Dārija rīkojums
1 Tad ķēniņš Dārijs deva pavēli, un tika pārmeklēts Bābeles grāmatu nams, kurā glabāja dārgumus. 2 Ahmeta pilī Mēdijas pavalstī atrada kādu rulli, un tā rakstos bija rakstīts:
3 “Ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā ķēniņš Kīrs deva pavēli, ka Jeruzālemes Dieva nams jāuzceļ par vietu, kur upurēt, un jāatjauno tā pamati, lai tie ir sešdesmit elkoņu augsti un sešdesmit elkoņu plati. 4 Trīs rindas lielu akmeņu un viena rinda baļķu – izdevumus apmaksās ķēniņa nams. 5 Arī Dieva nama zelta un sudraba traukus, ko Nebūkadnecars paņēma no Jeruzālemes tempļa un aizveda uz Bābeli, lai ved atpakaļ uz Jeruzālemes templi un novieto savā vietā Dieva namā.
6 Tādēļ jūs, Viņpusupes pārvaldnieki Tatnaj, Šētar-Boznaj un jūsu biedri, kas esat no Viņpusupes, turieties pa gabalu un 7 nekavējiet Dieva nama darbus, lai jūdu pārvaldnieki un jūdu vecajie uzceļ Dieva namu savā vietā! 8 Un vēl es pavēlu to, kas jums jādara jūdu vecajiem: lai uzceltu Dieva namu, visi izdevumi, kas šiem vīriem rodas, jāmaksā no ķēniņa mantas, no Viņpusupes apgabala nodevām. Nekavējiet tos! 9 Visu, kas tiem vajadzīgs upuriem debesu Dievam, – jaunus vēršus, aunus vai jērus, kviešus, sāli, vīnu vai eļļu, kā noteikts Jeruzālemes priesteriem, lai dod tiem ik dienas, bez pārtraukuma. 10 Viņi lai pienes upurus debesu Dievam un lūdz par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību! 11 Un vēl es pavēlu, lai ikvienu, kurš šo rīkojumu sagroza, piesit pie baļķa, kas izrauts no viņa mājas, – lai pakar un tā namu lai padara par mēslu kaudzi! 12 Dievs, kura vārds tur mīt, lai gāž katru ķēniņu un tautu, kas grib sagrozīt šo pavēli un izpostīt Jeruzālemes Dieva namu! Es, Dārijs, esmu pavēlējis to darīt tieši tā!”
Tempļa pabeigšana un iesvētīšana
13 Tad Viņpusupes pārvaldnieks Tatnajs, Šētar-Boznajs un viņu biedri darīja tieši tā, kā ķēniņš Dārijs tiem bija pavēlējis. 14 Un Jūdas vecajie turpināja celt, un tiem veicās, kā pravieši Hagajs un Zeharja, Ido dēls, bija pravietojuši – viņi to cēla un pabeidza pēc Israēla Dieva pavēles un pēc Persijas ķēniņu Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles. 15 Namu pabeidza līdz adāra mēneša trešajai dienai, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā. 16 Tad Israēla dēli, priesteri, levīti un pārējie no gūsta pārnākušie priecīgi rīkoja svētkus Dieva namam. 17 Viņi veltīja Dieva namam simts vēršu, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžu visa Israēla upurim par grēkiem – pēc Israēla cilšu skaita. 18 Tie iecēla priesterus viņu kārtā un levītus viņu kārtā, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā rakstīts Mozus grāmatā.
Pashas svētki
(5Moz 16:1–8)19 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā no gūsta pārnākušie svinēja Pashas svētkus. 20 Tāpēc priesteri un levīti kopīgi šķīstījās – visi bija šķīsti! Viņi kāva Pashas jēru visiem no gūsta pārnākušajiem, saviem brāļiem priesteriem un sev. 21 No gūsta pārnākušie Israēla dēli ēda kopā ar visiem, kas bija nošķīrušies no tās zemes nešķīstajām tautām, lai meklētu Kungu, Israēla Dievu. 22 Viņi svinēja ar prieku Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Kungs bija viņus iepriecinājis un noskaņojis labvēlīgi pret viņiem Asīrijas ķēniņu, lai stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbos.
1 Tad ķēniņš Dārijs pavēlēja, un viņi meklēja Bābelē arhīva namā, kur rakstus uzglabāja. 2 Un Ekbatānā, pilī, kas ir Mēdijas apgabalā, atradās kāds rakstu tīstoklis, kurā bija ierakstīts tā: 3 "Ķēniņa Kīra pirmajā gadā ķēniņš Kīrs izdeva pavēli par Dieva namu Jeruzālemē: lai namu atjauno par vietu, kur nes kaujamos upurus kopā ar uguns upuriem. Lai uzceļ tā pamatus. Tā augstums lai ir sešdesmit olektis un platums arī sešdesmit olektis; 4 lai liek trīs kārtas četrskaldņu akmeņu un vienu kārtu koka baļķu; izdevumi sedzami no ķēniņa līdzekļiem. 5 Un arī Dieva nama zelta un sudraba piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeli, lai sūta atpakaļ un novieto Jeruzālemes Templī, katru savā vietā; tev tos būs nogādāt Dieva namā. 6 Tad nu, Tatnaj, Aiz-Eifratas pārvaldniek, Šetar-Bosnaj un jūsu biedri pavaldoņi, kas jūs dzīvojat Aiz-Eifratas novadā, turieties tālu no turienes! 7 Atļaujiet šī Dieva nama celšanas darbiem ritēt netraucēti, lai Jūdas pārvaldnieks un jūdu vecaji uzceļ šo Dieva namu no jauna tā vecajā vietā. 8 Arī par izmaksām, kas jums jāpiešķir jūdu vecajiem Dieva nama celšanas darbiem, noteicu, ka darbu izdevumi šiem vīriem pilnā apjomā un bez kavēšanās ir sedzami no ķēniņa nodevu ienākumiem Aiz-Eifratas novadā. 9 Un kas vēl citādi ir vajadzīgs: jauni vērši, auni, jēri dedzināmam upurim debesu Dievam, kvieši, sāls, vīns vai eļļa, lai to dod priesteriem Jeruzālemē katru dienu bez kāda atrāvuma, kā viņi to prasa, 10 lai viņi varētu nest patīkamas smaržas upurus debesu Dievam un lūgt par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību. 11 Manis izdota ir arī pavēle, ka ikkatram, kas kaut kā sagrozītu šo rīkojumu, no viņa paša mājas ir jāizlauž stabs un viņš pie tā jāpakar, bet viņa māja jāpadara par gruvešu kaudzi. 12 Un Dievs, kas Savam Vārdam tur joprojām liek dzīvot, lai nogāž katru ķēniņu un tautu, kas savu roku izstiepj, lai sagrozītu šo rīkojumu, lai izpostītu šo Dieva namu Jeruzālemē! Es, Dārijs, esmu izdevis šo pavēli; uz mata to tā lai izpilda!" 13 Tad Tatnajs, Aiz-Eifratas pārvaldnieks, un Šetar-Bosnajs un viņu biedri rīkojās uz mata tā, kā ķēniņš Dārijs bija pavēlējis. 14 Un jūdu vecaji cēla, un viņiem veicās, pēc praviešu Hagaja un Zaharjas, Ido dēla, pasludinājuma; tā viņi cēla un pabeidza, pēc Israēla Dieva pavēles un pēc persiešu ķēniņu - Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles; 15 un šis nams bija galā līdz ādāra mēneša trešajai dienai, proti, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā. 16 Un Israēla bērni, priesteri un levīti, un pārējie trimdinieki svinēja priecīgi šā Dieva nama iesvēti. 17 Viņi ziedoja šī Dieva nama iesvētei simts vēršus, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžus kā grēku upuri visa Israēla labā pēc Israēla cilšu skaita. 18 Un viņi iecēla priesterus viņu kārtās pēc viņu iedalījumiem un levītus pēc viņu sakārtojumiem, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā. 19 Un trimdinieki svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā, 20 jo priesteri un levīti bija šķīstījušies kā viens vīrs; visi viņi bija šķīsti. Un viņi kāva Pashā jēru visu trimdinieku labā, savu priesteru brāļu labā un paši sevis labā. 21 Un Israēla bērni, kas bija pārnākuši no trimdas, to ēda, un to ēda arī visi, kas bija atteikušies no tās zemes ļaužu nešķīstības, lai meklētu un godinātu To Kungu, Israēla Dievu. 22 Tad viņi priekā svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Tas Kungs bija viņus iepriecinājis un piegriezis Asīrijas ķēniņa sirdi viņiem, lai spēcīgi stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbam.
