Israēla atkrišana ir kā vēja sēšana
1 Tev rags pie lūpām,
tu kā maitu lija pār Kunga namu –
tādēļ ka viņi pārkāpa manu derību
un pret manu bauslību noziedzās!
2 Uz mani tie brēca:
mans Dievs!
Mēs tevi pazīstam –
te Israēls!
3 Negribēja Israēls labu,
nu viņu vajā naidnieks!
4 Viņi ķēniņus ieceļ –
bet ne no manis,
dod amatus augstmaņiem,
bet es tos nepazīstu!
Savu sudrabu un zeltu
tie pārkaļ par elkiem,
nu paši tiks iznīdēti!
5 Atmests tavs teļš, Samarija,
kvēl manas dusmas pret tiem –
cik ilgi tie paliks nesodīti?!
6 Israēls – tas ir amatnieks, kas to taisījis,
un tas nav Dievs! –
skaidās būs Samarijas teļš!
7 Vēju tie sēj,
un vētru tie pļaus,
labība nav sadīgusi,
milti tur neiznāks;
varbūt ja iznāks,
tad sveši tos aprīs!
8 Aprīts Israēls,
tagad tas starp tautām
kā netīkams trauks!
9 Jo viņi uz Asīriju dodas,
kā ēzeļi klaiņā –
Efraims sev mīlniekus nolīdzis!
10 Kaut arī tie nolīgst sev tautas,
es viņus sapulcināšu,
tad tiem ies mazumā
gan ķēniņi, gan augstmaņi!
11 Efraims gan cēla altārus,
bet tie viņam bija par grēku –
altārus, kur grēkot!
12 Es viņam rakstīju milzum daudz likumu,
bet tie viņam sveši!
13 Man pienesamos upurus tie kauj,
gaļu tie aprij,
bet Kungs tos negrib!
Tagad viņš atcerēsies to vainas
un piemeklēs viņu grēkus,
un tie atgriezīsies Ēģiptē!
14 Aizmirsa Israēls savu Radītāju un cēla pilis,
un Jūda tik cēla nocietinātas pilsētas –
bet es uzsūtīšu uguni viņa pilsētām,
un tā aprīs to nocietinājumus!
1 Liec bazūni pie mutes! Un sauc ar skaļu balsi kā sargs: kā ērglis ienaidnieks metas uz Tā Kunga namu, - jo viņi pārkāpuši Manu derību un atstājušies no Maniem baušļiem. 2 Tad viņi nāks un sauks Man pretī: Tu esi mūsu Dievs, mēs, israēlieši, pazīstam Tevi! 3 Israēls ir atmetis to, kas labs; tāpēc ienaidnieks viņus vajās. 4 Viņi ieceļ ķēniņus, bet bez Manis, viņi izrauga vadoņus, bet Es to nedrīkstu zināt. No sava sudraba un zelta viņi darina elka tēlus vienīgi tāpēc, lai tie drīz atkal tiktu iznīcināti. 5 Es noraidu un neieredzu tavu teļa tēlu, Samarija! Manas dusmas ir iedegušās pret viņiem. Cik ilgi viņi vēl priecāsies nesodīti? 6 Jo šis teļš ir nācis no Israēla, amatnieks to ir darinājis, un tas nevar būt Dievs; tāpēc Tas Kungs sagraus pīšļos šo Samarijas teļa tēlu. 7 Jo viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu, nedz miltu, un, ja arī kāds mazums rastos, tad to aprīs svešinieki. 8 Israēls jau tagad top saēsts; jau tagad ar israēliešiem citas tautas apietas kā ar bezvērtīgu trauku 9 par to, ka viņi skrien pie asīriešiem kā meža ēzelis savas iedomības apmātībā. Efraims ir pārdevis sevi mīļākiem. 10 Lai gan viņi ir pārdevuši sevi citām tautām, Es tomēr sapulcināšu viņus kopā; un viņi drīz izdēdēs zem valdnieku ķēniņa smagās nastas. 11 Jo Efraims ir uzcēlis daudz altāru apgrēcībai, un tie ir kļuvuši arī viņam pašam par apgrēcību. 12 Ja Es viņam arī tūkstošreiz uzrakstītu priekšā Manus baušļus, tomēr tie viņam paliktu sveši un šķistu kāda sveša mācība esam. 13 Kaut viņi arī daudz lopu kauj upuriem un ēd viņu gaļu, Tas Kungs tomēr netur labu prātu uz viņiem; Viņš tomēr pieminēs viņu noziegumus un sodīs viņu grēkus; lai tad viņi iet atpakaļ uz Ēģipti. 14 Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis; arī Jūda joprojām ierīko sev lielā skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es likšu ugunij uzliesmot viņu pilsētās, un tā aprīs viņu greznās ēkas!
