Israēliešu darbs tiek padarīts smagāks
1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja un teica faraonam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man svin svētkus tuksnesī!” 2 Un faraons teica: “Kas ir Kungs, ka man viņš jāklausa un jāatlaiž Israēls? Ne es zinu Kungu, ne es laidīšu Israēlu!” 3 Un viņi teica: “Ebreju Dievs mums ir tuvu klāt! Ļauj mums iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam – ka viņš nesit mūs ar mēri vai zobenu!” 4 Bet Ēģiptes ķēniņš tiem teica: “Mozu un Āron, kāpēc jūs atturat tautu no darba?! Ejiet pie savām klaušām!” 5 Faraons teica: “Re, tagad viņu ir vairāk nekā šīs zemes ļaužu, un jūs viņus grasāties atraut no klaušām?!” 6 Tajā pašā dienā faraons pavēlēja tautas vagariem un uzraugiem: 7 “Nedodiet vairs tautai salmus ķieģeļu taisīšanai kā vakar un aizvakar, lai tie iet un salasa salmus sev paši! 8 Un uzdodiet viņiem taisīt tādu pašu ķieģeļu daudzumu kā iepriekš, nesamaziniet, jo viņi ir sliņķi – tādēļ viņi brēc: ļauj mums iet upurēt savam Dievam! 9 Dariet tiem ļaudīm darbu vēl smagāku, tad viņi strādās un nelūkos pēc melu vārdiem!” 10 Tautas vagari un uzraugi gāja un teica tautai: “Tā saka faraons: es jums nedošu salmus! 11 Ejiet, ņemiet salmus, kur gribat, jo jūsu darbam nav nekādu atlaižu!” 12 Un tauta izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai pa stiebram lasītu salmus. 13 Un vagari tos skubināja: “Pabeidziet darba dienas tiesu tajā pašā laikā kā tad, kad bija salmi!” 14 Un faraona vagari sita Israēla dēlu uzraugus, ko pār tiem bija ielikuši, un sacīja: “Kādēļ neizpildījāt jums uzdoto – ne vakar, ne šodien jūs neiztaisījāt nolikto ķieģeļu skaitu kā iepriekš!” 15 Un Israēla dēlu uzraugi gāja un brēca uz faraonu: “Kādēļ tu tā dari saviem kalpiem?! 16 Salmi taviem kalpiem nav iedoti, bet ķieģeļus – viņi mums saka – taisiet! Un, re, tavus kalpus sit, un tu esi vainīgs pret saviem ļaudīm!” 17 Un viņš teica: “Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tādēļ jūs sakāt: laid mūs iet upurēt Kungam! 18 Un tagad – ejiet, strādājiet, un salmi jums netiks doti, un jums ir jātaisa tikpat daudz ķieģeļu!” 19 Nu Israēla dēlu uzraugi redzēja, ka iet ļauni, un tiem vēl saka: “Nevienu dienu nesamaziniet savu dienas tiesu!” 20 Kad viņi gāja projām no faraona, tie sastapa Mozu un Āronu. 21 Un tie viņiem teica: “Lai jūs redz Kungs un tiesā, jo jūs esat padarījuši mūs par smerdeļiem faraona un viņa kalpu priekšā – iedevuši viņam zobenu, lai mūs nokauj!” 22 Un Mozus vērsās pie Kunga un teica: “Kungs, kādēļ tu darīji ļaunu šai tautai? Kādēļ tu mani sūtīji?! 23 Kopš es atnācu pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš ir darījis šai tautai tik daudz ļauna, un tu nebūt neesi glābis savu tautu!”
1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī." 2 Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu." 3 Tad viņi sacīja: "Tas ir ebreju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, savam Dievam, ka Tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu." 4 Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: "Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!" 5 Un faraons teica: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!" 6 Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu uzraugiem un viņu pārraugiem: 7 "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus. 8 Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam. 9 Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās." 10 Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus. 11 Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts." 12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā. 13 Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi." 14 Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?" 15 Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem? 16 Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus - tā mums saka - jums būs taisīt. Un redzi, tavi kalpi tiek sisti, bet tā ir tavu ļaužu vaina." 17 Bet tas sacīja: "Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: iesim un upurēsim Tam Kungam. 18 Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu skaits jums jātaisa." 19 Un Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: nesamaziniet dienas darba ķieģeļu skaitu. 20 Un, ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Āronu, kas stāvēja un gaidīja tos. 21 Un viņi sacīja tiem: "Lai Tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās mūs nonāvēt." 22 Tad Mozus vērsās pie Tā Kunga un teica: "Ak, Kungs, kāpēc Tu esi darījis tādu ļaunumu šai tautai? Kāpēc Tu mani esi sūtījis? 23 Kopš es gāju pie faraona, lai runātu Tavā Vārdā, viņš darījis šai tautai ļaunu, un Tu tomēr neglābi Savu tautu."
