Dziedināšana pie Bētzatas dīķa
1 Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. 2 Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir peldvieta, kuru ebrejiski sauc Bētzata, ar piecām kolonādēm. 3 Tajās gulēja daudz neveselu, aklu, tizlu, izkaltušu. 5 Tur bija kāds vīrs, kurš bija nevesels jau trīsdesmit astoņus gadus. 6 Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?” 7 Slimais viņam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kurš mani ienestu ūdenī, kad tas tiek sakustināts, bet, kamēr es tur nokļūstu pats, cits nokāpj pirms manis.” 8 Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” 9 Un tūdaļ šis cilvēks kļuva vesels un ņēma savu gultu un staigāja; bet todien bija sabats. 10 Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, tu nedrīksti nest savu gultu!” 11 Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, man teica: ņem savu gultu un staigā!” 12 Tie viņam jautāja: “Kurš ir tas cilvēks, kas tev teica: ņem un staigā?” 13 Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija. 14 Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” 15 Tad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu. 16 Un jūdi sāka Jēzu vajāt, tādēļ ka viņš to bija darījis sabatā. 17 Bet viņš tos uzrunāja: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.” 18 Nu vēl vairāk jūdi meklēja viņu nonāvēt, tādēļ ka viņš ne tikvien neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.
Cilvēka Dēlam dotā vara
19 Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls. 20 Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem, tā ka jūs brīnīsieties. 21 Tāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, arī Dēls atdzīvina, kurus grib. 22 Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, 23 lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, tie negodā Tēvu, kas viņu sūtījis. 24 Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā. 25 Patiesi, patiesi es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos. 26 Tāpat kā Tēvam ir dzīvība sevī pašā, viņš devis arī Dēlam, lai tam būtu dzīvība sevī pašā. 27 Viņš tam devis varu arī tiesāt, tādēļ ka tas ir Cilvēka Dēls. 28 Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi 29 un izies ārā: tie, kas darījuši labu, – celsies augšām dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, – notiesāšanai. 30 Es nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.
Liecības par Jēzu
31 Ja es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa, 32 ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa. 33 Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību. 34 Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti. 35 Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā. 36 Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, – šie paši darbi, ko es daru, – liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs. 37 Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši, 38 un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis. 39 Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani! 40 Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība. 41 Es nepieņemu godu no cilvēkiem, 42 bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības. 43 Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet. 44 Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat? 45 Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat. 46 Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis. 47 Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”
1 Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. 2 Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. 3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. 4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība. 5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. 6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?" 7 Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā." 8 Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!" 9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats. 10 Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: "Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest." 11 Bet viņš tiem atbildēja: "Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā." 12 Tie jautāja viņam: "Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?" 13 Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā. 14 Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks." 15 Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka Tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus. 16 Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka Viņš to bija darījis sabatā. 17 Bet Viņš tiem atbildēja: "Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos." 18 Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam. 19 Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat, 20 jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities. 21 Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib. 22 Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, 23 lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis. 24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. 25 Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos. 26 Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī. 27 Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls. 28 Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi 29 un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam. 30 Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis. 31 Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad Mana liecība nav pareiza. 32 Ir cits, kas liecina par Mani, un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par Mani, ir pareiza. 33 Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību. 34 Tomēr Es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti. 35 Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā. 36 Bet Man ir lielāka liecība nekā Jāņa: tie darbi, ko Tēvs Man ir devis, lai Es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko Es daru, liecina par Mani, ka Tēvs Mani ir sūtījis. 37 Un Tēvs, kas Mani ir sūtījis, pats ir liecību devis par Mani. Bet jūs Viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši, 38 un Viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat Tam, ko Viņš sūtījis. 39 Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! 40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību. 41 No cilvēkiem Es godu nepieņemu. 42 Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos. 43 Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit. 44 Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva? 45 Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību. 46 Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. 47 Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?"
