Kungs ir Ciānas gaisma un godība
1 “Celies un staro,
jo nāk tava gaisma,
Kunga godība pār tevi ataususi!
2 Redzi, krēsla apklāj zemi
un tumsa tautas,
bet pār tevi atausīs Kungs,
un viņa godību redzēs pār tevi!
3 Tautas nāks pie tavas gaismas
un ķēniņi – pie tava lēkta gaismas.
4 Lūkojies visapkārt un redzi:
tie visi pulcējas, tie nāk pie tevis –
tavi dēli no tālienes pārnāks,
un tavas meitas atnesīs uz rokām.
5 To ieraudzījis, tu starosi,
iedrebēsies un līksmos tev sirds,
jo pie tevis savedīs jūras dārgumus
un tautu bagātības nonāks pie tevis.
6 Tev būs kamieļu bariem vien,
kamielēni no Midjānas un Ēfas;
tad nāks no Šebas –
nesīs zeltu un vīraku,
slavēs Kungu un sludinās!
7 Pie tevis pulcēsies visas Kēderas avis,
Nebājotas auni tev kalpos –
man par tīksmi tos pienesīs uz mana altāra,
un savam krāšņajam namam es vēl krāšņumu došu!
8 Kas ir tie, kas aizskrien kā mākoņi
un kā dūjas gar logiem?
9 Uz mani cer salas,
un Taršīšas kuģi ies pirmie,
lai no tālienes pārvestu tavus dēlus
un ar tiem kopā viņu sudrabu un zeltu –
tava Dieva Kunga vārdam
un Israēla Svētajam,
jo viņš tevi daudzinājis!
10 Svešinieku dēli cels tavus mūrus,
un viņu ķēniņi tev kalpos –
jo es tevi situ savā niknumā,
bet ar prieku es tevi apžēlošu!
11 Tavi vārti vienmēr būs atvērti,
ne dienu, ne nakti tie netiks slēgti,
lai savestu pie tevis tautu bagātības
un viņu ķēniņus rindām vien.
12 Tā tauta un valsts,
kas tev nekalpos, ies bojā,
un tās tautas putēt izputēs!
13 Lebanona godība nāks pie tevis,
gan ciprese, gan priede, gan goba –
tas manas svētvietas krāšņumam,
savu kājsolu es pagodināšu!
14 Tavu apspiedēju dēli
pazemīgi dosies pie tevis,
visi, kas nievāja tevi,
zemosies tev pie kājām –
tevi sauks par Kunga pilsētu,
par Ciānu Israēla Svētajam!
15 Tādēļ ka tu biji aizmirsta un nīsta
un neviens negāja pie tevis,
es tevi darīšu par mūžīgu lepnumu,
par līksmi uz audžu audzēm!
16 Tu zīdīsi tautu pienu,
tu zīdīsi no ķēniņu krūts,
tu zināsi, ka es esmu Kungs,
tavs Glābējs un Izpircējs,
Jēkaba Varenais!
17 Vara vietā es došu zeltu,
dzelzs vietā es došu sudrabu,
koka vietā es došu varu
un akmens vietā – dzelzi!
Par tavu uzraugu es iecelšu mieru,
bet par tavu vagaru – taisnību!
18 Tavā zemē vairs nedzirdēs par varasdarbiem,
nedz par postu un sagrāvi tavās robežās –
savus mūrus tu dēvēsi par glābiņu
un savus vārtus par slavu!
19 Dienā tev nedos gaismu saule,
naktī tev nespīdēs mēness spožums –
tava mūžīgā gaisma būs Kungs
un Dievs – tavs krāšņums!
20 Tava saule vairs nerietēs,
un tavs mēness vairs nenokāps,
jo tava mūžīgā gaisma būs Kungs
un tavas sēru dienas būs garām!
21 Visi tavi ļaudis būs taisni mūžam,
manu stādu atvases iemantos zemi,
manu roku darbs, kam es dodu krāšņumu!
22 Mazākais kļūs par tūkstoti
un sīkākais – par varenu tautu!
Es, Kungs, īstā laikā to piepildīšu!”
1 Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. 2 Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. 3 Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi. 4 Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas. 5 Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī. 6 Kamieļu jūklis apklās tevi, jaunie kamieļi no Midiānas un Ēfas, visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīraku un teiks Tā Kunga slavu. 7 Visi Kedaras ganāmie pulki pulcēsies tevī, Nebajota auni būs tavā rīcībā, Man par patiku tos nesīs uz Mana altāra, un Es padarīšu Savu spožuma pilno namu vēl vairāk mirdzošu. 8 Kas tie tādi, kas skrien kā padebeši un lido kā baloži virzienā uz savām ligzdām? 9 Mani gaida jūras salas, un Taršišas kuģi iet pa priekšu, lai atvestu tavus bērnus no tālienes, tāpat viņu zeltu un sudrabu, kas domāts Tā Kunga, tava Dieva, Vārdam un Israēla Svētajam, jo Viņš tevi cēlis augstā godā. 10 Sveši ļaudis cels tavus mūrus, un viņu ķēniņi tev kalpos, jo Savās dusmās Es tevi gan situ, bet Savā labprātībā Es par tevi apžēlojos. 11 Tavi vārti būs vienmēr atvērti, tie dienu un nakti netiks aizslēgti, lai ielaistu tautu mantas un tautu ķēniņus, ko pie tevis atvedīs. 12 Jo visas tautas un valstis, kas tev negrib kalpot, ies bojā, un šīs tautas tiks pavisam iznīcinātas. 13 Libānas godība nāks pie tevis - ciprese, goba un pīnija visas kopā, lai pušķotu Mana svētuma vietu: Es pagodināšu to vietu, kur dus Manas kājas. 14 Tavu agrāko spaidītāju dēli nāks pazemīgi pie tevis, un visi tavi nopēlēji zemosies tev pie kājām un sauks tevi par Tā Kunga pilsētu, par Israēla Svētā Ciānu. 15 Tādēļ, kur tu biji atstāta un ienīsta un neviens tevi neapmeklēja, Es tevi izveidošu par mūžīgu greznumu, par prieku nākošām paaudzēm. 16 Un tu zīdīsi tautu pienu, tu mielosies pie ķēniņu krūtīm un atzīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba Varenais. 17 Vara vietā Es pagādāšu zeltu, dzelzs vietā sudrabu, koku vietā varu un akmeņu vietā dzelzi. Es darīšu mieru par tavu valdītāju un taisnību par tavu uzraugu. 18 Turpmāk nedzirdēs vairs tavā zemē par varmācību, par sagraušanu un postīšanu tavās robežās, bet tu sauksi savus mūrus par savu pestīšanu un savus vārtus par savu slavu. 19 Saule tev vairs nebūs par gaismu dienā un mēness par spīdekli naktī. Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma un tavs Dievs tavs brīnišķīgais greznums. 20 Tava saule vairs nenoies, un tavs mēness nezaudēs savu spožumu, jo Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma, un tavām skumju dienām būs gals. 21 Tad tava tauta sastāvēs tikai no taisnajiem; viņiem zeme mūžīgi piederēs kā Manam dēstījumam, kā Manu roku darbam Man par pagodinājumu. 22 Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.
