Hāmāns krīt nežēlastībā
1 Ķēniņš un Hāmāns gāja dzert vīnu pie ķēniņienes. 2 Otrā dienā, vīnu dzerdams, ķēniņš teica: “Ko tu prasi, ķēniņiene Estere? Tas tev tiks dots! Ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!” 3 Ķēniņiene Estere atbildēja: “Ķēniņ, ja es esmu guvusi tavu vēlību, tad lai man dāvā dzīvību – to es prasu! Un manu tautu – to es vēlos! 4 Jo mani un manu tautu ir pārdevuši, lai nīdētu, kautu un izdeldētu. Ja mēs būtu pārdoti verdzībā, es klusētu, jo tā vēl nebūtu tik liela nelaime, ka jātraucē ķēniņš.”
5 Un ķēniņš Ahasvērs teica ķēniņienei Esterei: “Kurš sadūšojies tā darīt, un kur viņš ir?” 6 Estere teica: “Tas neģēlis un ienaidnieks ir ļaunais Hāmāns!” Tad Hāmānu ķēniņa un ķēniņienes priekšā pārņēma bailes. 7 Un ķēniņš dusmās cēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns palika izlūgties ķēniņienei Esterei dzīvību, jo viņš redzēja, ka ķēniņš lēmis ļaunu. 8 Kad ķēniņš no pils dārza atgriezās turp, kur dzēra vīnu, viņš ieraudzīja Hāmānu nokritušu pār Esteres guļvietu, un ķēniņš teica: “Vai tad pat manā namā un manā klātbūtnē šis klups virsū ķēniņienei?” Līdzko šie vārdi izskanēja no ķēniņa mutes, tā sargi apcietināja Hāmānu.
9 Un Harbona, kāds no einuhiem, kuri bija pie ķēniņa, teica: “Re, Hāmāna mājās stāv piecdesmit elkoņu augstas karātavas, kuras Hāmāns uzslējis Mordohajam – tam, kurš ķēniņam darījis labu.” Un ķēniņš teica: “Pakariet viņu!” 10 Tie pakāra Hāmānu karātavās, kuras viņš bija uzslējis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rima.
1 Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm pie ķēniņienes Esteres. 2 Un otrā dienā, kad dzēra vīnu, ķēniņš atkal sacīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Ja tā sniedzas līdz pusei no manas valsts, lai tā top izpildīta!" 3 Tad ķēniņiene Estere sāka runāt un sacīja: "Ja es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ķēniņ, un ja ķēniņam tas patīk, tad lai man dāvina dzīvību - tas ir mans lūgums - un lai saudzē manu tautu - tā ir mana vēlēšanās! 4 Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta, lai mūs iznīcinātu, lai nokautu un lai izdeldētu mūs. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu cietusi klusu, jo šāda pārestība mums būtu par niecīgu, lai apgrūtinātu ķēniņu." 5 Tad ķēniņš Ahasvers runāja un jautāja ķēniņienei Esterei: "Kurš tas ir un kur viņš ir, kas bija ieņēmies savā prātā to darīt?" 6 Un Estere sacīja: "Ienaidnieks un pretinieks ir šis ļaunprātīgais Hamans!" Tad Hamans izbijies sabruka ķēniņa un ķēniņienes priekšā. 7 Tad ķēniņš dusmās piecēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā. Bet Hamans palika stāvot, lai aizlūgtu ķēniņieni Esteri par savu dzīvību, jo viņš redzēja, ka kaut kas ļauns viņam ir nolemts no ķēniņa puses. 8 Un, kad ķēniņš atgriezās no pils dārza namā, kur notika dzīres, Hamans bija nokritis lūgdamies zemē pie sēdekļa, kur Estere sēdēja, un ķēniņš izsaucās: "Vai viņš pat pret ķēniņieni grib izlietot varu mana paša namā?" Tikko šis vārds bija atskanējis no ķēniņa mutes, tā Hamanam aizsedza vaigu. 9 Tad Harbona, viens no galminiekiem, kas īpaši apkalpoja ķēniņu, sacīja: "Pat karātavas, kuras Hamans lika uzsliet Mordohajam, ķēniņa labdarim, pie sava nama, ir jau kārtībā, piecdesmit olektis augstas!" Un ķēniņš sacīja: "Pakariet viņu pie tām!" 10 Tā viņi pakāra Hamanu pie karātavām, ko viņš bija uzcēlis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rimās.
