tam pieder, – vai cilvēku, vai lopu, vai lauku, kas īpašumā, nevar ne pārdot, ne izpirkt – viss, kas veltīts, ir svētumu svētums Kungam. 29 Tas no cilvēkiem, kurš nodots iznīcības lāstam, nav izpērkams, tas lai mirtin mirst.
30 Desmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam! 31 Ja kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu! 32 Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes, – desmito daļu lai svēta Kungam! 33 Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts – tas nevar tikt izpirkts.”
34 Šie ir baušļi, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Sīnaja kalnā.
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds dod solījumu, zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder Tam Kungam pēc tava novērtējuma. 3 Un tavs vērtējums vīram starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai ir piecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara. 4 Bet, ja tā ir sieva, tad tavs novērtējums lai ir trīsdesmit seķeļi. 5 Bet, ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīru divdesmit seķeļi, bet par sievu desmit seķeļi. 6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meiteni trīs sudraba seķeļi. 7 Bet, ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīru ir piecdesmit seķeļi, bet, ja tā ir sieva, tad desmit seķeļi. 8 Bet, ja tas nav spējīgs tik daudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē. 9 Bet, ja kaut ko no liellopiem var kā upuri pievest Tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots Tam Kungam, ir svēts. 10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāizmaina - labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet, ja lops pret lopu ir mītin iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir Tam Kungam svēti. 11 Bet, ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko Tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera. 12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un, kā priesteris to novērtē, tā lai paliek. 13 Bet, ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma. 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder. 16 Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt Tam Kungam, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt - piecdesmit sudraba seķeļu. 17 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma. 18 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma. 19 Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder. 20 Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams. 21 Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums Tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu. 22 Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis Tam Kungam, 23 tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī Tam Kungam. 24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu. 25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras. 26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder Tam Kungam, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder Tam Kungam. 27 Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma. 28 Bet, kas ir novēlēts Tam Kungam par sevišķu īpašumu - vai kāds cilvēks vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, - to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir augsti svēts Tam Kungam. 29 Neko, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst. 30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta. 31 Bet, ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pielikt piekto daļu. 32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem Tam Kungam. 33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, tos iemainot, lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet, ja apmaina, tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tā vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt." 34 Tie ir baušļi, ko Tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
