Ecehiēla uzdevums
1 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ēd, kas tev likts priekšā, apēd šo rakstu rulli un ej, runā uz Israēla namu.” 2 Es atvēru muti, un viņš man deva ēst rakstu rulli. 3 Viņš man teica: “Cilvēka dēls, ēd, piepildi vēderu ar šo rulli, ko es tev dodu.” Kad es ēdu, tas man mutē bija salds kā medus.
4 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ej, dodies pie Israēla nama un runā tiem manā vārdā, 5 jo tevi nesūta pie ļaudīm ar svešu runu un grūtu valodu, bet pie Israēla – 6 ne pie citām tautām, kam sveša runa un grūta valoda, kuru tu nesaproti. Tiešām, ja es tevi sūtītu pie tādiem, tie tevi klausītu! 7 Bet Israēls tevi negribēs klausīt, jo viņi nav gribējuši mani klausīt, jo viss Israēls ir cietpauri ar ietiepīgu sirdi. 8 Redzi, es tevi darīšu cietāku par tiem – tava piere būs cietāka nekā viņiem – 9 dimantcietu kā kramu es padarīšu tavu pieri! Nebaidies un nepakļaujies tiem, jo tie ir dumpīga saime!”
10 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, paturi prātā un klausies uzmanīgi visu, ko es tev teikšu! 11 Ej, dodies pie izsūtītajiem, pie savas tautas, runā ar tiem un saki: tā saka Kungs Dievs! Vienalga, vai tie klausa vai neklausa.”
Pie Kebaras upes
12 Gars pacēla mani, aizmugurē es dzirdēju lielu dārdoņu – tā tika slavēta Kunga godība vietā, kur tā atradās, – 13 būtņu spārnu švīkstoņa, tiem saskaroties, riteņu rīboņa un lieli dārdi. 14 Gars mani pacēla un aiznesa prom. Man kļuva rūgti mana gara dedzībā, bet ar mani bija stipra Kunga roka. 15 Es nonācu pie izsūtītajiem, kas dzīvoja Tēl-Abībā, pie Kebaras upes, kur tie bija apmetušies. Es pie viņiem paliku septiņas dienas.
16 Septītās dienas beigās Kunga vārds nāca pār mani: 17 “Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Klausies vārdu, ko es saku, pamāci viņus manā vārdā! 18 Ja es saku par ļaundari – tik tiešām tu mirsi! – bet tu viņu nepamāci, nerunā ar viņu, pamācīdams ļaundari novērsties no grēcīgā ceļa viņa dzīvības labad, jo tad šis ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa asinis es atprasīšu no tevis! 19 Ja tu ļaundari pamācīsi, bet viņš nenovērsīsies no sava ļaunā ceļa, tad viņš mirs savas vainas dēļ, bet tu būsi glābis savu dzīvību!
20 Un, ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, es viņam nolikšu klupšanas akmeni, un viņš mirs, jo tu viņu nepamācīji – viņš mirs savu grēku dēļ, un netiks pieminēti viņa taisnie darbi, bet no tevis es atprasīšu viņa asinis! 21 Ja tu taisno pamācīsi, lai taisnais negrēko, un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, jo būs mācījies, un tu būsi glābis savu dzīvību!”
Ecehiēls saistīts un mēms
22 Kungs bija ar mani, un viņš man teica: “Celies, ej uz ieleju, un tur es runāšu ar tevi!” 23 Es cēlos un gāju uz ieleju. Redzi, tur bija Kunga godība – tāda pati godība, kādu es redzēju pie Kebaras upes, un es kritu uz sava vaiga, 24 bet gars ienāca manī un piecēla mani kājās. Viņš runāja ar mani un teica: “Ej, ieslēdzies savā namā! 25 Cilvēka dēls, redzi, tie tevi saistīs virvēm, un tu nevarēsi iet pie tiem. 26 Un tavu mēli es pielipināšu aukslējām, ka tu būsi mēms. Tu nebūsi ar tiem, lai katrs lemj pats, jo tie ir dumpīga saime. 27 Un, kad es ar tevi runāšu, es atvēršu tavu muti, un tu tiem teiksi: tā saka Kungs Dievs – kas klausa, lai klausa, un, kas neklausa, lai neklausa, jo tie ir dumpīga saime!”
1 Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, ēd, kas tavā priekšā, ēd šo rakstu rituli un tad ej un sludini Israēla namam." 2 Tad es atvēru muti, un Viņš man deva ēst rakstu rituli 3 un man sacīja: "Cilvēka bērns, apēd šo rakstu rituli, ko Es tev dodu, un pildi ar to savas iekšas." Tad es to apēdu, un tas bija manā mutē tik salds kā medus. 4 Un Viņš man teica: "Cilvēka bērns, ej pie Israēla un sludini Israēla namam Manus vārdus. 5 Es tevi nesūtu pie tautas, kam sveša valoda un nesaprotama runa, bet pie Israēla nama, 6 nedz arī pie lielām tautām, kam sveša valoda un nesaprotama izteiksme, kuras vārdus tu nesaproti. Taču, ja Es tevi pie tām sūtītu, tās tevi uzklausītu, 7 bet Israēla nams negrib tevi uzklausīt, tie taču neuzklausa arī Mani. Israēla namam ir bieza piere un cieta sirds. 8 Redzi, Es nocietināšu tavu vaigu līdzīgu viņu vaigam. Es došu tev cietu pieri, kas būtu līdzīga viņu pierei, 9 kā dimantu, kas cietāks par klinti, Es darīšu tavu pieri. Nebīsties no tiem, lai tevi nebaida viņu vaigs, jo tie ir nepielaidīga cilts." 10 Tad Viņš vēl turpināja: "Cilvēka bērns, visus vārdus, ko Es tev runāšu, uzklausies labi ar savām ausīm un ieguldi dziļi savā sirdī. 11 Un ej pie trimdiniekiem, saviem tautiešiem, runā uz tiem un saki: tā saka Dievs Tas Kungs, - vai tie tevi klausa vai neklausa." 12 Tad Gara spēks pacēla mani, un es izdzirdu aiz sevis ārkārtīgi skaļu un spēcīgu troksni, kad pacēlās no savas vietas Tā Kunga godība, 13 un proti - četru dzīvo tēlu spārnu švīkstoņu, šiem spārniem savā starpā saskaroties, un ratu rīboņu, katram ritenim griežoties līdzās savam tēlam. 14 Kad Gars mani pacēla un aizrāva, es gāju uz priekšu, būdams sava gara satraukumā dziļi nospiests, bet Tā Kunga roka ar varenu spēku turēja mani. 15 Tā es nonācu pie trimdiniekiem Tel-Abibā, kur tie dzīvoja pie Ķebaras upes. Tur es sēdēju septiņas dienas garā noskumis klusībā viņu vidū. 16 Kad septiņas dienas pagāja, pār mani nāca Tā Kunga vārds: 17 "Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Manā Vārdā, 18 kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! - un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. 19 Bet, kad tu bezdievi būsi pamācījis un viņš tomēr neatstājas no savas bezdievības un sava ļaunā ceļa, tad viņš nomirs savos grēkos, bet tu izglābsi savu dzīvību. 20 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un Es nostāšos pret viņu, viņš mirs. Kad tu viņu nebūsi pamācījis, viņš nomirs savos grēkos. Viņa taisnību, ko tas darījis, vairs nepieminēs. Bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. 21 Bet, kad tu pamācīsi taisno negrēkot un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, tādēļ ka pieņēma pamācību, un tu būsi izglābis savu dzīvību." 22 Tā Kunga roka nāca tur pār mani, un Viņš man sacīja: "Celies un ej klajumā, tur Es runāšu ar tevi!" 23 Tad es cēlos un aizgāju klajumā, un tur es skatīju Tā Kunga godību, kā es to redzēju pie Ķebaras upes; tad es nokritu uz sava vaiga. 24 Bet Gars nāca pār mani, un es nostājos uz savām kājām. Viņš uzrunāja mani un sacīja: "Ej un ieslēdzies savā namā! 25 Redzi, cilvēka bērns, tev uzliks važas, tu būsi saistīts un nevarēsi iziet viņu vidū. 26 Es likšu tavai mēlei pielipt pie tava žokļa, ka tu paliec mēms un nebūsi tiem vairs par pamācītāju, jo tie ir pretestības pilna cilts. 27 Bet, kad Es runāšu ar tevi, Es atdarīšu tavu muti, un tu saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: kas klausa, lai klausa, kas neklausa, lai neklausa, - jo tie ir pretestības pilna cilts."
