Jeruzāleme kā nederīgs vīnakoks
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, vai vīnakoka stīgas ir pārākas par visu koku zariem, kas aug mežā? 3 Vai tad to ņem, lai darinātu no tā kaut ko, kaut vai vadzi, uz kā uzkārt visādas lietas? 4 Redzi, to atdos ugunij, lai rij no abiem galiem, un uguns rīs arī vidu! Vai apsvilis tas būs vairāk noderīgs? 5 Ja tas nesabojāts neder nekam, vai apsvilis tas derēs kam vairāk kā sadedzināšanai ugunī?
6 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tāpat kā vīnakoku un koku zarus es atdodu aprīt ugunij, tā es atdodu arī Jeruzālemes iedzīvotājus! 7 Es vērsīšos pret tiem – no uguns tie izspruks, un atkal uguns tos rīs! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es pats būšu pret tiem! 8 Es padarīšu zemi par izpostījumu viņu lielās neuzticības dēļ!” saka Kungs Dievs.
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Cilvēka bērns! Vai vīnakoka koksne ir pārāka par citu koksni, tāpat arī vīnakoka stīga, kas atrodas meža koku starpā? 3 Vai tā derīga lietaskokam, vai no tās taisa kaut vadzi, kur pakārt kādu priekšmetu? 4 To taču met ugunī, lai tā tur sadeg. Un, kad sadeguši stāda abi gali un apdedzis arī tā vidus, vai tad tas vēl kam derīgs? 5 Redzi, kad tas vēl bija vesels, tas nebija nekur lietojams, kur nu vēl, kad tas sadedzis un apdedzis, lai tas būtu kam derīgs! 6 Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs: kā Es vīnakoku meža koku starpā nodevu ugunij kā malku, lai tā to aprij, tā Es nodošu arī Jeruzālemes iedzīvotājus. 7 Es vērsīšu Savu vaigu pret tiem: no uguns tie būs gan glābušies, bet uguns tos tomēr aprīs, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es nostājos pret tiem 8 un daru zemi par tuksnesi, tādēļ ka tie atkāpušies no Manis," - tā saka Dievs Tas Kungs.
