Ēlīhu slavina Dieva darbus pie cilvēkiem
1 Un Ēlīhu runāja vēl, sacīdams:
2 “Pagaidi brīdi, ka bilstu tev –
jo Dievam vēl ir vārdi!
3 Notālēm savu domu sākšu,
atzīšu – taisnība manam Radītājam!
4 Paties, manos vārdos nav melu,
viszinīgs vīrs tavā priekšā!
5 Redzi, Dievs ir dižens,
bet viņš neatstumj –
dižens viņš savā sirdsspēkā!
6 Ļaundarus viņš neatstāj dzīvus,
bet nabagiem tiesu dod.
7 Neatrauj skatienu no taisnajiem,
ar ķēniņiem tronī sēdina tos,
uz mūžiem tos paaugstina.
8 Bet, ja tie saistīti važām,
ja tie posta pinekļos tverti,
9 viņš tiem parāda viņu darbus
un vainas – ka viņi dižojušies!
10 Viņš pamācībai atver to ausis,
sauc novērsties no nelietības.
11 Ja tie uzklausa un viņam kalpo,
labi beidzas to dienas
un līksmībā paiet to gadi.
12 Ja nepaklausa, no šķēpa tie krīt
un iznīkst pat neapjēguši.
13 Bezgožu sirdis dusmas tur,
tie pat nebrēc, kad viņš tos sien,
14 to dvēseles jaunībā mirst,
dzīve tiem īsa kā tempļa prostitūtām .
15 Ciest likdams, viņš cietēju glābj,
spaidos Dievs tiem atdara ausis.
16 Tevi viņš izvilktu no moku rīkles
plašumā, kur spaidu nav!
Tavs galds būtu taukuma pilns!
17 Bet tu kā ļaundaris tiesāties nāc,
tiesa un spriedums nāks pār tevi!
18 Lai dusmas nedara tevi par ņirgu –
pat par ķīlu tu neizpirksies!
19 Vai tavi brēcieni līdzēs bēdās,
kaut tu nopūlies ar visu spēku?
20 Neilgojies tās nakts,
kad tautas celsies no savas vietas!
21 Sargies pievērsties netaisnībai –
tāpēc jau tu ciešanu pārbaudīts!
22 Redzi, augsts ir Dievs savā spēkā,
kas vēl tāds skolotājs kā viņš?
23 Kas rādīs viņam, kur viņa ceļš,
kas sacīs: tu dari netaisnību! –
24 Atceries cildināt viņa darbus,
ko visi cilvēki apdzied, –
25 visi ļaudis tos redzējuši,
pa gabalu cilvēks noskatās tajos!
26 Redzi, Dievs ir liels –
mums to neizdibināt,
viņa gadu skaits nav izzināms.
27 Viņš salasa ūdens lāses,
lietu smidzina no savas miglas,
28 no padebešiem tas lās,
pil pār ļaužu pūļiem.
29 Paties, kas apjēgs, kā mākoņi plešas,
kā pērkoni dārd viņa teltī?
30 Redzi, savus zibšņus viņš šķiež
un jūras dzīles viņš aizklāj.
31 Tā viņš tiesā tautas,
iztiku dod papilnam.
32 Savām plaukstām viņš zibšņus sedz
un pavēl tiem, kur spert.
33 Pērkona dārdi par viņu vēstī,
ganāmpulki jūt, ka viņš nāk.
1 Un Ēlihus turpināja un sacīja: 2 "Pacieties vēl mazu brīdi, lai es tevi pamācu, jo man jautājumā par Dievu vēl vairāk kas sakāms. 3 Es gribu ar savām plašajām zināšanām jautājumu aptvert plašāk, lai palīdzētu savam Radītājam gūt taisnību, 4 jo, tiešām, mana runa nav aplama: tavā priekšā ir vīrs, kam netrūkst zināšanu un atziņu. 5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens Savā sirdsspēkā. 6 Viņš neatstāj dzīvu bezdievīgo, un Viņš piešķirs taisnību arī apspiestajiem. 7 Viņš neatrauj Savu acu skatu no taisnā, un ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti. 8 Bet, kad viņi iesaistīti važās un guļ gūstā ieslēgti siekstās, 9 tad Viņš ar to ceļ viņiem acu priekšā viņu pašu rīcību un arī viņu pārkāpumus, ka tie sevi bija iecerējuši pārāk varenus; 10 un tā Viņš atdara viņu ausis brīdinājumiem un atgādina viņiem atrauties no ļaunā. 11 Ja nu tagad tie Viņam klausa un pakļaujas, tad viņi savas mūža dienas noved labā galā, 12 bet, ja tie neklausa, tad tie iet bojā pēkšņā nāvē un nomirst bez īstas atziņas. 13 Tad nu tādi, kuriem ir bezgodīga sirdsprāta domas, iedegas dusmās un nesauc pēc glābēja, kaut gan Viņš pats viņus sasējis važās. 14 Tad viņu dvēsele mirst jau zēnu gados, un viņu mūžs beidzas kā netikliem vīriem. 15 Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām. 16 Viņš arī tevi cenšas izraut no bēdu rīkles plašumā, kur nav bēdu, un tavs galds būs pilns ar tauku, bagātīgu uzturu. 17 Bet, ja tu esi pilnīgi pakļāvies bezdievīgo spriešanas veidam, tad tiesa un sods ķers tevi pašu. 18 Lai dusmu uguns tevi nepavedina uz zaimiem, un izpirkšanas maksa lai tevi nemaldina! 19 Bet vai tava saukšana pēc palīga tevi atsvabinās no nomāktības un grūtā stāvokļa, tāpat kā visi tavi ārkārtīgo piepūļu paņēmieni? 20 Neilgojies pēc tās nakts, kas kādreiz spiež citas tautas atstāt savas dzīves vietas! 21 Piesargies, ka tu nepieslienies kādam ļaunam darījumam, jo tas tev vairāk patīk nekā pacietība. 22 Redzi, varens ir Dievs, un lielas lietas Viņš veic ar Savu spēku; kas ir tāds lietpratējs kā Viņš? 23 Kas Viņu gan pamācījis, kādu gaitu iet, un kas jebkad ir varējis Viņam teikt: Tu esi darījis nepareizi? 24 Piemini, tev ir jāteic Viņa roku darbs, kas ir tāds, ka cilvēki to dziesmās daudzina! 25 Ikviens cilvēks to uzlūko ar izbrīnu, un taču mirstīgais spēj to ieraudzīt tikai no tālienes. 26 Redzi, Dievs ir pārmērīgi dižens mūsu atziņai, un mēs neapjaušam Viņa gadu skaitu. 27 Viņš liek pacelties no jūras augšup ūdens pilieniem, lai tie no tvaikiem, kurus Viņš rada, atkal kā lietus pilētu lejup, 28 kā ir pilni visi mākoņi un kam tie liek nolīt pār visu ļaužu daudzumu. 29 Un kas var izdibināt, kā mākoņi izplešas plašumā, un pērkona dārdus no Viņa paša telts? 30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un liek tiem slīdēt pār vistumšāko jūras dzelmju plašumiem, 31 jo tā Viņš soda tautas un reizē dod arī pārpilnām barību. 32 Abas rokas Viņš ietērpis mirdzošos liesmainos zibeņos un raida tos pretī uzbrucējam. 33 Viņa pērkona dārdi vēstī Viņa kā varas nesēja tuvošanos, kas liek Savām dusmām darboties pret ļaunumu.
