Jeremija pats kā līdzība un pravietojums
1 Tad pār mani nāca Kunga vārds: 2 “Neņem sev sievu, un lai tev šajā vietā nav ne dēlu, ne meitu, 3 jo tā saka Kungs par dēliem un meitām, kas šai vietā ir dzimuši, un par viņu mātēm, kas tos dzemdējušas, un par viņu tēviem, kas tos šajā vietā dzemdinājuši: 4 no nāvīgām sērgām tie mirs, tos nedz apraks, nedz apglabās, tie būs kā mēsli uz zemes virsas, ar badu un zobenu tos piebeigs, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem!”
5 Jo tā saka Kungs: “Neej klaigātāju namā un neej raudāt un ciest tiem līdzi, jo es šai tautai atņēmu savu mieru, saka Kungs, žēlastību un apžēlošanu! 6 Šajā zemē nomirs gan lieli, gan mazi, tos ne apraks, ne apraudās, to dēļ sevi negraizīs un matus nost nedzīs! 7 Maizi kopā ar sērotāju neviens nelauzīs, lai viņu mierinātu mirušā dēļ, mierinājuma kausu tam nedos dzert viņa tēva un mātes dēļ! 8 Un dzīru namā tu neej, lai sēdētu kopā ar viņiem – ēstu un dzertu!” 9 Jo tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, šajā vietā vēl jūsu dienās un jūsu acu priekšā es apklusināšu līksmes un prieka balsi, līgavaiņa balsi un līgavas balsi!
10 Un, kad tu pastāstīsi šai tautai šo visu, viņi tev sacīs: kādēļ Kungs vērsās pret mums ar šo lielo ļaunumu? Kāda ir mūsu vaina, un kur mūsu grēks? Ar ko mēs esam grēkojuši pret Kungu, mūsu Dievu? – 11 Tad saki viņiem: tādēļ, ka jūsu tēvi mani atmeta, saka Kungs, sekoja citiem dieviem un tiem vergoja un klanījās, bet mani atmeta un manu bauslību neturēja! 12 Jo jūs darāt vairāk ļauna nekā jūsu tēvi, un, redzi, jūs katrs staigājat pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības, mani neklausīdami, 13 tādēļ es aiztriekšu jūs no šīs zemes uz zemi, ko nepazīstat nedz jūs, nedz jūsu tēvi, un tur jūs vergosiet citiem dieviem dienu un nakti, un es jums žēluma neparādīšu!
Dievs atjaunos Israēlu
(Jer 23:7–8)14 Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes! 15 Bet teiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis! Un es savedīšu tos atpakaļ viņu zemē, ko es devu to tēviem!
16 Redzi, es sūtu daudzus zvejniekus, saka Kungs, un tie nozvejos viņus. Pēc tam es sūtīšu daudzus medniekus, un tie medīs viņus no katra kalna, no katra paugura un klinšu plaisas! 17 Jo manas acis redz viņu ceļus, tie man nav apslēpti! Manām acīm nav apslēptas viņu vainas! 18 Vispirms es tiem divkārt atdarīšu viņu vainas un grēkus, jo manu zemi tie aptraipīja ar savu riebekļu līķiem un ar savām preteklībām piepildīja manu īpašumu!”
19 Kungs, mans stiprums, mans spēks,
mans patvērums ļaunā dienā,
pie tevis nāk tautas no zemes galiem un saka:
“Tiešām, melus mantoja mūsu tēvi,
tukšību, kas neko nedod!
20 Vai cilvēks var taisīt sev dievus?
Un tie pat nav dievi!”
21 “Redzi, tādēļ es lieku tiem zināt,
šoreiz es likšu tiem zināt,
kas ir mans spēks un varenība,
un tie zinās, ka
mans vārds ir Kungs!”
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Neņem sev sievu, lai tev nav ne dēlu, ne meitu šinī vietā!" 3 Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un tām meitām, kas piedzims šinī vietā, un par tām mātēm, kas tos dzemdēs, un par tiem tēviem, kas tos dzemdinās šinī zemē: 4 "Tie mirs ar nāvīgām un ciešanu pilnām kaitēm, un tos neapraudās un neapglabās, tie būs par mēsliem klajam laukam! Zobens un bads tos aprīs, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem laukā!" 5 Vēl Tas Kungs pavēlēja tā: "Neej sēru namā un nepiedalies sēru sanāksmēs, lai tiem parādītu līdzjūtību! Jo Es atrāvu šai tautai Savu mieru, Savu žēlastību un mīlestību, saka Tas Kungs. 6 Tā nomirs šai zemē lieli un mazi un netiks apglabāti, neviens tos neapraudās, un neviens viņu dēļ nesagraizīsies un nenocirps matus līdz ādai. 7 Arī nesniegs nevienam sēru maizi, lai to iepriecinātu mirušā dēļ. Nevienam nedos dzert sēru kausu iepriecinājumam viņa mirušā tēva vai mātes dēļ. 8 Neej namā, kur notiek dzīres, pie tiem sēdēt, ar tiem kopā ēst un dzert! 9 Jo tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: tik tiešām, šai vietā Es apklusināšu jūsu dienās jūsu acu priekšā visu skaļāko prieku un jautrību, visas līgavaiņa gaviles un visas līgavas dziesmas! 10 Kad tu pasludināsi šai tautai visus šos vārdus un tie tev jautās: kāpēc Tas Kungs draud mums ar šo lielo nelaimi, un kas ir mūsu noziegums? Un kur ir mūsu grēks, ar ko mēs esam apgrēkojušies pret To Kungu, mūsu Dievu? - 11 tad atbildi tu tiem: tāpēc, ka jūsu tēvi Mani atstājuši, saka Tas Kungs, un skrējuši pie citiem dieviem, tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un Manus baušļus nav turējuši. 12 Un jūs tāpat grēkojat un vēl vairāk kā jūsu tēvi; jūs staigājat ikviens pēc savas sirds nepakļāvības un Mani neklausāt. 13 Tādēļ Es jūs izraidīšu no šīs zemes tādā zemē, ko jūs nepazīstat un ko nepazina arī jūsu tēvi; tur jūs varat kalpot citiem dieviem dienām un naktīm, tādēļ ka Man pret jums vairs nav nekādas žēlastības! 14 Redzi, nāks dienas, tā saka Tas Kungs, kad nesacīs vairs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes! - 15 bet sacīs: tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas atveda Israēla bērnus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur Viņš tos bija izklīdinājis! - jo Es atvedīšu tos atkal viņu zemē, ko Es devu viņu tēviem. 16 Es sūtīšu daudz zvejnieku, saka Tas Kungs, tie tos ķers kā zivis; tad Es sūtīšu daudz mednieku, un tie viņus gūstīs pa visiem kalniem, pa visiem pakalniem un klinšu aizām, 17 jo Manas acis redz visus viņu ceļus, viņi Man nav apslēpti, un viņu noziegums nav apslēpts Manu acu priekšā. 18 Vispirms Es divkārtīgi tiem atmaksāšu par viņu noziegumu un grēku, tādēļ ka tie apgānījuši Manu zemi ar savu šausmīgo elka dievu līķiem un piepildījuši Mana mantojuma tiesu ar savām negantībām." 19 Ak, Kungs, mans spēks, mana stiprā pils un mans patvērums bēdās! Pie Tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: "Tiešām, tie ir tikai māņi, kas bija mūsu tēviem, nebūtnīgi, neīsti dievekļi, kas nevar palīdzēt! 20 Vai tad var cilvēks sev darināt dievus? Tie taču nav īsti dievi!" 21 "Tādēļ redzi, Es šoreiz tos vedīšu pie atziņas, Es tiem parādīšu Savu roku un Savu varu. Tad tie atzīs, ka Mans vārds ir: Tas Kungs."
