Par gudrību un atziņu
1 Ir vietas, kur sudrabu rod,
kur zeltu tīra no sārņiem,
2 dzelzi no pīšļiem rok
un iežus pārkausē varā.
3 Cilvēks tumsai robežas sprauž,
izlodā malu malas,
iežus, kas tumsībā un nāves ēnā,
4 raktuves lauž, kur ļaužu nav,
kur nav minusi kāja, –
šūpojas virvēs, kur neviena nav!
5 Zeme, no kuras maize nāk,
apakšā ugunīs mutuļo,
6 zemes akmeņos safīri gul,
zelta smiltis ir tur.
7 Ērglis nezina taku turp,
nemana tos vanaga acs,
8 nemīņā tos lepnības dēli ,
nestaigā pār tiem lauva.
9 Pie krama liek cilvēks roku
un izceļ ar saknēm kalnus,
10 klintīs tas gultnes izcērt,
visus dārgumus redz tā acs.
11 Straumes nosien, lai neasaro,
apslēpto iznes gaismā!
12 Bet gudrība – kur to rast?
Un saprašana – kur tā mīt?
13 Nezin cilvēks ceļu pie tās,
nevar to rast dzīvo zemē.
14 Dzīle saka: manī tās nav!
Un dzelme saka: nav pie manis!
15 Nevar to atsvērt tīrā zeltā,
sudrabā nevar atmērīt,
16 par Ofīra kalumiem to nedabūt,
nedz dārgiem oniksiem un safīriem,
17 nestāv tai līdzās ne zelts, ne stikls,
nevar to iemīt pret zelta trauku.
18 Koraļļi, kristāls – kas piemin tos? –
par pērlēm gudrība vērtīgāka!
19 Nestāv tai līdzās pat Kūšas topāzi,
pat tīrā zeltā nevar to vērtēt!
20 Gudrība – no kurienes tā,
un saprašana – kur tā mīt?
21 Tā noslēpta visu dzīvo acīm,
no debesu putniem noglabāta.
22 Bezdibenis un nāve saka:
tik dzirdējuši esam par to!
23 Dievs saprot ceļu pie tās,
viņš vien zina tās vietu,
24 jo viņš līdz zemes malai redz,
skata visu, kas apakš debess!
25 Kad viņš vējam piešķīra svaru
un ūdenim nolika mēru,
26 kad viņš lietum likumu lēma
un ceļu pērkona dārdiem,
27 tad viņš skatīja to un pasludināja,
iedibināja to un pārbaudīja
28 un sacīja cilvēkam:
redzi, bijāt Kungu ir gudrība,
un vairīties ļauna ir saprašana!”
1 Tiešām, sudrabam ir savas atradnes, kur to rok, un zeltam sava vieta, kur to skalo. 2 Dzelzi rok no zemes, un vara iezi pārkausē tīrā varā. 3 Tumsai cilvēks nospraudis beigas, un līdz galējiem dziļumiem cilvēks meklē akmeņus, tumsas un nakts apslēptus. 4 Viņš izlauzis ceļu turp, kur neviens nedzīvo un kur neviena kāja neved; tur viņi karājas un šūpojas virvēs tālu no cilvēkiem. 5 Un zeme, tā pati, no kuras izaug zaļā labība, tagad tiek savos pamatos apgriezta otrādi kā uguns laikmetā. 6 Iežos ir safīri, un zemes putekļos ir zelta graudi. 7 Teku uz turieni nepazīst ērglis, tā apslēpta arī vērīgā vanaga acij. 8 Lepnie zvēri neizmanto šo ceļu, un arī jauns lauva neiet pa to. 9 Tikai cilvēks pieliek savu roku cietajiem iežiem un apgāž kalnus - no pašiem to pamatiem. 10 Klintīs viņš izcērt ejas, un visādi dārgumi atklājas viņa acij. 11 Viņš aizver apakšzemes ūdens dzīslas, lai no tām nekas neraso un nesūcas cauri, un tā izceļ gaismā apslēptās bagātības. 12 Bet gudrība - kur to atrod, un kur mājo atziņa? 13 Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē. 14 Un jūras dzelme saka: manī tās nav, - un jūras viļņi runā: ar mums kopā tā nedzīvo. 15 Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams. 16 To nevar iegūt ne par Ofīras smalko zeltu, nedz arī pret vērtīgiem oniksiem un safīriem. 17 To nevar salīdzināt ne ar zeltu, nedz ar spīdošiem akmeņiem, to nevar iemainīt pret augstvērtīga zelta izstrādājumiem. 18 Par pērlēm un kristālu nav ko runāt, jo iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm. 19 To nevar pielīdzināt Etiopijas dzeltenajam topāzam, un tā nav pārdodama par vistīrāko zeltu. 20 Bet gudrība - no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa? 21 Tā ir apslēpta katra dzīva radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta. 22 Elles un nāves dziļumi saka par to: tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm. 23 Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu, 24 jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm. 25 Kad Viņš reiz deva vējam sparu un kad Viņš lika noteiktu mēru ūdeņiem, 26 kad Viņš deva Savus likumus lietum un ierādīja ceļu pērkonam un zibeņiem, 27 tad Viņš to redzēja, iedarbināja to, nodibināja tās pamatus, attīstīja, izdibināja un arī izpētīja to. 28 Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: redzi, bijība Tā Kunga priekšā - tā ir gudrība, un vairīties no ļauna - tā ir atzīšana!"
