Israēla atkrišana
1 Un pār mani nāca Kunga vārds: 2 “Ej un sauc, lai Jeruzālemē dzird: tā saka Kungs:
es atceros tavu jaunības uzticību,
tavu līgavas mīlestību,
kā tu gāji man pakaļ pa tuksnesi –
pa zemi, kur nesēj.
3 Svēts Kungam Israēls,
viņa ražas pirmais auglis.
Visi, kas ēda no tā, uzņēmās vainu,
un ļaunums nāca pār tiem,”
saka Kungs.
4 Klausies Kunga vārdu, Jēkaba nams, jūs visas Israēla ciltis! 5 Tā saka Kungs:
“Kādu ļaunumu jūsu tēvi pie manis atrada,
ka tie aizgāja prom no manis
un devās tukšībai pakaļ,
paši kļūdami tukši?
6 Tie neteica: kur ir Kungs,
kas izveda mūs no Ēģiptes zemes,
kas veda mūs cauri tuksnesim,
cauri kailatnei un saplaisājušai zemei,
cauri izkaltušai un nāves ēnotai zemei,
cauri zemei, kuru cilvēkam nešķērsot,
kur tam nekad neapmesties!
7 Es jūs novedu dārzu zemē,
lai jūs ēstu tās augļus un labumus,
bet atnākuši jūs apgānījāt manu zemi,
manu īpašumu jūs padarījāt par preteklību.
8 Priesteri nevaicāja: kur ir Kungs?
Bauslības zinātāji mani nepazina,
tautas gani atkāpās no manis
un pravieši pravietoja Baalu,
staigāja pakaļ tam, kas neko nedod!
9 Tādēļ es vēl tiesāšos ar tevi,
saka Kungs,
un ar tavu dēlu dēliem
es tiesāšos!
10 Pārstaigājiet Kitīmas krastus
un raugiet,
uz Kēderu sūtiet,
cieši pārbaudiet, raugiet,
vai ir vēl kur tā,
11 ka tauta mij savus dievus
un tie pat nav dievi! –
bet mana tauta izmij savu godu
pret to, kas neko nedod.
12 Drebiet par to, debesis!
Lai pārņem jūs trīsas un posts!”
saka Kungs.
13 “Divus ļaunumus darīja mana tauta –
tā pameta mani, dzīvūdens avotu,
un izcirta sev akas,
cauras akas, kur neturas ūdens!
14 Vai Israēls ir vergs?
Vai nama kalps?
Kādēļ tas krita par laupījumu?
15 Pret viņu rēc lauvas,
tie ceļ savu balsi,
vērš viņa zemi postažā
un viņa pilsētas pelnos,
neviens tur vairs nedzīvo.
16 Memfisas un Tahpanhēsas dēli
noganījuši tavu pakausi.
17 Vai tu nenodarīji to sev pats?
Pameti savu Dievu Kungu tad,
kad viņš tevi veda pa ceļu!
18 Kādēļ tev tagad jāskrien uz Ēģipti
Nīlas ūdeni dzert
un uz Asīriju
dzert no Eifrātas?
19 Tevi pārmācīs tavs ļaunums,
un tava novēršanās tevi sodīs –
zinies un redzi, cik ļauni un rūgti
ir pamest Kungu, savu Dievu,”
saka Kungs, Pulku Kungs.
Israēla elkdievība ir maucība
20 “Es sen jau salauzu tavu jūgu
un sarāvu tavas saites,
un tu teici: es nevergošu!
Nu uz katra augstāka paugura
un zem katra zaļoksna koka
tu maukojot lokies!
21 Es tevi stādīju kā izcilu vīnakoku,
kā pilnu un īstu sēklu!
Kā tu varēji pārvērsties
par svešzemju vīnastāda kroplajām stīgām?
22 Kaut ar sāli tu mazgātos
un ar sārmu berztos,
tava grēka traips paliks manā priekšā,”
saka Kungs Dievs.
23 “Kā tu vari teikt:
es neaptraipījos,
neskrēju pakaļ baāliem?! –
Skati savu taku ielejā,
zinies, ko darīji!
Tu skrej krustu šķērsu
kā kaisla kamieļmāte,
24 tu esi kā savvaļas ēzeļmāte,
kas pie tuksneša radusi,
savā kārībā osta vēju –
kas to riestā var remdināt?
To sameklēt pūļu nevajag,
kad meklēsies, to atradīs!
25 Sargi savas kājas no basuma
un rīkli no slāpēm!
Bet tu saki: nē! Velti!
Es mīlu svešos un sekošu tiem! –
26 Kā pieķertam zaglim jākaunas Israēlam:
ķēniņiem, augstmaņiem, priesteriem, praviešiem,
27 kuri kokam saka: mans tēvs! –
un akmenim: tu mani dzemdināji! –
Tie pagriezuši man muguru,
seju tie novērsuši,
bet, kad tiem iet ļauni,
tie saka: celies un glāb mūs! –
28 Kur ir dievi, ko tu sev darināji?
Lai tie ceļas, ja ļaunā brīdī var līdzēt!
Cik tev pilsētu, Jūda,
tik tev dievu!
29 Kādēļ jūs kurnat pret mani?
Jūs visi esat dumpojuši pret mani,”
saka Kungs.
30 “Velti es esmu sitis jūsu dēlus –
manu pērienu tie nav ņēmuši vērā.
Jūsu pašu zobens
kā plēsīgs lauva
aprija jūsu praviešus.
31 Jūsu paaudze lai raugās
uz Kunga vārdu!
Vai es biju Israēlam kā tuksnesis,
kā tumsas zeme?
Kādēļ mana tauta saka:
mēs esam brīvi!
Mēs vairs neiesim pie tevis! –
32 Vai meitene aizmirst savas rotas
un līgava savu jostu?
Vairs neizskaitīt dienas,
kopš mana tauta aizmirsusi mani.
33 Cik viegli tu atrodi mīlu!
Savas takas tu pieradinājis pie ļauna!
34 Pie tavu drānu malām atrod
nabagu un nevainīgu asinis –
tos tu nepieķēri, tiem laužoties iekšā!
Un pat tad tu vēl
35 saki: man vainas nav!
Patiesi, lai viņa dusmas iet nost no manis! –
Tiešām, es tiesāšu tevi par to,
ka tu teici: es negrēkoju! –
36 Kādēļ tik viegli tu ej citu ceļu?
Apkaunos Ēģipte tevi tāpat,
kā Asīrija apkaunoja.
37 Arī no turienes tu aiziesi,
matus plēšot, –
Kungs ir atmetis tos,
kam tu uzticējies,
ar viņiem tev laba nebūs!”
1 Tad atkal nāca pār mani Tā Kunga vārds: 2 "Ej un kliedz Jeruzālemei ausīs: tā saka Tas Kungs: Es atceros tevi, kad tu vēl plauki jaunības košumā un degi līgavas mīlestībā un sekoji Man tuksnesī, posta zemē. 3 Jo Israēls toreiz bija veltīts Tam Kungam, tie bija Viņa augļu pirmaji; visi, kas no viņa gribēja ko paņemt sev, noziedzās, ļaunums nāca pār tiem," saka Tas Kungs. 4 Klausaities Tā Kunga vārdu, Jēkaba nams un visas Israēla nama ciltis! 5 Tā saka Tas Kungs: "Vai tad jūsu tēvi atrada kādu netaisnību Manī, ka tie atkrita no Manis, sekoja beznozīmīgiem elkiem un kļuva tukši? 6 Tie neprasīja: kur ir Tas Kungs, kas mūs izveda no Ēģiptes zemes, kas mūs izvadīja tuksnesī cauri tukšai, klajai un aizu pārklātai zemei, cauri tumsai un sausumam, cauri zemei, kur nestaigā neviens ceļinieks un kur neviens arī nedzīvo? 7 Kad Es jūs ievedu auglīgajā zemē, lai jūs baudītu tās augļus un labumus, tad jūs ienācāt un padarījāt nešķīstu Manu zemi, sagandējāt to un pārvērtāt Manu īpašumu par riebuma pilnu vietu! 8 Priesteri neprasīja: kur ir Tas Kungs? Bauslības sargi Mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no Manis, pravieši sludināja Baala vārdā un sekoja elkiem, kas taču nevar palīdzēt. 9 Tādēļ Es vēl iešu ar jums tiesā un ar jūsu bērnu bērniem, saka Tas Kungs, 10 brauciet uz kitejiešu krastiem un pārliecinieties; sūtiet uz Kedaru, izziniet sīki un pārbaudiet, vai tas jebkad ir kur noticis, 11 ka kāda tauta būtu mainījusi savus dievus - un tie nav pat dievi! Bet Mana tauta ir pārmainījusi savu vareno Dievu pret bezspēcīgiem elkiem! 12 Šausminieties par to, debesis, un drebiet un sastingstiet izbrīnā!" saka Tas Kungs. 13 "Jo Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni! 14 Vai tad Israēls ir vergs vai īpašnieka mājā dzimis dzimtcilvēks? Kādēļ tad viņš ir pamests izlaupīšanai? 15 Lauvas rūc pret viņu, tie paceļ savu balsi un posta viņa zemi, viņa pilsētas ir nodedzinātas; tur neviens vairs nedzīvo. 16 Arī Nofas un Tapanhes ēģiptiešu ļaudis ir noganījuši tavu pakausi. 17 Vai tu nedari to pats sev, jo tu atstāj To Kungu, savu Dievu, un pie tam katru reizi tai laikā, kad Viņš gribēja tevi vadīt pa pareizo ceļu? 18 Un tagad - kādēļ tev jāskrien uz Ēģipti dzert Šihoras ūdeni; kādēļ tev jāskrien uz Asīriju, lai dzertu Eifratas upes ūdeni? 19 Tavs paša ļaunums tev kļuvis par nelaimi, un tava neuzticība ieved tevi sodā. Tādēļ tev jāatzīst un jāsaprot, cik ļauni un bēdīgi ir tas, ka tu esi atstājis To Kungu, savu Dievu, un ka tev nav vairs pret Mani bijības!" tā saka Dievs, Tas Kungs Cebaots. 20 "Jo no seniem laikiem tu esi kratījis nost savu jūgu un rāvis kopā savas saites un sacījis: es negribu tā pakļauts būt! - Nē, un tomēr uz visiem augstajiem pakalniem un zem visiem zaļajiem kokiem tu noliecies elku kalpībā kā netikle. 21 Un tomēr Es tevi dēstīju kā labu auglīgu zaru, īstu vīnakoku. Ak, kā tu esi pārvērties par svešu meža vīnakoka atvasi! 22 Jebšu tu mazgātos ar sārmu un lietotu ziepju vai cik daudz, tavs noziegums tomēr kā netīrumu traips paliks Manā priekšā!" saka Dievs Tas Kungs. 23 "Kā tu vari sacīt: es neesmu aptraipījusies, neesmu kalpojusi Baaliem? - Palūko tur ielejā, ko tu tur esi darījusi, tu kustīgā kamieļu māte, kas šurpu turpu skraida. 24 Un meža ēzeļu māte, kas apradusi ar tuksnesi, tvīkst kārībā. Kas var mazināt viņas dzimuma iekāres degsmi? Kas viņu meklē, tam nav tālu jāmeklē; viņas meklēšanās laikā tas viņu atradīs bez pūlēm. 25 Piesargi savas kājas, ka tu nepaliec bez kurpēm, un savu rīkli, ka tai nav jāmokās slāpēs! Bet tu saki: velti! Man patīk sveši mīļākie, un es tiem sekošu! 26 Kā zaglis, kad tas pienākts zādzībā, stāv nokaunējies, tā jākaunas Israēla namam, viņa ķēniņiem un dižkungiem, viņa priesteriem un praviešiem, 27 tiem, kas saka malkas gabalam: tu esi mans tēvs! - un akmenim: man tev jāpateicas par manu dzīvību! - Un Man tie pagriezuši muguru un ne vaigu. Bet, kad tiem uznāk nelaime, tad tie sauc: celies un palīdzi mums! 28 Kur tad ir tavi dievi, ko tu sev pats darināji? Lai tie ceļas, ja tie var tev palīdzēt vajadzības brīdī! Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu. 29 Kādēļ jūs sūdzaties par Mani? Jūs taču visi esat neuzticībā atkrituši no Manis!" saka Tas Kungs. 30 "Velti Es esmu sitis jūsu bērnus, tie manu pamācību nav pieņēmuši un nav nekā no tās mācījušies. Un zobens aprija jūsu praviešus kā plēsīgs lauva. 31 Ak jūs izvirtuļu cilts! Ņemiet jel vērā Tā Kunga vārdu! Vai tad Es esmu bijis Israēlam par tuksnesi vai par tumsas zemi? Kāpēc tad Mana tauta saka: mēs esam brīvi, mēs neatgriezīsimies vairs pie Tevis! 32 Vai tad jaunava aizmirst savu rotu un līgava savu grezno jostu? Bet Mana tauta ir Mani aizmirsusi jau kopš senām dienām! 33 Cik veikli tu proti iekārtoties, lai nodibinātu mīlas sakarus! Tādēļ tu savos ceļos esi pieradusi pat pie nozieguma. 34 Pat pie tavu drēbju vīlēm pielīp nabagu nenoziedzīgu ļaužu asinis, kurus tu nebūt neesi pārsteigusi tieši ielaušanās gadījumā. 35 Un tu tomēr saki: es esmu nevainīga! Viņa dusmas lai novēršas no manis! - Redzi, Es tevi saukšu pie atbildības tieši šo tavu vārdu dēļ, ka tu apgalvo: es neesmu grēkojusi! 36 Kādēļ tu tā steidzies mainīt savas valsts vadīšanas ceļus? Arī ar Ēģipti tu tāpat paliksi kaunā, kā tu paliki kaunā ar Asuru. 37 Arī no turienes tu aiziesi, rokas virs galvas sasizdama, jo Tas Kungs tos ir pametis, uz kuriem tu paļāvies, ar tiem tev nelaimēsies."
