Āhāna grēks
1 Bet Israēla dēli noziedzās – aiztika iznīcībai nolādēto. Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts, ņēma no iznīcībai nolādētā, un tad Kunga dusmas iedegās pret Israēla dēliem. 2 Jozua no Jērikas sūtīja vīrus uz Aju, kas pie Bēt-Āvenas, austrumos no Bēteles, un viņiem teica: “Dodieties izlūkot to zemi!” Un vīri devās izlūkot Aju. 3 Tie atgriezās pie Jozuas un teica viņam: “Visa tauta turp lai nedodas – lai turp dodas divi trīs tūkstoši vīru un uzbrūk Ajai. Neliec turp steigt visai tautai, jo tur ir maz ļaužu.” 4 Tad kādi divi trīs tūkstoši vīru no tautas devās uz turieni, un tiem nācās no Ajas vīriem bēgt. 5 Ajas vīri nokāva trīsdesmit sešus no tiem un dzinās pakaļ līdz pat Šebarīmas vārtiem, un vēl kāva tos nogāzē. Tad ļaudīm pamira sirdis – tās kļuva kā ūdens! 6 Jozua saplēsa savas drānas un līdz pašam vakaram gulēja uz sava vaiga pie zemes Kunga derības šķirsta priekšā – viņš un Israēla vecajie – un tie kaisīja sev pīšļus uz galvas. 7 Un Jozua teica: “Ak, Kungs Dievs! Kāpēc tu šai tautai liki pāriet Jardānu – vai lai atdotu mūs amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē!? Kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jardānas! 8 Ak, Kungs! Ko lai es saku pēc tam, kad Israēls pagriezis muguru saviem ienaidniekiem?! 9 Tagad to uzzinās kanaānieši un visi šīs zemes iemītnieki, tie ielenks mūs un iznīdēs mūsu vārdu no zemes virsas, un ko tad tu darīsi sava varenā vārda labā?!”
10 Un Kungs teica Jozuam: “Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga pie zemes? 11 Israēls ir grēkojis! Tie ir pārkāpuši manu derību, ko es tiem pavēlēju, – ņēmuši mantas, kas nodotas iznīcības lāstam, zaguši un krāpuši, nolikuši tās starp savām mantām! 12 Tādēļ Israēla dēli nevarēja stāties pretī saviem ienaidniekiem. Tiem nācās pagriezt muguru saviem ienaidniekiem, jo nu tie paši ir nolādēti iznīcībai! Es vairs nebūšu kopā ar jums, kamēr jūs neiznīcināsiet lāstam lemto, kas jūsu vidū! 13 Celies! Svētī ļaudis un saki: svētieties rītdienai, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: kamēr vien pie kāda no Israēla ļaudīm ir iznīcības lāstam lemtais, tikmēr jums nepastāvēt pret savu ienaidnieku – kamēr nebūs aizvākts iznīcības lāstam lemtais! 14 Tad nu nāciet rīt pēc savām ciltīm – tā cilts, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, un tā dzimta, ko Kungs rādīs, lai nāk pēc saviem namiem, un tas nams, ko Kungs rādīs, lai nāk pa vienam vīram! 15 Tas, kurš būs ņēmis iznīcības lāstam lemto, lai tiek sadedzināts ugunī kopā ar visu, kas tam pieder, jo tas pārkāpis Kunga derību un darījis kaunu Israēlam!”
16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nākt pēc ciltīm, un tika norādīts uz Jūdas cilti. 17 Un viņš lika nākt Jūdas cilts dzimtām, un tika norādīta zerahiešu dzimta, un viņš lika nākt zerahiešu dzimtai pa vienam vīram, un tika norādīts Zabdī. 18 Tad viņš lika, lai viņa nams nāk pa vienam vīram, un tika norādīts Āhāns, Karmī dēls, Zabdī dēls, Zeraha dēls, no Jūdas cilts. 19 Un Jozua teica Āhānam: “Mans dēls, pagodini jel Kungu, Israēla Dievu, teic viņam pateicību un stāsti man, ko esi izdarījis, – neslēp man neko!” 20 Un Āhāns atbildēja Jozuam: “Tiešām, es esmu grēkojis pret Israēla Dievu, redzi, ko es izdarīju – 21 kad ieraudzīju mūsu laupījumā labu Šināras mēteli un divus simtus šekeļu sudraba, un zelta plāksni piecdesmit šekeļu svarā, tad es tos iekāroju un paņēmu, redzi, tie ir ierakti zemē manā teltī, sudrabs ir apakšā!”
22 Tad Jozua sūtīja vēstnešus, tie skrēja uz telti, un redzi – tas viss bija paslēpts teltī un sudrabs apakšā! 23 Viņi to paņēma no telts, aiznesa Jozuam un visiem Israēla dēliem un izlika Kunga priekšā. 24 Tad Jozua ņēma Āhānu, Zeraha dēlu, sudrabu, mēteli, zelta plāksni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti un visu, kas viņam bija, – tur bija klāt viss Israēls, – un tie aizveda viņu uz Āhoras ieleju. 25 Tad Jozua teica: “Kādēļ tu mums atnesi nelaimi?! Šodien Kungs nesīs nelaimi tev!” Tad viss Israēls meta viņam ar akmeņiem – tie viņus sadedzināja ugunī, tie viņus nomētāja akmeņiem! 26 Un pāri tiem uzbēra lielu akmeņu kaudzi, tā tur ir līdz šai dienai – tad Kungs novērsa savu dusmu kvēli. Tādēļ to vietu nosauca par Āhoras ieleju, un tā to sauc līdz šai dienai.
1 Bet Israēla bērni pieskārās pie tā, kas ar lāstu bija nolemts iznīcībai, jo Ahans, Karmija dēls, bet tas Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts, bija paņēmis no aizliegtā. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēla bērniem. 2 Un Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju, kas ir Bet-Avenas tuvumā austrumos no Bēteles, un tiem sacīja: "Ejiet augšup un izlūkojiet zemi." 3 Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un tie atgriezās pie Jozuas un viņam sacīja: "Lai visa tauta nedodas uz turieni, bet lai noiet kādi divi vai trīs tūkstoši vīru, kuru pietiktu, lai Aju ieņemtu, bet lai netiek apgrūtināta visa tauta, jo Ajā ļaužu nav daudz." 4 Tad turp arī devās tikai kādi trīs tūkstoši vīru no visas tautas, bet tie metās bēgt Ajas vīru priekšā. 5 Un Ajas vīri nogalināja no šiem vīriem kādus trīsdesmit sešus vīrus un vajāja pārējos no vārtiem līdz akmeņlauztuvēm, un vēl daļu tie sakāva pie pakalnes. Tad tautas sirds izkusa un kļuva kā ūdens. 6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga Tā Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām. 7 Un Jozua sacīja: "Ak, Kungs, mans Dievs! Kāpēc Tu esi licis šai tautai celties pāri Jordānai? Vai ar nodomu, lai mūs nodotu amoriešu rokās? Lai tie mūs iznīcinātu? Ak, kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jordānas! 8 Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru? 9 Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?" 10 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga? 11 Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem. 12 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto. 13 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus. 14 Tāpēc ierodieties rītu agri, pēc savām ciltīm; un tā cilts, uz kuru Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, bet tā dzimta, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savu tēvu namiem, bet tie tēvu nami, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa vienam vīram. 15 Un, kurš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ ka viņš ir lauzis Tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā." 16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm, un norādījums krita uz Jūdas cilti. 17 Un, kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika apzīmēta Zeraha dzimta, un, kad viņš lika tuvoties Zeraha dzimtai, tēvu namam pēc tēvu nama, tad norādīts tika Zabdija tēvu nams. 18 Un, kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika ar norādījumu apzīmēts Ahans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts. 19 Tad Jozua sacīja Ahanam: "Mans dēls, dod godu Tam Kungam, Israēla Dievam, un dod Viņam slavu, un saki man, ko tu esi izdarījis, bet neslēp manā priekšā itin neko." 20 Tad Ahans Jozuam atbildēja un sacīja: "Tiešām, es esmu grēkojis Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. Un redzi, kādu pārkāpumu es esmu izdarījis. 21 Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu apmetni un divi simti sudraba seķeļu, un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs apakšā zem tām." 22 Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un redzi, tiešām viņa teltī bija paslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā. 23 Un tie tos paņēma no telts vidus un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika Tā Kunga priekšā. 24 Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu, kā arī to sudrabu, apmetni, zelta kausējuma stieni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti, itin visu, kas tam piederēja, un tos visus noveda Ahoras ielejā. 25 Un Jozua tad sacīja: "Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē." Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus. 26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju .
