Dievkalpošanas atjaunošana Jeruzāleme
1 Kad pienāca septītais mēnesis, Israēla dēli no savām pilsētām visi kā viens tika sapulcināti Jeruzālemē.
2 Tad cēlās Jozua, Jehocādāka dēls, ar saviem brāļiem priesteriem un Zerubābels, Šaltiēla dēls, ar saviem brāļiem un uzcēla altāri Israēla Dievam, lai upurētu sadedzināmo upuri, kā rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā. 3 Viņi uzcēla altāri vecajā vietā, jo baidījās no apkārtējo zemju tautām, un upurēja Kungam sadedzināmo upuri gan no rīta, gan vakarā. 4 Viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā bija noteikts, un dienu no dienas pienesa sadedzināmo upuri, kā katrai dienai bija noteikts. 5 Arī pēc tam turpināja pienest sadedzināmo upuri – jaunajos mēnešos un visos svētkos, kurus svētīja Kungam, un pienesa arī labprātīgos upurus Kungam. 6 Sadedzināmos upurus Kungam sāka pienest no septītā mēneša pirmās dienas, lai gan Kunga tempļa pamati vēl nebija likti. 7 Viņi deva naudu akmeņkaļiem un amatniekiem, ēdienu, dzērienu un eļļu sidoniešiem un tīriešiem, lai tie pa jūru uz Jafu vestu ciedru kokus, kā Persijas ķēniņš Kīrs bija pavēlējis.
Tempļa pamatu likšana
8 Otrajā gadā, kopš tie bija atgriezušies pie Dieva nama Jeruzālemē, gada otrajā mēnesī to sāka atjaunot Zerubābels, Šaltiēla dēls, un Jozua, Jehocādāka dēls, un arī viņu pārējie brāļi – priesteri, levīti un visi, kas no gūsta bija atgriezušies Jeruzālemē. Levītus, kuriem bija divdesmit gadu un vairāk, viņi iecēla par Kunga nama darbu uzraugiem. 9 Jūdas dēli bija kā viens vīrs – Jozua ar saviem dēliem un brāļiem, un Kadmiēls ar saviem dēliem – viņi uzraudzīja Kunga nama darbu veicējus, un to darīja arī levīti, Hēnādāda dēli, viņa dēli un brāļi. 10 Kad celtnieki lika Kunga nama pamatus, priesteri savos tērpos un ar taurēm, un levīti, Āsāfa dēli, ar cimbolēm, nostājās slavēt Kungu, kā bija norādījis Israēla ķēniņš Dāvids. 11 Viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies Kungam, ka viņš ir labs un viņa žēlastība pār Israēlu ir mūžīga, un visa tauta varen gavilēja – slavēja Kungu, ka Kunga namam likts pamats. 12 Daudzi veci vīri: priesteri, levīti un tēvu namu galvenie, kas bija redzējuši pirmo templi, lēja asaras un skaļi raudāja, kad lika pamatu šim templim, bet daudzi gavilēja priecīgās balsīs. 13 Ļaudis neatšķīra gaviles no asarām, tauta gavilēja tik vareni, ka bija dzirdams jo tālu!
1 Kad pienāca septītais mēnesis un Israēla bērni visi jau bija savās pilsētās, tad ļaudis sapulcējās kā viens vīrs Jeruzālemē. 2 Tad cēlās Ješua, Jocadaka dēls, kopā ar saviem priesteru brāļiem un Zerubābels, Šealtiēla dēls, ar saviem biedriem un uzcēla Israēla Dieva altāri, lai nestu uz tā dedzināmos upurus, kā rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā. 3 Viņi uzcēla altāri tā vecajā vietā, jo viņiem bija bailes no apkārtējām tautām, un viņi nesa Tam Kungam uz tā dedzināmos upurus, dedzināmos upurus rītā un vakarā. 4 Un viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā rakstīts, un upurēja katru dienu dedzināmos upurus noteiktā skaitā, kā ik dienas pienācās; 5 un arī vēl kārtējos upurus jauna mēness dienā un visās Tā Kunga noteiktās svinamās dienās un no ikviena, kas Tam Kungam nesa labprātīgu dāvanu. 6 No septītā mēneša pirmās dienas viņi sāka nest Tam Kungam dedzināmos upurus, bet Tā Kunga Tempļa pamati vēl nebija likti. 7 Un viņi deva akmeņu lauzējiem un namdariem naudu, ēdienu, dzērienu un eļļu sidoniešiem un tiriešiem, lai tie atvestu ciedru kokus no Libanona pa jūru uz Jafu saskaņā ar Persijas ķēniņa Kīra doto atļauju. 8 Un otrajā viņu pārnākšanas gada otrajā mēnesī darbu pie Dieva nama Jeruzālemē iesāka Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, kopā ar pārējiem brāļiem, priesteriem un levītiem un visiem, kas bija atnākuši no gūsta uz Jeruzālemi. Un viņi iecēla levītus, no divdesmit gadiem un vecākus, lai tie uzraudzītu Tā Kunga nama celšanas darbus. 9 Un Ješua un viņa dēli un brāļi un Kadmiēls un viņa dēli, un Jūdas dēli, visi stāvēja kā viens vīrs, uzraudzīdami tos, kas strādāja pie Dieva nama celšanas; arī Henadada dēli, viņu dēli un brāļi, levīti. 10 Un, kad cēlēji lika Tā Kunga Tempļa pamatus, tad priesteri savos tērpos nostājās ar taurēm un levīti, Asafa dēli, ar cimbālēm, lai slavētu To Kungu, kā noteicis Israēla ķēniņš Dāvids. 11 Un viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies Tam Kungam: "Jo Viņš ir labs, un Viņa mīlestība ir mūžīgi pār Israēlu." Un visi ļaudis gavilēja lielās gavilēs, slavēdami To Kungu, tādēļ ka Tā Kunga nama pamati bija likti. 12 Bet daudzi no priesteriem un levītiem un tēvu namu galveniem, veci vīri, kas bija redzējuši pirmo namu, raudāja skaļā balsī, kad viņu acu priekšā notika šī nama pamatu likšana, kaut gan daudzi pacēla balsi gavilēs un priekā, 13 tā ka ļaudis nevarēja izšķirt prieka gaviļu balsi no ļaužu raudāšanas, jo ļaudis gavilēja lielās gavilēs, un balsis bija dzirdamas tālumā.
